Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
8. augusts, 2012
Drukāt

Uzzinām vairāk par plaušām

Ilustrācija - Daina GirgensoneIlustrācija - Daina Girgensone

Mīksts, sūkļveidīgs pāra orgāns – tā šo jēdzienu varētu iešifrēt krustvārdu mīklā. Antropozofiskajā medicīnā uzskata, ka tajā mīt cilvēka dvēsele. Reiki mācības piekritēji bilstu, ka sirgšana ar šā orgāna kaitēm liecina par bailēm dzīvot. Tradicionālās ķīniešu medicīnas skatījumā tas atbild par ci enerģiju un tās izplatīšanu visā organismā.

 

Un, visticamāk, neviens neiebilstu Rietumu klasiskās medicīnas apgalvojumam, ka ikviena dzīvības procesa norisei organismā nepieciešama skābekļa klātbūtne. Tā uzņemšanu un ogļskābās gāzes izvadīšanu jeb gāzu apmaiņu ķermenī nodrošina plaušas.

 

* Shematiski zīmējot elpošanas sistēmu, tā līdzinātos otrādi apvērstam divžuburu kokam: traheja veidotu tā stumbru, no kura izaug divi lielie bronhi, kas tālāk sadalās daudzos sīkākos zaros, bet miljoni alveolu atgādina zaļoksnu lapotni. Arī plaušu funkcija ir pretēja koka uzdevumiem – ieelpojot gaisu, tās uzņem skābekli, bagātinot ar to asinis un tālāk apgādājot ar skābekli visas šūnas, bet izvada no organisma ogļskābo gāzi. Koks dara otrādi – gādā par skābekli gaisā.

* Labo plaušu veido trīs daivas, kreisā ir nedaudz mazāka –
sastāv no divām daivām. Tās no abām pusēm piegulst sirdij.

* Divas sūklim līdzīgās plaušas, kas atrodas virs diafragmas un ko aizsargājoši aptver ribas, aizpilda gandrīz visu krūšu dobumu un ir viens no lielākajiem iekšējiem orgāniem.

* Plaušas apņem gluds apvalks jeb pleira. Viena pleiras lapa ir cieši saaugusi ar plaušu audiem, otra – izklāj krūškurvja iekšpusi. Pleiras lapas izdala serozu sekrētu, kas padara tās gludenas un elpojot ļauj viegli, bez berzes slīdēt vienai gar otru.

* Ieelpotais gaiss plaušās nonāk pa traheju jeb elpvadu, kas sadalās divos bronhos un tālāk pāriet sīkos gaisa vadiņos bronhiolās.

 

Katrā plaušā ir aptuveni 250 tūkstoši bronhiolu, kuru diametrs ir tikai pusmilimetru liels. Ja bronhus un visus to sīkākos zariņus savienotu citu citam galā, to kopgarums sasniegtu 2400 (!) kilometrus.

 

* No bronhiolām gaiss nokļūst alveolās – vairākos miljonos mikroskopisku plaušu gaisa maisiņu ar plānām, elastīgām sienām, kur norisinās skābekļa un ogļskābās gāzes apmaiņa. Tās aptver kapilāru tīkls, caur kuru sieniņām asinis bagātinās ar skābekli. Ar asiņu plūsmu caur sirdi tas tiek aiznests šūnām visā organismā. Ogļskābā gāze caur plaušām tiek izelpota ārā.

* Alveolu kopvirsma, caur kuru norisinās gāzu apmaiņa, ir 80–120 kvadrātmetru liela. Tas ir aptuveni tenisa korta laukums.

* Gāzu apmaiņa ir galvenais, bet ne vienīgais plaušu pienākums – tās vēl piedalās temperatūras regulācijā, jo izelpojot tiek atdots ķermeņa siltums un no organisma izvadītas gaistošas vielas – ēteris, alkohols, acetons, veicina asinsriti, kā arī iesaistītas balss veidošanā.

* Plaušas ir pasīvs orgāns – tās pašas neelpo, nespēj izplesties un sarauties. Bet to struktūra, kurā 90 procentus veido ar gaisu pildītās alveolas, ļauj sekot starpribu muskulatūras un diafragmas veiktajām elpošanas kustībām un to ieelpas un izelpas laikā izraisītajām spiediena izmaiņām krūškurvī.

* Cilvēks spēj neelpot aptuveni minūti – šajā laika sprīdī organismā uzkrājas ogļskābā gāze, šūnām trūkst skābekļa un smadzenes, kas kontrolē skābekļa daudzumu, dod komandu atsākt elpošanu. Līdzīgi notiek fiziskas slodzes laikā vai stresa ietekmē, kad, cenšoties atjaunot iztērētās skābekļa rezerves, sākam elpot ātrāk. Tas notiek neapzināti, bez domāšanas – organisms pats pieprasa nepieciešamo skābekļa daudzumu, elpojot sparīgāk vai dziļāk.

* Minūtes laikā pieaudzis cilvēks veic 15–25 ieelpas un izelpas, diennaktī – caurmērā 25 tūkstošus.

 

Elpojot dienas laikā no organisma tiek izvadīts aptuveni puslitrs ūdens. Par šķidruma zaudēšanu iespējams pārliecināties, elpu virzot uz stikla virsmu – izelpā esošais šķidrums kondensējas, un tā nosvīst.

 

* Vidēji vienas ieelpas laikā plaušās nonāk 500 mililitru gaisa, bet visdziļākās ieelpas laikā – aptuveni 2000 mililitri. Savukārt visdziļākās izelpas brīdī atbrīvojamies no kādiem 1500 mililitriem gaisa. Visu gaisu izelpot nevar, tāpēc plaušas pilnībā nekad nesaplok.

* Vislielāko gaisa daudzumu, ko izelpo pēc visdziļākās ieelpas, sauc par plaušu dzīvības tilpumu un mēra ar īpašu ierīci spirometru. Spirometrijas izmeklējuma rezultāts ļauj spriest, vai plaušas ventilējas pietiekami. Jo lielāks ir plaušu dzīvības tilpums, jo gāzu apmaiņa noris labāk.

* Plaušu funkciju iespējams uzlabot, regulāri veicot elpošanas vingrinājumus, elpojot ar pilnu krūti.

* Diennakts ritmā lielākajai daļai cilvēku plaušu funkcija visaktīvākā ir dienas otrajā pusē, konstatējuši amerikāņu medicīnas zinātnieki no Longailendas. Tāpēc uzskata, ka šajā dienas daļā – ap četriem pieciem pēcpusdienā – visefektīvāk veikt treniņus, kas prasa elpošanas piepūli, kā arī visiedarbīgāk lietot medikamentus elpošanas slimību ārstēšanai. Pie šādiem secinājumiem zinātnieki nonākuši pēc piecu gadu ilgas izpētes, kurā tika iesaistīti vairāk nekā 4800 pacienti.

* Plaušām kaitē ne vien vīrusu un baktēriju izraisītas infekcijas – arī gaisa piesārņojums, piemēram, azbesta un cementa putekļi, tāpat kaitīgi izgarojumi, ko ieelpojam. Apzināti to veselība tiek bojāta smēķējot.

 

Nikotīns izraisa plaušu un elpceļu iekaisumu, tāpēc hroniskiem smēķētājiem tie neatgriezeniski sašaurinās un pat nelielas fiziskas piepūles laikā trūkst elpas.

 

Kad šāds simptoms radies, plaušas jau ir bojātas, to funkcija traucēta. Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) skar gandrīz pusi smēķētāju, kas dūmu ievelk diendienā.

* Pavājināta plaušu funkcija un HOPS, ko var diagnosticēt ar spirometrijas izmeklējumu, palielina sirdstriekas rašanās risku, pierādīts pētījumā, ko 15 gadu periodā veica ASV, analizējot datus par 16 000 cilvēku vecumā no 45 līdz 64 gadiem.

* Ieildzis klepus, sāpes krūtīs, aizdusa, paaugstināta temperatūra ir tipiski simptomi, kas var liecināt par kādu plaušu kaiti.

* Smēķēšana ir arī biežākais plaušu vēža cēlonis. Jo vairāk cigarešu tiek izsmēķēts, jo lielāks risks ar to sasirgt. Un, jo ilgāks ir smēķēšanas stāžs, jo lielāka kļūst plaušu vēža iespējamība.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+