Uzzinām vairāk par sirdi 0
Tai veltīts daudz poētisku apzīmējumu, jo bieži vien to saistām ar mīlestību un citām jūtām, taču patiesībā sirds ir prozaisks muskulis. Vienlaikus arī īpašs, jo līdzīgi sūknim sirds nepārtraukti, ik sekundi katru cilvēka dzīves dienu, saraujoties tās muskuļotajām sienām, dzen asinis pa asinsvadiem, aizvadot skābekli un uzturvielas visiem organisma audiem.
Tāpēc svarīgi, lai šo pumpi nevajadzīgi nepārpūlējam un ar nevēlamiem ieradumiem nebojājam.
* Lai sirds darbotos netraucēti un veiktu savu uzdevumu, svarīgi, lai tā būtu pareizi veidota, lai tās elektriskā vadības sistēma, kas ģenerē impulsus un liek miokarda muskulim ritmiski sarauties, funkcionētu bez traucējumiem un lai asinsvadi būtu veseli un nekavētu asinscirkulāciju ne pašā sirdī, ne ķermenī kopumā.
Sirds ir aptuveni sava īpašnieka dūres lieluma muskuļaudu orgāns, kas atrodas starp abām plaušu daivām un ko no priekšpuses aizsargā krūškauls. Tās svars ir 250–350 grami.
* Sirdij ir konusveida forma, vidēji 12 centimetrus garais un 9 centimetrus platais orgāns ķermenī novietots ar smailo galu uz leju un nedaudz pa kreisi.
* Šis muskulis darbojas nepārtraukti un tam, tāpat kā citām ķermeņa šūnām, jāsaņem skābeklis un barības vielas, ko nodrošina asins plūsma pa koronārajām jeb sirds vainagartērijām. To smalkie zari caurvij sirdi un gādā par asiņu plūsmu miokardā, palīdzot uzturēt cirkulāciju, ja artērija ir sašaurināta vai tiek aizsprostota.
* Sirdsdarbībai kāda iemesla dēļ apstājoties, iestājas tā dēvētā klīniskā nāve. Ja pukstus neizdodas atjaunot ilgāk par 4–5 minūtēm, dzīvība skābekļa trūkuma dēļ ir apdraudēta.
* Jau 25. grūtniecības dienā augļa sirds – pagaidām vēl tikai divas atpakaļ saliektas caurulītes – sāk sūknēt asinis un caur asinsvadu tīklu noris cirkulācija. 5. grūtniecības nedēļā šīs caurulītes saplūst un nodalās 2 sirds dobumi. 6. nedēļā starp tiem izveidojas vertikāla sieniņa un pamazām sirds uzbūve pilnīgojas – tai ir 2 priekškambari jeb ātriji un 2 kambari.
Bērnam augot, aug arī viņa sirds, tāpēc tai vajag vairāk skābekļa. Lai to nodrošinātu, mazulim miokarda muskulis saraujas straujāk, aptuveni 120 reizes minūtē. Ar laiku, organismam un arī sirdij nobriestot, sirdsdarbības ātrums pamazām norimst un 18 gadu vecumā sirds pukst caurmērā 60–70 reizes minūtē.
* Miokards darbojas kā elektriska sistēma, organizējot sirdsdarbību noteiktā ātrumā un ritmā. Par to gādā īpašas šūnas, kas spēj ģenerēt elektriskos impulsus, kuri liek šim svarīgajam muskulim ritmiski sarauties un atslābt.
* Sirdsdarbības regulācijas centrs iegarenajās smadzenēs pa dažādiem nerviem sūta impulsus, kas veselam, pieaugušam cilvēkam miera stāvoklī sirdsdarbības ātrumu noregulē līdz vidēji 60 sitieniem minūtē. Tam jābūt tādam, lai nodrošinātu pietiekamu organisma apgādi ar asinīm un skābekli, tāpēc fiziskas vai emocionālas slodzes ietekmē sirdsdarbības frekvence palielinās.
* Sirds nedrīkstētu sisties tik strauji, ka pārslogo pati sevi. Ja miera stāvoklī kontrakciju skaits minūtē ir tuvu 100, miokarda muskulis saraujas nepilnīgi, tāpēc saņem mazāk asiņu un cieš no skābekļa nepietiekamības. Lai to kompensētu, sirds sitas vēl straujāk, ar lielāku piepūli, bet savu funkciju pienācīgi veikt nespēj. Tāpēc rodas noguruma sajūta, elpas trūkums, pašsajūta pasliktinās un ar laiku progresē sirds mazspēja.
* Ja sirds vesela, to nevajadzētu just – ne sāpes, ne pauzes, ne aulekšus vai kūleņošanu. Rodoties aritmijai mūsu organisma pulksteņtikšķos, jādomā: vai nu pati sirds slima, vai arī tās darbības ātrumu un ritmiskumu ietekmē kāda cita saslimšana.
Bieži vien ritma slimīgu izmaiņu iemesls ir augsts asinsspiediens, sirds vainagartēriju sašaurināšanās, vārstuļu paplašinājumi vai sašaurinājumi, nopietnas plaušu kaites, hormonālas izmaiņas organismā.
* Visbīstamākā ir mirdzaritmija, kad nepareizi aktivējas vairāki punkti sirds priekškambaros, caur kuriem haotiski virzās impulsi.
* Normāla – ritmiska un secīga – sirdsdarbība atkarīga no miokarda šūnu līdzsvarotas funkcionēšanas un spējas vadīt elektriskos impulsus tā audos. Tā sākas ar abu priekškambaru saraušanos, kam seko kambaru kontrakcija, tad – sirds muskuļa atslābums un pauze atpūtai.
No sirds labās puses asinis tiek pumpētas uz plaušām, kur bagātinās ar skābekli, pēc tam nonāk atpakaļ miokarda kreisajā daļā un tiek aizvadītas uz visiem orgāniem un audiem. Skābekli atdevušās asinis pa vēnām atgriežas sirds labajā pusē, un cikls sākas no jauna.
* Sirdij vajag mazāk nekā 60 sekundes, lai aizpumpētu asinis katrai organisma šūnai. Saraujoties 60–70 reizes minūtē, sirds minūtē pārsūknē vidēji 5 litrus, diennakts laikā – 7200 litrus asiņu.
* Pareizu asins plūsmu sirdī, atveroties un noslēdzoties, regulē 4 vārstuļi. Ja tie kā nākas nenoslēdzas vai neatveras, daļa asiņu paliek sirdī un netiek pilnībā izgrūstas asinsvados, kā tam būtu jānotiek.
Ja kāda sirds daļa nesaņem pietiekami skābekļa, jo koronārie asinsvadi ir bojāti, sašaurināti vai nosprostoti, vai arī, piemēram, spēcīga stresa dēļ rodas to spazmas, jūtamas asas sāpes krūtīs, kas var liecināt par stenokardijas lēkmi vai infarktu.
Asinsvadus bojā gan neveselīgs uzturs, kura dēļ var paaugstināties holesterīna līmenis asinīs un artērijas bīstami sašaurinās, gan neveselīga uztura un mazkustīguma provocēta cukura līmeņa paaugstināšanās asinīs un aptaukošanās, gan smēķēšana, jo nikotīns bojā asinsvadu sieniņas.
* Lai sirds būtu vesela un labā formā, tā, gluži kā citi muskuļi, jātrenē. Ieteicama mērena vismaz 30 minūšu ilga fiziska aktivitāte mazākais piecreiz nedēļā.
* Lai neapdraudētu savu sirdi, regulāri jākontrolē asinsspiediens (maksimāli pieļaujamais 140/80 mm/Hg), jāuztur normāls glikozes (līdz 5,8 mmol/l) un holesterīna (ne augstāks par 5 mmol/l) līmenis asinīs. Ja šie rādītāji pārsniedz vēlamo – jāārstējas, lietojot ārsta ieteiktos medikamentus un mainot dzīvesveida ieradumus.
