Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
14. oktobris, 2013
Drukāt

Uzzinām vairāk par vācu aitu suņu audzēšanu

Foto-Stock.hxcngFoto-Stock.hxcng

“Pastāstiet, lūdzu, par kādu oficiālu vācu aitu suņu audzētavu Latvijā un pieredzi to audzēšanā!” Signe Ozola Read More

 

– Gribētu teikt, ka pirmie suņi atrada mūs, jo sākumā nebija ne saprašanas, ne pieredzes, ne zināšanu. Pamazām 10 gadu laikā, mācoties un mācot, rodas saprašana, ko, kad un kāpēc darīt, un apjausma, ka pirmo suņu ienākšana mūsu dzīvē ir bijusi liktenīga, – tā “Solo Rigoletto” audzētavas īpašniece Solvita Vēvere stāsta par savu un ģimenes ceļu vācu aitu suņu (VAS) pasaulē.

Foto no Vēveres personiskā arhīvaFoto no Vēveres personiskā arhīva

Audzētāju aktivitātes

Pie mums VAS audzētāji ir apvienojušies Starptautiskās kinoloģiskās federācijas (FCI) dalīborganizācijas Latvijas Kinoloģiskās federācijas Latvijas Vācu aitu suņu klubā, kas pastāv jau ilgāk nekā 15 gadus. Nevienam no kluba biedriem vācu aitu suņu audzēšana nav pamatnodarbošanās. Tā ir sirdslieta, kam tiek veltīts no darba brīvais laiks. Audzētāji savstarpēji kontaktējas ne tikai Latvijā. Gadu gaitā domubiedri sastapti visā pasaulē. Laba sadarbība ir ar pārējām Baltijas valstīm, Krieviju, Ukrainu, kur arī interesējas par mūsu kluba aktivitātēm. Arī daudzi kucēni pie jaunajiem saimniekiem devušies tieši turp. Savulaik mūsējie piedalījās pat Pasaules Vācu aitu suņu audzētāju kongresā Spānijā.

Lai veiktu vaislas suņu atlasi, uz klubu brauc vācu eksperti. Savukārt, lai turētu roku uz pulsa un būtu lietas kursā par to, kas notiek pasaulē, latviešiem par tradīciju kļuvis ik gadu septembra pirmajā nedēļas nogalē doties uz Vāciju.

Tur norisinās vācu aitu suņu pasaules čempionāts, ko Solvita Vēvere apmeklē jau desmit gadus. Sākumā viņa piedalījās ar saviem izlolotajiem kucēniem, tad kā preses fotogrāfe (fotografēšana ir vēl viena viņas aizraušanās) un pēdējos gadus kā skatītāja, lai iespējami vairāk redzētu. Neskaidros jautājumos pēc konsultācijas Solvita joprojām vēršas pie vācu eksperta Franka Goldusta.

 

Ģimenes loceklis

Kluba biedru suņiem jābūt ar stabilu nervu sistēmu un izgājušiem displāzijas pārbaudi. Vācija atzīst Latvijā veiktās pārbaudes, jo ir līgums ar vācu aitu suņu audzētāju apvienību, kur speciālisti lasa no Latvijas sūtītos rentgena uzņēmumus un dod atzinumu, ka suns ir vesels.

Svarīgs faktors ir arī suņa apmācība. Tas ilgst apmēram gadu, tajā ietilpst obligātais paklausības kurss, pēc kura ir jānoliek eksāmens. Tas ir viens no priekšnoteikumiem, lai dotu atļauju suņu pārošanai. Solvita Vēvere gan piebilst, ka suņi klubā ir selekcionēti, zināmi, un ir skaidrs, kurus ar kuriem varētu pārot. Pēc suņu anatomiskajām īpašībām jau pārojot var paredzēt, kādi būs kucēni.

Latvijas Vācu aitu suņu klubā nav niknu un agresīvu suņu – tie nav sargsuņi. Audzētāji viņus jaunajiem saimniekiem dod, lai tie kļūtu par ģimenes mīluļiem un draugiem, ar kuriem kopā pavadīt brīvo laiku vai sportot.

Pirms iegādāties vācu aitu šķirnes suni, nopietni jāapdomā, cik daudz laika jaunais īpašnieks varēs mīlulim veltīt. Aizņemtam cilvēkam ir ieteicams izraudzīties citu mājdzīvnieku, jo vācietis vēlas būt kompanjons!

Iegādājoties vācu aitu suni, jārēķinās, ka ar viņu kopā būs jāpavada daudz laika. Šis grib mācīties un viņu ir jāmāca. Apbēdina, ka daļa interesentu neiedziļinās šķirnes izvēlē.

Iegādājoties kucēnu, nākamajam saimniekam jāzina, kādam nolūkam to izvēlas, lai izraudzītos pareizāko, raksturam un nodarbei atbilstošāko. Arī audzētāji rūpīgi izvērtē nākamos mazuļu saimniekus.

– Vācu aitu suņi ir ģimenes locekļi, viņiem gribam labākus dzīves apstākļus nekā sev pašiem. Tas domāts nevis mantiskā nozīmē, bet sirsnīgā attieksmē pret viņiem, – skaidro Solvita.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+