Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
9. jūlijs, 2012
Drukāt

Uzzini vairāk par sīpoliem

cipollini2

Lai nu ko, bet sīpolus pazīstam itin labi: lielāki un mazāki, parasti apaļi un ar dzeltenu mizu, sīvāki vai maigāki pēc garšas… Nekā īpaša. Vai arī jūs tā domājat? Tad maldāties!

 

Kas ir sīpols?

Botāniski tas ir pumpurs, ko veido paresninātas lapu lejasdaļas. Pašā sīpola apakšā, viducī paslēpies auga stublājs jeb vairodziņš. Ārpusē tas pamanāms pēc nokaltušo sakņu paliekām. Ja sīpolu pārgriež šķērsām, redz augšanas pumpurus. Uzglabājamām šķirnēm tas ir viens, retāk – divi, bet mēdz būt šķirnes arī ar vairākiem pumpuriem. Tās vairāk piemērotas loku steidzināšanai.

 

Dabiskie konservanti

Sīpoli satur flavonoīdus un polifenolus – vielas, kurām piemīt antioksidantu un pretmikrobu iedarbība. Sevišķi daudz šo vielu ir dzeltenajos sīpolos. Spāņu uzturzinātnieku pētījumu dati liecina, ka sīpolus var sekmīgi izmantot konservantu vietā. Izrādās, tie var pagarināt margarīna vai majonēzes izmantošanas laiku, jo novērš lipīdu oksidēšanos un aizkavē mikroorganismu attīstību. Fenolu savienojumi neļauj attīstīties vairākām bīstamām baktēriju sugām (Bacillus cereus, Staphylococcus aureus, Micrococcus luteus, Listeria monocytogenes), kas parasti sastopamas vecos pārtikas produktos.

Jau agrāk pētījumos pierādīts, ka sīpolos un citos dārzeņos esošie flavonoīdi mazina risku saslimt ar sirds un asinsvadu, kā arī onkoloģiskām slimībām, bet sēru saturošie savienojumi mazina astmas simptomus. Konstatēts arī, ka regulāra sīpolu lietošana uzturā kavē osteoporozes attīstību.

 

Saldums un sīvums

Audzētāji jau sen ievērojuši, ka vienas šķirnes (piemēram, spāņu tipa) sīpoli ir saldāki, citas – sīvāki. Taču sīpolu garša ir atkarīga arī no audzēšanas vietas. Vienai un tai pašai šķirnei, audzējot dienvidos – zemākos platuma grādos, sīpoli ir saldāki (kaut gan satur mazāk cukuru), nekā tad, ja audzēti vairāk uz ziemeļiem – augstākos platuma grādos, tostarp Latvijā.

 

Pie mums augušie uzkrāj vairāk sausnas un cukuru, arī sēru saturošus savienojumus, tādēļ to garša ir sīvāka.

 

Vairākās valstīs cieņā īpaši saldi sīpoli. Anglijā pat ir reģistrēts zīmols Supasweet™ – ar šādu nosaukumu lielveikalos piedāvā saldos hibrīda ‘Dulcinea F1’ sīpolus, kas audzēti augsnē ar dabiski zemu sēra saturu. Savukārt Ukrainas dienvidos populāra agrīnā šķirne ‘Jaltinskij Raņņij’ – sevišķi lieli (līdz 15 cm diametrā), plakani sīpoli ar biezu, sulīgu mizu, kas ārpusē ir violeti sarkana, bet iekšpusē balta. Šie sīpoli ir augstā vērtē arī īpaši saldās garšas dēļ. Krimā – vietā, kur šī šķirne sākotnēji radīta, – augsnē ir ļoti maz sēra.

 

Dažādi pēc formas

Vēl pirms divdesmit gadiem Latvijā ļoti iecienīta bija vācu šķirne ‘Stuttgarter Riesen’, pavasaros dažas firmas joprojām piedāvā sīksīpolus stādīšanai. No tiem izaug lieli (6 – 8 cm diametrā), plakani sīpoli ar dzeltenu ārējo mizu. Interesanti, ka pie tās pašas šķirņu grupas pieder arī populārais hibrīds ‘Centurion F1’, kam sīpoli ir gandrīz apaļi. Plakanus, bet krietni mazākus sīpolus veido šķirne ‘Cipollini’ (tieši tai par godu Džanni Rodari nosaucis galveno varoni savā pasakā). Mazi, plakani, bet sarkani ir šķirnes ‘Rossa di Genova’ sīpoli.

Latvijā visvairāk audzē Rainsburgas (Rijnsburger) tipa šķirnes un hibrīdus, pie šīs grupas pieder arī mūsu vietējie ‘Kapiņa’ sīpoli. Grupas nosaukums cēlies no Holandes pilsētas, kuras apkaimē izsenis audzēti apaļi, nedaudz koniski sīpoli ar dzeltenu vai sarkanu mizu. Lielākā daļa šo šķirņu labi uzglabājas, pie tām pieskaitāmi arī populārie hibrīdi ‘Hysam F1’, ‘Hylander F1’ un citi.

Savukārt Amerikas tipa šķirnēm un hibrīdiem, piemēram, “Nickerson Zwaan” selekcionētajiem ‘Dacapo F1’, ‘Taresco F1’, raksturīga apaļa forma – tā vien gribas tos iekārt Ziemsvētku eglītē.

Lieli un apaļi sīpoli ir Grano tipa šķirnēm, ko audzē ASV dienvidu pavalstīs un Meksikā. Tiem ir salda garša.

Spāņu jeb ‘Ailsa Craig’ tipa šķirnēm (piemēram, šķirnei ‘Exhibition’) piemīt klasiska sīpolveida forma. Parasti šīs šķirņu grupas sīpoli sliktāk uzglabājas.

Ļoti interesanti iegareni vārpstveida sīpoli ir vairākām itāļu tautas selekcijas šķirnēm. Piemēram, šķirnei ‘Long Red Florence’ sīpola garums sasniedz 15 – 17 cm, ārējā miza ir violeti sarkana, garša – maiga un salda. Savukārt senā itāļu šķirne ‘Cipolla Lunga di Tropea’ marķēta ar PGI zīmi (aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norāde). Tas nozīmē, ka šos garenos, violeti sarkanos, saldos sīpolus audzē salīdzinoši maz saimniecību un tikai vienā ģeogrāfiskā vietā, Kalabrijas provincē.

 

Atšķirīgos mundieros Red_Marble

Ne jau visi sīpoli ir dzelteni. To krāsa mēdz variēt no zeltaini dzeltenas līdz dzeltenbrūnai (‘Solution F1’), pat līdz bronzas tonim. Jauniem, nenobriedušiem sīpoliem ārējā miza parasti ir zaļa vai zaļgana ar baltu sīpola lejasdaļu. Ir vesela virkne šķirņu ar sarkanām ārējām mizām vai sarkanu sulīgo zvīņu epidermu (zvīņas miziņu), starp tām arī Latvijā labi pazīstamās ‘Red Baron’ un ‘Karmen’. Sarkano sīpolu ārējās mizas krāsa variē no tumši violetas līdz maigi rozā, bet ēdamā daļa var būt no baltas līdz gaiši rozā. Piemēram, ‘Reddawn F1’ sīpoliem iekšpuse ir tikai mazliet gaišāka par maigi rozā mizu, bet ‘Redmarble F1’ plakanajiem, palielajiem sīpoliem mīkstuma krāsa pakāpeniski pāriet no violetas uz baltu. Itāļu tautas selekcijas šķirnes ‘Purplette’ apaļajiem sīpoliem ir rozā miza, kas kulinārās apstrādes procesā kļūst bālāka.

Dažu šķirņu – ‘Stardust F1’, ‘Iceman F1’, ‘Albion F1’, ‘Blancato F1’ u. c. – sīpoliem miza ir tikpat koši balta kā šķērsgriezums. Baltajiem sīpoliem parasti ir īss uzglabāšanas laiks, lielākoties tos kaltē.

 

 

 

 

Milži un pērlītes

Par pērļu sīpoliem mēdz saukt ļoti sīkus (apmēram 1 cm diametrā) sīpoliņus, ko audzē no balto šķirņu sēklām, izsējot tās ļoti biezi – vairākus simtus sēklu uz kvadrātmetru. Tieši šādu sīpoliņu audzēšanai ir piemērota itāļu šķirne ‘Pompeii’. Šīs pērlītes galvenokārt izmanto marinēšanai.

 

ASV ir pieprasīti tā sauktie bēbīšu sīpoli (baby onions). Tos audzē no sarkano sīpolu šķirņu sēklām, arī tās sēj sabiezināti, bet sīpoliņus izaudzē lielākus, ap 2 – 4 cm diametrā.

 

Latvijā jau labi sen pazīst milzu sīpolus ‘Exhibition’, kas, audzējot no dēsta, sasniedz 500 – 700 gramu. Arī ar tiešo sēju var iegūt palielus, aptuveni 250 – 300 g smagus iegarenas formas sīpolus. Šī saldo sīpolu šķirne paredzēta pārstrādei (kaltēšanai). Anglijā milzu dārzeņu audzēšana ir kļuvusi par savdabīgu sporta veidu – audzētāji cenšas iegūt vairākas mārciņas smagus sīpolus. Šim mērķim atlasītas speciālas šķirnes, piemēram ‘Bunton’s Showstopper’, kas, augus labi apčubinot, dod gigantiskas sīpolgalvas – to svars var pārsniegt pat 2 kilogramus.

 

Sīpoli bez… sīpola

Atsevišķas šķirnes paredzētas sīpolloku audzēšanai. Viena no tām ir ‘White Lisbon’, kurai sīpoli ir pavisam niecīgi un garenas formas – vien tāds paresninājums. Savukārt batuni ‘Parade’, ‘Petrformer’, ‘Savel’ (šie sīpoli pieder pie citas sugas) sīpolu neveido nemaz. Tos audzē tikai lociņu dēļ.

 

 

Uzziņa

Sīpoliem ir augsta uzturvērtība: 100 g svaigu sīpolu ir 167 kilodžouli (kJ) jeb 40 kilokalorijas, 1,5 g olbaltumvielu, 0,2 g tauku un 8,1 g ogļhidrātu. Tieši ogļhidrātu ziņā sīpoli apsteidz lielāko daļu mums zināmo dārzeņu, atpaliek tikai no ķiplokiem, mārrutkiem, melonēm, pastinakiem un melnsaknēm. Sīpolos ir maz nātrija (9 mg), ne sevišķi daudz kālija (157 mg), ir arī kalcijs, fosfors, dzelzs un, protams, vitamīni – A, B1, B2 un C. Interesanti, ka kaltētos sīpolos ievērojami palielinās ne vien enerģētiskā vērtība (1368 kJ/100 g), bet arī minerālvielu un pat vitamīnu saturs: piemēram, A vitamīna daudzums divkāršojas (līdz 50 mikrogramiem/100 g), bet C četrkāršojas, sasniedzot 42 mg/100 g.

 

 

SVARĪGI

Atsaucieties!

Apkopojot ziņas par vietējiem selekcionāriem un veidojot viņu dzīves aprakstus, Latvijas Agronomu biedrība konstatējusi, ka no dārznieku redzesloka pazudis Ernests Kapiņš. Viņa selekcionētie ‘Kapiņa Sīpoli’ ir izcila šķirne, ko joprojām audzē daudzos dārzos.

Lūdzam atsaukties Ernesta Kapiņa radiniekus, draugus vai paziņas, kas varētu sniegt kādu informāciju par viņa biogrāfiju, kādreizējo dzīves vietu, kā arī citas ziņas.

Rakstiet vai zvaniet Mārim Grīnvaldam – SIA “Kurzemes sēklas”, Talsos, Egļu ielā 2; mob. 29296263.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+