Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
24. augusts, 2013
Drukāt

V. Redinga, I. Vaidere: Eiropā jāiemūžina 23. augusts

Biedrība "Antiglobālisti" rīko mītiņu pie Krievijas vēstniecības Latvijā

Biedrības ''Antiglobālisti'' rīkotais mītiņš, kurā pauž nosodījumu Molotova-Ribentropa paktam un citiem slepeniem līgumiem.

23.08.2013 Viviāna Redinga, 
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece un tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības komisāre; INESE VAIDERE, Prof. Eiropas Parlamenta deputāte, (ETP grupa, “Vienotība”) (7)
Foto – AFP/LETA

Šodien aprit kārtējā gadskārta, kopš divi totalitārie režīmi – Hitlera nacistiskā Vācija un Staļina Padomju Savienība – 1939. gadā parakstīja Molotova–Ribentropa paktu, ar kura slepenajiem papildprotokoliem Austrumeiropa tika sadalīta padomju un nacistu ietekmes zonās, tādējādi bruģējot ceļu Latvijas okupācijai.

Šis pakts kļuva par iemeslu brutālākajam karam, kāds līdz šim pieredzēts un kādu pasaulei nācies pārdzīvot. Otrajā pasaules karā tika nogalināti miljoniem cilvēku, un daudzi cieta no totalitārajiem režīmiem vēl gadu desmitiem pēc kara beigām.

Lai pieminētu totalitāro režīmu upurus un tos, kuri pašaizliedzīgi cīnījās pret šiem režīmiem, kā arī būtu droši, ka savu nākotni mēs veidojam, atceroties pagātni, 23. augustā Eiropā atzīmē staļinisma un nacisma upuru atceres dienu.

Lai 23. augusts tiktu atzīts par staļinisma un nacisma upuru kopīgo piemiņas dienu visā Eiropā, EP deputāte Inese Vaidere kopā ar četriem kolēģiem no Ungārijas, Vācijas, Igaunijas un Lielbritānijas 2008. gadā izveidoja rakstisku deklarāciju. Lai tā stātos spēkā, deklarāciju vajadzēja parakstīt vairāk nekā pusei EP deputātu. I. Vaidere ar kolēģiem novadīja daudzas vēstures “mācību stundas”, lai personiski pārliecinātu dažādu valstu deputātus parakstīt deklarāciju.

Ieguldītais darbs atmaksājās ar uzviju, jo izdevās savākt krietni vairāk nekā pusi deputātu parakstu – kopā 409. EP prezidents Hanss Gerts Poterings par to informēja 2008. gada septembra plenārsēdē, un 23. septembrī deklarācija tika oficiāli publicēta, pasludinot 23. augustu par Eiropas atceres dienu.

Pēc tam vairākas dalībvalstis – Latvija, Lietuva, Igaunija, Bulgārija, Slovēnija, arī jaunākā ES dalībvalsts Horvātija – šo statusu nostiprināja nacionālā līmenī. Daudzās valstīs tā tiek oficiāli atzīmēta kā Eiropas atceres diena, piemēram, Polijā, Ungārijā, Zviedrijā.

Tāpat 23. augustu atzīmē arī ārpus Eiropas Savienības – Kanādā un Gruzijā. Katru gadu notiek arī īpaši Eiropas mēroga piemiņas pasākumi kādā konkrētā dalībvalstī – 2011. gadā Polijā, 2012. gadā Ungārijā. Šā gada 23. augustā tie notiks vairākās Lietuvas pilsētās, kas sakritīs arī ar Lietuvas prezidentūru ES Padomē.

Eiropas tautas ir piedzīvojušas atšķirīgu totalitāro pagātni. Baltijas valstu iedzīvotājiem 1939. gada 23. augusts iezīmē vispirms nacistu, bet pēc tam padomju okupācijas sākumu. Lai veidotu vienotu Eiropas nākotni, kas balstīta uz kopīgām vērtībām, mums ir nepieciešams visupirms veidot vienotu izpratni par Eiropas vēsturi, tostarp – attieksmi pret abiem totalitārajiem režīmiem. Rietumeiropas un Austrum-eiropas iedzīvotāju dažādā vēsturiskā pieredze nedrīkstētu radīt plaisas, tieši pretēji – tai vajadzētu būt eiropiešu vienotības avotam. Cilvēka cieņa, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums, tiesu neatkarība un pamattiesību ievērošana – tās ir Eiropas kopīgās vērtības, kas pierāda pasaulei, ka esam ņēmuši vērā pagātnes mācību un ka Eiropas Savienība ir izpildījusi savu solījumu nodrošināt mieru un demokrātiju.

Traģiskā pieredze, kas ir kopīga tik daudziem cilvēkiem visā Eiropā, ir daļa no mūsu vēstures, un tā jāzina visām eiropiešu paaudzēm. Kā Eiropas Parlaments, tā arī Eiropas Komisija dod savu artavu totalitārās pagātnes izvērtēšanā.

I. Vaideres un kolēģu panāktā rakstiskā deklarācija bija viens no stūrakmeņiem Eiropas Parlamenta rezolūcijas par Eiropas sirdsapziņu un totalitārismu tapšanā. Rezolūcija, kas tika pieņemta 2009. gada 2. aprīlī, oficiāli atzina vienlīdz noziedzīgo padomju un nacisma totalitāro režīmu dabu. Eiropas Parlaments uzsvēra, ka “ir jāatbalsta Eiropas nemierīgās pagātnes dokumentēšana un liecību vākšana, lai palielinātu Eiropas informētību par noziegumiem, kas pastrādāti totalitāro un nedemokrātisko režīmu laikā”. Visos minētajos dokumentos EP uzsver, ka ir ļoti svarīgi veicināt izpratni un zināšanas par abu – nacisma un totalitārā komunisma – režīmu noziegumiem.

Savukārt jaunā programma “Eiropa pilsoņiem” arī turpmāk sniegs atbalstu projektiem, kuri rosina pārdomas par totalitāro režīmu cēloņiem Eiropas moderno laiku vēsturē. Piemiņas pasākumiem paredzētais budžets jaunajā programmā “Eiropa pilsoņiem” atspoguļos to, ka arvien svarīgāk kļūst izprast Eiropas neseno pagātni, rast izlīgumu ar to un stāstīt par to Eiropas paaudzei. Jaunās programmas ietvaros piemiņas pasākumiem tiks paredzēti 20% budžeta līdzekļu pašreizējo 4% vietā.

Jaunajā sadaļā “Piemiņas pasākumi Eiropā” tiks aptverti arī citi Eiropas jaunāko laiku vēstures būtiskākie notikumi, piemēram, 2014. gadā tie būs 100 gadi kopš Pirmā pasaules kara sākuma, Berlīnes mūra krišanas 25. gadskārta un 10. gadskārta kopš ES paplašināšanās, pievienojoties Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm.

Šodien mums ir domās jāpievēršas Eiropas vēstures vissāpīgākajām lappusēm, lai gūtu no tām mācību un jaunākajām paaudzēm skaidrotu, ka demokrātija un pamattiesības nav nekas pašsaprotams, bet gan ieguvums, kam ir skaudra vēsture. Lai nodrošinātu, ka Eiropas iedzīvotāji vairs nekad netiktu atšķirti, šajās atmiņās ir jādalās, tās ir jāuztur dzīvas. Totalitārismam nav vietas Eiropā.

Pievienot komentāru

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (60)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+