Krustziežu spīdulis.
Krustziežu spīdulis.
Foto-VAAD

VAAD: Kaitēkļu izplatību šogad noteiks laika apstākļi pavasarī 0

Kaitēkļu izplatību laukaugu sējumos šajā gadā galvenokārt ietekmēs laika apstākļi pavasarī, kad atsāksies veģetācijas sezona, teica Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Lasīt citas ziņas

Patlaban un arī iepriekšējās divās nedēļās, kad valdīja sals, Latvijas teritoriju vairāk vai mazāk sedza sniega kārta, kas ir drošs aizsargs laukaugu kaitēkļiem, kas pārsvarā ziemo augsnē. Ja aprīlis un maija sākums būs silti, sevišķi, ja dažas dienas būs pat karstas, kaitēkļi aktivizēsies un var nodarīt kaitējumu pārziemojušajiem ziemājiem vai tikko iesētajiem laukaugu sējumiem. Turpretī, ja pēc minētā siltuma perioda iestāsies vēss laiks, pat ar mīnuss grādu temperatūrām naktīs, daļa aktīvo kaitēkļu varētu aiziet bojā. Ja šā gada vasara būs tikpat vēsa un mitra kā 2017. gadā, tad visa veida kaitēkļu izplatība būs neliela.

VAAD informē, ka labību spradžu barošanās vasarāju labību attīstību Kurzemē un Latgalē ietekmēs sausi un karsti laika apstākļi ilgāku laiku augu dīgšanas periodā. Arī Pierīgā siltā un sausā laikā to bojājumi šogad var parādīties. Ziemeļvidzemē aprīlī bojājumi var parādīties uz ziemāju labībām, bet, dīgstot vasarājiem, kaitēklis pārvietosies uz tiem. Dienvidvidzemē vietām spradzis parādīsies arī šā gada sezonā, bet tas nebūs bīstami. Zemgalē kultūrauga bojājumi šogad iespējami galvenokārt to agrīnās attīstības stadijās.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ievu-auzu laputīm Kurzemē straujāk attīstīsies vairākas paaudzes, ja laiks būs silts un sauss. 2018. gada veģetācijas periodā nav izslēgts sējumu apdraudējums no pārliekas ievu-auzu laputu invāzijas. Pierīgā ir pamats cerēt, ka laputis paspēs savairoties tikai graudaugu vēlākās attīstības stadijās. Ziemeļvidzemē uz graudaugiem tās var parādīties jūnija beigās vai jūlija sākumā, bet Latgalē laputis pārlidos uz graudaugiem, ja jūnija beigās būs silts laiks. Zemgalē šī kaitēkļa izplatība iespējama siltā un sausā laikā, galvenokārt tīrumos, kas robežojas ar krūmājiem un daudzgadīgo zālāju laukiem.

Labību sarkankakla un labību zilais lapgrauzis Kurzemē atsevišķos laukos vai lauka daļās var masveidā savairoties, ja 2018. gada maija beigās, jūnija sākumā būs karsts un sauss laiks. Pierīgā lapgrauži jau agrās graudaugu attīstības stadijās var savairoties un sagrauzt lapas tā, ka tās savīst un aiziet bojā, ja 2018. gada vasarā gaisa temperatūra būs virs +22 grādiem ar normālu gaisa mitrumu. Ziemeļvidzemē kaitēkļu kāpuri parādīsies agrāk un postījumi var būt nozīmīgāki atkarībā no tā, vai iestāsies agrs un silts pavasaris. Dienvidvidzemē kaitēkļu skaits šogad būs neliels, un ir maza tā savairošanās masveidā iespējamība, ja 2018.gada sezonā būs vēss un lietains laiks. Arī Zemgalē pastāv neliela kaitēkļa izplatības iespējamība tā attīstībai labvēlīgos laika apstākļos.

Spradži 2018. gada pavasarī rapša sējumos parādīsies, jo to pārziemošanai grāvmalās un laukmalās ir labi apstākļi. Ziemeļvidzemē to bojājumi var apdraudēt vēlu sētos vasaras rapšus tieši agrīnajās attīstības stadijās. Iestājoties siltiem un saulainiem laika apstākļiem maija beigās, spradžu barošanās var būt īpaši aktīva kā rezultātā postījumi var būt ievērojami. Dienvidvidzemē spradži ir iespējami grāvjiem un mežmalām tuvumā izvietotos rapša laukos. Latgalē spradži no ziemošanas vietām iznāks, kad gaisa temperatūra iesils līdz +9 grādiem un tie spēcīgi bojās augus, ja laiks būs sauss. Zemgalē kaitēklis būtiski var kaitēt vasaras rapša sējumiem to dīgstu attīstības stadijā kaitēkļa attīstībai labvēlīgos apstākļos.

Pupu koncentriskā plankumainība Kurzemē 2018. gada sezonā, sadīgstot inficētām sēklām, sāks izplatīties agrāk un mazākā auga attīstības fāzē, līdz ar to tās iedarbība būs postošāka, bet Pierīgā infekcija saglabājusies augu atliekās un sēklas materiālā. Dienvidvidzemē slimības riski pastāv, jo slimības ierosinātājs saglabāsies gan augsnē uz augu atliekām, gan arī sēklas materiālā. Latgalē slimība var inficēt lauka pupas pirmo ziedpumpuru parādīšanās laikā. Zemgalē Paaugstināta mitruma apstākļos iespējama agrīna šīs slimības attīstība sējumos, kuros izmantots inficēts sēklas materiāls.

Reklāma
Reklāma

Kurzemē šā gada pavasarī būs novērojama arī krustziežu spīduļu invāzija tiem labvēlīgo ziemošanas apstākļu dēļ. Tomēr postījumu apjomi būs atkarīgi no laika apstākļiem, – spīduļi no ziemošanas vietām iznāks, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +9 grādus. Dienvidvidzemē ir lielāka iespēja, ka spīduļa izplatība nemazināsies, jo rapšu platības ar katru gadu palielinās. Zemgalē krustziežu spīdulis var nodarīt ļoti nozīmīgus bojājumus rapša ziedkopām, būtiski samazinot iespējamo sēklu ražu, ja iestāsies kaitēkļa attīstībai un izplatībai labvēlīgi laika apstākļi. Turpretī Krustziežu alotājmušas bojājumi Ziemeļvidzemē vairāk būs vēlu sētajiem ziemas rapšiem garos rudeņos, siltu, mēreni mitru laika apstākļu ietekmē. Arī kādā no Dienvidvidzemes reģiona laukiem šogad noteikti būs alotājmušas kāpuru bojāti augi, jo šo kaitēkli neierobežo tā izdarīto maznozīmīgo bojājumu dēļ.