Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
25. maijs, 2016
Drukāt

Vācieša “Ziemeļu serenāde” skanēja gan Lihtenbergam, gan Latvijas Radio korim

Foto no Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva.Foto no Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva.

Gunārs Jākobsons

Tautā savulaik ļoti iemīļotais solists Andrejs Lihtenbergs apmēram desmit gadu laikā radio studijā ierakstīja ap 60 dziesmām. Mazliet skumji, ka visveiksmīgākais posms viņa mākslinieciskajā darbībā izrādījās 70. gadu sākums, kad “Mikrofona” aptaujas koncerti nenotika.

1972. gadā viņa dziedātā “Vakara dziesma” uzvarēja, nākamajā gadā attiecīgi trešo un ceturto vietu ieguva “Ziemeļu serenāde” un “Sila zvans”, bet 1974. gadā 2. vietā ierindojās “Deviņvīru spēks”.

“Ziemeļu serenādi” sakomponējis Valters Kaminskis, izmantojot sava tuvā drauga Ojāra Vācieša dzeju. Pavisam Valtera Kaminska pūrā ir desmitiem vairāk nekā 40 gadu laikā radīti skaņdarbi dažādiem koriem, skolu ansambļiem, dziesmu svētkiem. Un liela daļa no tiem tapuši sadarbībā ar Ojāru Vācieti. Diemžēl visu trīs mākslinieku mūsu vidū vairs nav.

Šī dziesma ir interesanta ar to, ka vienlaikus ieskaņota divos dažādos izpildījumos. 1973. gadā to iedziedāja gan Andrejs Lihtenbergs, gan Latvijas Radio koris Edgara Račevska vadībā. Račevskis tolaik bija Latvijas Radio kora galvenais diriģents, mākslinieciskais vadītājs. Viņam bija izveidojusies cieša, radoša sadraudzība ar Valteru Kaminski, tādēļ komponists nāca uz radio tik bieži, ka man pat sāka šķist, ka viņš šeit strādā par toņmeistaru. Aizdomas neapstiprinājās – Kaminskis radio nestrādāja, taču sadraudzības rezultātā Kaminskis atnesa uz studiju “Ziemeļu serenādi” un Latvijas Radio koris to ieskaņoja. Pats komponists pie klavierēm esot spēlējis pavadījumu. Aptaujā gan tika izmantota dziesmas “popmūzikas” versija ar Andreju Lihtenbergu pie mikrofona.

Valters Kaminskis bija gana ambiciozs komponists, un viņa jaunības sapnis bijis piedalīties Dziesmu svētkos. To arī izdevās īstenot, un svētkos allaž bija pārstāvētas viņa dziesmas. Piemēram, 1973. gadā simtgades Dziesmu svētkus noslēdza “Himna dzimtenei” ar Ojāra Vācieša vārdiem. Ne mazāk nozīmīgs skaņdarbs ir Dziesmu svētku repertuāra dziesma “Mūžu mūžos būs dziesma” ar Imanta Ziedoņa tekstu, ko visi labi zinām. Tā ir ārkārtīgi populāra joprojām, un Edgars Račevskis to ir diriģējis simtiem reižu. To savā repertuārā iekļāva koris “Gaudeamus” un dziedāja daudzās pasaules valstīs, gūstot kaismīgu publikas atsaucību pat Dienvidāfrikas Republikā.

Šodien tautā iemīļotākās dziesmas turpina apkopot “Amigo Dzintara dziesmu” aptauja. Pirmajā pusfināla balsojumā noskaidrotas pirmās četras šīs sezonas finālistes, kas 18. jūnijā noslēguma koncertā Jelgavā cīnīsies par tautā iemīļotākās gada dziesmas titulu. Tās ir “Sestās Jūdzes” “Pieci soļi, nedēļa vai mūžs”, “Galaktikas” un Oranžā kora meiteņu “Kopā tik un tā”, Dzintara Čīčas “Likteņlīnijas” un Aigariņa “Es Tevi gribu”. Otrajā pusfinālā no 15. līdz 29. maijam tiks noskaidrotas vēl četras finālistes, kā arī starp abu pusfinālu piektās vietas ieguvējām vairāk balsu savākusī kompozīcija, kas arī pievienosies deviņu finālistu pulkam.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+