Vāciešus uztrauc lielais bēgļu skaits 0
Pieaugošais patvēruma meklētāju pieplūdums rada arvien lielāku satraukumu vāciešos, un septembrī gaidāmo Bundestāga vēlēšanu priekšvakarā to steidz izmantot galēji labējie.
Pretestība patvēruma meklētāju patversmju ierīkošanai pieņemas spēkā visā Vācijā, un pārliecība, ka “laiva ir pārpildīta”, sāk nostiprināties arī valdības locekļu vidū. “Pat tādai ekonomiski spēcīgai valstij kā Vācija tā ir ievērojama problēma,” atzinis iekšlietu ministrs Hanss Frīdrihs. 2013. gada pirmajos sešos mēnešos patvērumu Vācijā pieprasījuši aptuveni 43 tūkstoši cilvēku, kas gandrīz divkārt pārsniedz to bēgļu skaitu, kas patvērumu pieprasīja pērn pirmajos sešos mēnešos. Bēgļi galvenokārt ierodas no Sīrijas, Čečenijas un Afganistānas. Vācija kļuvusi par patvēruma meklētāju visiecienītāko galamērķi Eiropas Savienībā, un tikai pēc tam seko Zviedrija, Francija un Britānija.
No bēgļu plūsmas īpaši cieš Berlīne. Dažas no bēgļu patversmēm pilsētā ir tik pārpildītas, ka gultas jaunpienācējiem tiek izvietotas gaiteņos un koplietošanas telpās.
Lai gan par bēgļu dzīvošanu un uzturu maksā Vācijas federālo zemju valdības, naudu patvēruma meklētāju mītņu ierīkošanai nākas meklēt pilsētām, kas bieži jau tā ir uz bankrota sliekšņa. Bieži pilsētas spiestas pat aizņemties, lai nodrošinātu bēgļiem pajumti. Tomēr protesti pret patvēruma meklētāju centru ierīkošanu nav tikai Berlīnei raksturīga parādība, un, bēgļu skaitam pieaugot, tie uzliesmo te vienā, te otrā vietā visas valsts teritorijā. Piemēram, netālu no Štutgartes esošajā Sahsenheimā vietējie iedzīvotāji sāka protestus pret bēgļu patversmes ierīkošanu 60 personām. Lai gan pilsētas varasiestādes nav atteikušās no šīs ieceres un patversme drīzumā tiks atklāta, tās iemītnieku skaits samazināts līdz 37, kamēr pārējie bēgļi tiks izmitināti citviet.
