Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Hilda, Teiksma
Svētdiena, 17. decembris, 2017
8. decembris, 2016
Drukāt

Vācietis iemācās latviešu valodu un palīdz mūsu futbola talantiem (1)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Ieradies Latvijā tā dēvētajos treknajos gados kā aviācijas biznesa speciālists, vācietis Olivers Šlegls nu jau apēdis vairākus sāls pudus futbola aģenta lauciņā, sadarbojoties gan ar izlases spēlētājiem, gan jaunajiem talantiem.

Latvijas Ibrahimovičs

2007. gadā viņš atbrauca uz Latviju un uzsāka darbu “airBaltic”, 2009. gadā līdz ar krīzes iestāšanos devās veikt līdzīgus pienākumus Kuveitā, bet pēc gada atkal atgriezās Latvijā un nolēma pievērsties futbolam – jomai, ar kuru profesionāli pats nav nodarbojies, taču allaž padziļināti sekojis gan tam, kas notiek laukumā, gan aizkulisēs – ekonomika, klubu un federāciju darbs. Vācijā arī mazliet tiesājis, rīkojis turnīrus un ieguvis kontaktus. Olivers kļuva par futbola aģentu un šobrīd sporta konsultāciju uzņēmumā “SPOCS” ir Baltijas reģiona direktors, bet darbojas arī citu valstu tirgos.

“Tas, ka tev ir zināšanas par futbolu, nenozīmē, ka kāds tevi šajā vidē pazīst un uzreiz pieņem. Sākumā bija ļoti grūti. Mans pirmais klients bija vārtsargs Jevgeņijs Sazonovs, kurš no Jūrmalas “Spartaka” aizgāja uz Rīgas “Daugavu”, taču lielais mērķis bija atkal spēlēt ārzemēs. Izdevās palīdzēt un šodien viņš spēlē Norvēģijā, kur strādā arī par vārtsargu treneri bērniem,” stāsta Šlegls. Dažas durvis atverot tas, ka viņš nāk no Vācijas, futbola lielvalsts, respektu palielinājis arī vāciešu triumfs 2014. gada Pasaules kausā.

Latvijā ir starpsezonu periods, taču aģentiem darba ritmā īstas pauzes nav ne brīdi. Olivers Šlegls novembrī nedēļu pavadīja Itālijā ar Robertu Uldriķi, kurš atrādījās Itālijas A sērijas vienībai “Udinese”. Šlegls 18 gadus veco “Metta/Latvijas Universitāte” uzbrucēju nekautrējoties dēvē par Latvijas Zlatanu Ibrahimoviču – ne tikai garš (1,98 m), bet arī tehnisks, ar priekšzīmīgu attieksmi pret darbu. Varbūt ne tāds supertalants kā Zviedrijas leģenda, taču šobrīd viens no perspektīvākajiem futbolistiem Baltijā. Itālijas vienība latvieti nevēlējās pirkt, bet esot varianti arī citur ārzemēs.

Šoruden parādījusies iespēja 16 – 17 gadus vecus futbolistus iekārtot Itālijā, kur ir pozitīva pieredze ar baltiešiem. “Itālieši šajā vecumā ir fiziski mazāk attīstīti, tā ir priekšrocība Latvijas, Lietuvas futbolistiem,” teic Šlegls.

Eiropā futbolistus varot atļauties pirkt 200 klubu, pārējie tirgū meklē spēlētājus bez līgumsaistībām. Konkurence aģentu starpā ir ļoti liela un reizēm arī negodīga, spēlētāji tiek baroti ar solījumiem, lai tikai pārvilinātu pie sevis. “Konkurence ir ļoti smaga. Kad parādās kāda jaunā zvaigzne, uzreiz uzrodas aģenti, kuri mēģina pārliecināt un balansē uz likuma robežas, lai dabūtu viņu sev. Tev ir jākontrolē savi spēlētāji, lai nezaudētu viņus. Milzīgi solījumi, kuriem parasti nav pamata, mērķis ir tikai nopelnīt augstus procentus. Piemēram, Ēģiptes labāko futbolistu Muhamedu Salahu pirms tam, kad viņš pirms vairākiem gadiem bija pārgājis no “Basel” uz “Chelsea”, daudzi aģenti mēģināja pārliecināt no mūsu aģentūras pāriet pie viņiem, taču viņš to neizdarīja un nokļuva Londonā.”

Agrāk FIFA veica aģentu licencēšanu, bet nu tas vairs netiek darīts, jo nebija iespējams izkontrolēt nelegālos darboņus. Parasti Latvijā bijis ap desmit oficiāli reģistrētiem aģentiem.

Padomju stils

Vācijā futbola talantu ir daudz vairāk, taču vieglāk par aģentu esot strādāt Latvijā, kur talantus gandrīz neviens nemeklē. Un tajā pat laikā arī īpaši netic viņu spējām. “Aģentiem jāstrādā vairāk, jāpiedāvā spēlētāji. Ļoti bieži saņemu atteikumus. Ceru, ka Uldriķis būs kā pirmā bezdelīga. Diemžēl kopumā Latvijas juniori neizskatās pārāk labi, taču nākamā paaudze – 2000. līdz 2002. gadā dzimušie ir cerīgi,” stāsta Šlegls.

Aizpērn viņš ar tobrīd 17 gadus veco uzbrucēju no Daugavpils Verneru Zalāku bija pārbaudē Drēzdenes “Dinamo”. Vācu treneris pēc 30 minūtēm pienācis pie Šlegla un teicis: labs spēlētājs, taču spēlē padomju stilā. “Pārāk daudz ir ar bumbu – apstājas, paskatās, varbūt aizskrien kaut kur, piespēle ir novēlota. Viens, divi pieskārieni – tas ir maksimums,” skaidro aģents.

Aizvadītajā vasarā Šlegls izkārtoja iespēju Dāvim Ikauniekam aizbraukt īrē uz Čehijas klubu “Vysočina” un arī centās brāli Jāni izvilkt no Francijas “Metz”, kur liepājnieks netiek pie spēlēšanas. Vairākas Čehijas komandas bija ieinteresētas, bet galvenais šķērslis izrādījās francūžu apetīte. “Strādāju, lai janvārī viņš pārietu uz citu komandu. Vajag arī atrast īsto līgu, jo tehniski Jānis ir ļoti labs, bet fiziski – ne tik ļoti. Francijā bieži vien pretī ir āfrikāņi, kas izskatās kā ledusskapji, pārāk bieži divcīņās nācās zaudēt bumbu,” spriež Olivers Šlegls.

Eiropas čempionātā daudzus pārsteidza Islandes futbolisti, kas aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam un Reikjavikā tika sagaidīti kā varoņi. Olivers tad savā “facebook” profilā ierakstīja: Kādu dienu mēs to sarīkosim Rīgā mūsu Latvijas izlasei. Viņš ir ne tikai iemācījies latviešu valodu, bet arī piedalījies Latvijas futbola attīstības programmas izstrādē, rosinot pārveidot sacensību struktūru, pamatā tas attiecas uz 1. un 2. līgu, kā arī Latvijas kausu aizvadīt viena gada ietvaros, kas nākamgad arī tiks realizēts.

Daudz sarežģītāka ir infrastruktūras uzlabošana un darbs ar jaunatni. Piemēram, bieži cilātais haļļu jautājums. Šlegla skatījumā jākoncentrējas uz piepūšamajiem kupoliem, bet Latvijas Futbola federācijas prezidents Guntis Indriksons izteicies, ka grib celt reālas būves. Šīs problēmas dienaskārtībā ir jau gadiem ne tikai Latvijā, bet arī pārējās Baltijas valstīs. Šlegla vērtējumā lietuvieši pēdējos gados esot aktivizējušies, igauņi gan turpina snaust.

Latvijas čempionātā iepriekšējos gados par rezultatīvākajiem spēlētājiem lielākoties kļuvuši gados jauni spēlētāji. Turpretim šosezon laurus plūca pieredzējušie vilki – Ģirts Karlsons un baltkrievu leģionārs Dmitrijs Platonovs. “Diemžēl nebija tādu jauno spēlētāju, kas spēlētu tik spilgti. Tā notiek. Ja tā būs arī nākamajā gadā, tas būs trauksmes signāls, ka virslīgā nav jauno talantu, kas var būt dominējoši spēlētāji. Nacionālās izlases kontekstā tas nav labi,” uzsver Olivers Šlegls.

Labākajiem spēlētājiem Latvijā maksā trīs, četrus tūkstošus eiro, vidējais līmenis – ap tūkstoti eiro. Līdzīgs vidējais līmenis ir Lietuvā, bet Baltijā lielākais budžets ar atrāvienu ir Viļņas “Žalgirim”, kur algas sasniedz pat astoņus tūkstošus eiro mēnesī.

OLIVERS ŠLEGLS

Dzimis: 1967. gada 13. martā Helmštedā, Vācijā

Nodarbošanās: futbola aģents un konsultants

Latvijā ar nelielu pārtraukumu dzīvo kopš 2007. gada

Klienti Latvijā: Dāvis Ikaunieks, Vladislavs Gabovs, Roberts Uldriķis, Vitālijs Astafjevs. Palīdzējis arī Jānim Ikauniekam.

Veiksmīgākais darījums: Slovāka Ondžeja Dudas pāriešana no Polijas “Legia” uz Vācijas “Hertha” par 4,2 miljoniem eiro 2016. gada vasarā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. vai šitas cilvēku tirgotājs nebija tas, kurš te pamācīja sētnieci kā tīrāmas ielas ??

Draugiem Facebook Twitter Google+