Mobilā versija
+4.9°C
Nanija, Ilgmārs
Ceturtdiena, 30. marts, 2017
2. marts, 2017
Drukāt

Vācija izvietos Latvijā Gaisa kontroles un ziņošanas centru (2)

Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena piedalās preses konferencē Starptautiskās lidostas "Rīga" VIP centrā. Foto - LETAVācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena piedalās preses konferencē Starptautiskās lidostas "Rīga" VIP centrā. Foto - LETA

Vācijas bruņotie spēki aprīlī Latvijā atkal izvietos pārvietojamo Gaisa kontroles un ziņošanas centru, šodien Rīgā žurnālistiem pastāstīja Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena.

Viņa norādīja, ka Vācijai un Latvijai ir ilgstoša sadarbība jau 20 gadu garumā un pēdējo gadu laikā tā ir kļuvusi ciešāka. Vācijas un Latvijas karavīri sadarbojušies kopīgās mācībās, turklāt labs sadarbības piemērs bija fakts, kad Vācijas bruņotie spēki pērn Latvijā izvietoja pārvietojamo Gaisa kontroles un ziņošanas centru. Šāda centra izvietošana ir arī ieguldījums NATO gaisa telpas aizsardzībai.

Urzula fon der Leiena norādīja, ka Vācijai atkal ir svarīgi parādīt saviem draugiem solidaritāti. “Vācija aktīvi darbojas šajā reģionā un mums ir svarīgi draugiem austrumos parādīt savu solidaritāti caur savu klātbūtni un sadarbību. Mēs neesam aizmirsuši, ko nozīmē dzīve pie austrumu robežas, jo pagāja daudzi gadu desmiti, kad Vācija saņēma NATO aizsardzību. Tagad aktīvi darbojoties šajā reģionā mēs atdodam to aizsardzību, ko savulaik esam saņēmuši paši un kas palīdzēja mums izaugt un kļūt spēcīgiem,” uzsvēra ministre.

Vācijas aizsardzības ministre arī pauda pateicību Latvijas karavīriem, kuri iepriekš atvairījuši teroristu uzbrukumu Vācijas diplomātiskajai pārstāvniecībai Afganistānā.
Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) pauda visdziļāko pateicību Vācijai par ieguldījumu Baltijas valstu drošības stiprināšanai vadot NATO kaujas grupu Lietuvā. Viņš uzskata, ka starp Latviju un Vāciju pastāv liels potenciāls aizsardzības nozares attiecību stiprināšanā.

Runājot par aizsardzības budžetu palielināšanu, Vācijas aizsardzības ministre atgādināja, ka 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzībai ir NATO kopīgais mērķis un pirmo reizi NATO dalībvalstis šādu vienošanos panāca jau 2002.gadā. Tad sekoja ekonomikas krīzes gadi, kuru laikā daudzās alianses dalībvalstīs aizsardzības budžeti tika būtiski samazināti. 2014.gadā Velsas samita laikā atkal alianses dalībvalstu vadītāji vienojās, ka nākamajā desmitgadē šis mērķis būtu jāsasniedz.

Arī Vācijā ekonomikas krīzes ietekmē tika samazināts aizsardzības budžets, turklāt tajā laikā šķita, ka miers ir pietiekami nostabilizējies un lielāki izdevumi aizsardzībai nav nepieciešami. Taču 2014.gadā mainoties Krievijas uzvedībai, aizsardzības nozīme atkal palielinājusies un Vācijas bruņotajiem spēkiem, lai izpildītu uzliktos uzdevumus ir nepieciešamas jaunas investīcijas, tāpēc jau pēdējos gados ir aizsardzības budžets palielināts.

Lai Vācijā sasniegtu divus procentus no IKP ir nepieciešams laiks. Papildus līdzekļi ir nepieciešami ne tikai, lai modernizētu Vācijas bruņotos spēkus, bet arī lai Vācija saglabātu tādas valsts tēlu uz kuru var paļauties.

Viņa arī atgādināja, ka ekonomika un stabilitāte “iet roku rokā ar drošību”. Ja valstis starptautiskā līmenī apvienošot centienus palīdzēt ekonomikas attīstībai un nostabilizēties drošībai krīzes skartajos reģionos, tad Eiropa būšot ieguvēja, norādīja Urzula fon der Leiena.
Vācijas aizsardzības ministre ieradusies Latvijā, lai ar savu Latvijas kolēģi pārrunātu divpusējo sadarbību aizsardzības jomā, mūsdienu reģionālās drošības izaicinājumus, kā arī NATO Varšavas samitā pieņemto lēmumu īstenošanu.

Pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas 2014.gada pavasarī un agresijas Ukrainas austrumos, NATO, tostarp Vācija aktīvi iesaistās klātbūtnes stiprināšanā un drošības veicināšanā Latvijā.
Pērn jūlijā Nacionālo bruņoto spēku aviācijas bāzē Lielvārdē Vācijas bruņotie spēki izvietoja pārvietojamo Gaisa kontroles un ziņošanas centru, īstenojot sabiedroto spēku klātbūtni saskaņā ar NATO samitā Velsā pieņemtajiem lēmumiem par reģionālās drošības stiprināšanu alianses austrumu pierobežā. Integrēts Baltijas valstu gaisa telpas kontroles sistēmā, pārvietojamais Gaisa kontroles un ziņošanas centrs bija daļa no NATO gaisa telpas novērošanas un kontroles sistēmas.

Vācijas karavīri jau iepriekš piedalījušies kopīgās militārās mācībās Latvijā kopā ar Latvijas un citu sabiedroto valstu bruņoto spēku karavīriem.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. … Danke, fur gesuchte hilfe … ‘fielmal’ mehr, ist da gebraucht … !

  2. … Danke, fur gesuchte hilfe … fuhlemal mehr, ist da gebraucht … !

Čomisms, šarms un dinamīts. Testējam mēra kandidātus (60)"Latvijas Avīze" sāk vērtēt partiju pieteiktos līderus Rīgas domes vēlēšanām. Kādu atzīmi viņi pelnījuši par pirmo uznācienu?
Draugiem Facebook Twitter Google+