Vācijā būs koalīcijas valdība 1
Vācijas kancleres Angelas Merkeles konservatīvais bloks (CDU/CSU) pēc četrus mēnešus ilgušām sarunām šonedēļ vienojies ar centriski kreiso sociāldemokrātu partiju (SPD) par koalīcijas valdības izveidošanu.
Panāktā vienošanās vēl jāapstiprina 460 000 SPD biedru balsojumā pa pastu, kas notiks tuvāko nedēļu laikā. Analītiķi atzīmē, ka koalīcijas pretinieki SPD iekšienē ir izveidojuši grupējumu “No GroKo” (“Nē lielajai koalīcijai”) un aktīvi vervē domubiedrus, lai izbalsotu šo priekšlikumu.
SPD jaunajā valdībā varētu vadīt sešas ministrijas, tajā skaitā pārraudzīt finanses un ārlietas. Kā ziņo vācu prese, ārlietu ministra amatu varētu ieņemt SPD līderis un bijušais Eiroparlamenta priekšsēdis Martins Šulcs. Sākotnēji Šulcs iebilda pret koalīcijas veidošanu ar konservatīvajiem, taču aptaujas liecina, ka jaunu vēlēšanu gadījumā sociķus varētu apsteigt galēji labējā partija “Alternatīva Vācijai” (AfD), kas šobrīd atpaliek no SPD tikai par pāris popularitātes procentiem. SPD politiķim vadot Finanšu ministriju, valdība varētu ieturēt kreisāku politiku, paplašinot darba ņēmēju tiesības. Tas varētu būt pa prātam partijas ierindas biedriem, kam būs galavārds koalīcijas vienošanās apstiprināšanā, atzīmē raidsabiedrība BBC.
Par iekšlietu ministru, kas pārraudzīs politiski ļoti jutīgo imigrācijas jomu, varētu kļūt Horsts Zēhofers no Merkeles kristīgo demokrātu māsas partijas CSU Bavārijā. Par finanšu ministru paredzēts iecelt SPD pārstāvi, līdzšinējo Hamburgas mēru Olafu Šolcu, kurš kļūs arī par vicekancleru. Merkeles partijas pārstāvji vadīs Aizsardzības ministriju un Ekonomikas ministriju.
Vācijas kancleres Angelas Merkeles konservatīvais bloks koalīcijas sarunās ievērojami piekāpies sociāldemokrātiem, atzīmē Vācijas mediji, īpaši uzsverot finanšu ministra amata atdošanu SPD. Analītiķu ieskatā, tas varētu nozīmēt pārmaiņas Vācijas eirozonas politikā.
ES sabiedrotie uzskata Vāciju par bloka ekonomiskās un politiskās stabilitātes garantu un pauduši cerību uz drīzu jaunās valdības izveidošanu. Ziņa par vienošanās panākšanu ar atvieglojumu uzņemta Eiropas biznesa un politiskajās aprindās, kas bažījās par ilgo valdības veidošanas procesu laikā, kad Eiropai jācīnās ar vairākām nopietnām problēmām, tostarp breksitu un nepieciešamību reformēt eirozonu. Panākto vienošanos jau apsveicis ES ekonomikas komisārs Pjērs Moskovisī.
