Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
2. marts, 2014
Drukāt

Vācijā godinās Krievijā noniecināto caru Pēteri III

Foto: wikipedia.orgFoto: wikipedia.org

Entuziastu grupa Vācijas pilsētā Ķīlē šovasar gatavojas uzstādīt pieminekli Krievijas caram Pēterim III. Padomju historiogrāfija šo valdnieku gānīja kā infantilu, pastulbu alkoholiķi, kas dievinājis visu prūsisko un bijis pat naidīgs krieviem, taču vācu vēsturnieki un tagad arī daļa Krievijas pētnieku uzskata, ka viņš bijis progresīvs cars – reformators, kuru nomelnojuši viņa gāzēji, vēsta Vācijas laikraksts “Die Welt”.

Ķīle bija grāfa Karla Pētera Ulriha (1728 -1762), nākamā Krievijas cara Pētera III dzimtā pilsēta. Pēteris piedzima kā cara Pētera I meitas Annas Romanovas un Šlēzvigas-Holšteinas grāfa Karla Fridriha dēls.

14 gadu vecumā viņš tika atvests uz Krieviju un bezbērnu imperatores Elizabetes galmā audzināts kā troņmantnieks. Par imperatoru viņu pasludināja 1761. gada Ziemassvētkos, taču Pēteris III valdīja tikai 186 dienas un tika gāzts galma apvērsumā, kuru īstenoja viņa sieva Katrīna (nākamā cariene Katrīna II) ar savu favorītu Grigoriju Orlovu un sazvērniekus atbalstošās gvardes palīdzību. Dažas dienas pēc apvērsuma Pēteris III pēkšņi nomira savā trimdas vietā Ropšas pilī netālu no Sanktpēterburgas. Visticamāk, viņu nožņaudza.

“Pēteris bija nevis debils monarhs, bet gan apgaismots reformators ar sociālo apziņu. 186 dienās viņš sagatavoja 200 likumu, no kuriem daļa arī stājās spēkā,” vācu laikrakstam uzsvēra pieminekļa iniciatīvas grupas vadītājs Jergs Ulrihs Štange. Cars amnestēja vecticībniekus un pasludināja ticības brīvību, uzsāka baznīcas zemju sekularizāciju, likvidēja Pētera I radīto Slepeno lietu kanceleju, aizliedza zemnieku miesassodus, ieviesa izglītību visiem bērniem, atcēla sāls nodokli un veica vēl vairākus pasākumus, kuru mērķis bija modernizēt Krieviju un atbrīvo to no viduslaiku mantojuma. Pēterim III padomju un krievu vēsturnieki tradicionāli pārmet, ka viņš pārtraucis teju uzvarēto Septiņgadu karu ar Prūsiju, jo dievinājis Prūsijas karali Fridrihu II, taču oponenti uz to aizrāda, ka karš bijis pilnīgi bezjēdzīgs un Pēteris III, to pārtraukdams, ieviesis Eiropā mieru.

Cars bijis tiem laikiem izglītots, ar labām idejām un plašu redzējumu, taču viņam trūcis politiskās gudrības, pacietības un kompetences. Krievu tautai viņš palika svešs un nesaprasts. Bija naivi iedomāties, ka Krievija gada laikā ar pārsimt likumu palīdzību no feodālas kļūs par modernu valsti. Pēteris neprata manevrēt starp politiskajām interešu grupām.

Sava ietekme bija arī brutālajai audzināšanai, ko viņš piedzīvoja bērnībā un neveiksmīgajām laulībām ar Katrīnu. Negatīvais Pētera III raksturojums, ko vēlāk plaši tiražēja, lielā mērā balstījās viņa sievas, carienes Katrīnas II atmiņās par savu vīru. Zīmīgi, ka Katrīna II pēc tam īstenoja daļu sava vīra izstrādāto reformu, kuras pierakstīja sev.

Par saziedotiem līdzekļiem izgatavoto pieminekli Pēterim III Ķīlē atklās 13. jūnijā. Bronzas tēlu izgatavojis krievu skulptors Aleksandrs Taratjunovs un tas būs vienīgais piemineklis Vācijas teritorijā, kas veltīts Krievijas caram.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+