Vācija izstrādājusi plānu Grieķijas pagaidu aiziešanai no eiro zonas 2
Vācija ir izstrādājusi plānu Grieķijas pagaidu aiziešanai no eiro zonas uz pieciem gadiem, ja Grieķija neuzlabos sava finansiālās glābšanas plāna priekšlikumus, sestdien pavēstīja ziņu avots Eiropas Savienības (ES) aprindās.
Par šo Vācijas plānu tika paziņots laikā, kad Briselē notiek eiro zonas valstu finanšu ministru (eiro grupas) sanāksme, kurā paredzēts izskatīt Grieķijas priekšlikumus.
“Tas ir iekšējs dokuments, tas šodien netika izplatīts [eiro grupas sanāksmē]. Bija divi varianti: priekšlikumu uzlabošana, vai pagaidu ‘Grexit’,” sacīja ziņu avots, kurš ir iepazinies ar šo dokumentu.
Ziņu avots komentēja laikraksta “Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung” publicētu informāciju, kurā teikts, ka šis plāns bijis ietverts Vācijas Finanšu ministrijas “pozīcijas dokumentā”, kas izdalīts citām eiro zonas dalībvalstīm.
Šajā Finanšu ministrijas dokumentā teikts, ka jaunajos Grieķijas priekšlikumos “trūkst svarīgu reformu jomas”, tāpēc tie nevar kalpot par pamatu jaunai trīs gadu starptautiska aizdevuma programmai.
Tajā pausts aicinājums Grieķijai ātri uzlabot savus reformu priekšlikumus un panākt parlamenta atbalstu fondam, kas tiktu izveidots finansiālu instrumentu pārdošanai 50 miljardu eiro vērtībā, lai samazinātu valsts parāda slogu.
Ja tas netiks izdarīts, tad Grieķijai jāatstāj eiro zona uz vismaz pieciem gadiem un jārestrukturizē savs parāds, vienlaikus paliekot Eiropas Savienībā (ES) un saņemot humāno palīdzību un citu atbalstu, teikts šajā dokumentā.
Jau ziņots, ka Grieķijas ierosinātais finansiālās glābšanas plāns ceturtdienas vakarā tika iesniegts eiro grupai Briselē, un Grieķija piektdienas rītā izklāstīja šī plāna detaļas. Tas lielā mērā atgādina Grieķijas starptautisko kreditoru priekšlikumus, kurus tie bija piedāvājuši pirms sarunu izjukšanas jūnijā, tomēr vēl nav zināms, vai jaunais plāns būs pietiekams, lai Grieķija saņemtu jaunu finanšu palīdzību.
Grieķijas parlaments sestdien apstiprināja valdības ierosināto reformu plānu, un ziņu avoti Briselē izteicās, ka šis plāns var kļūt par pamatu jaunam starptautiskam aizdevumam 74 miljardu eiro vērtībā.
Grieķijas priekšlikumi ietver valsts finansiālo vajadzību finansējumu uz trim gadiem, parāda samazināšanu un investīciju paketi 35 miljardu eiro apmērā.
ES ziņu avoti sacīja, ka jaunā “Grieķijas programma ir pozitīvi novērtēta”. Eiropas Stabilitātes mehānisms (ESM) ir gatavs apsvērt 58 miljardu eiro piešķiršanu, un vēl 16 miljardi eiro tiktu piešķirti no Starptautiskā valūtas fonda (SVF).
Grieķijas plāns sestdien tiek izskatīts eiro grupas sanāksmē. Iespējamība, ka eiro grupa piekritīs šim plānam, ir ap 50%, jo tādas valstis kā Vācija ir pret Grieķijas parāda samazināšanu.
Eiro grupas sanāksme notiek pirms svētdien paredzēta Eiropas Savienības (ES) samita, kurš var noteikt Grieķijas nākotni eiro zonā un pat visā ES.
Saskaņā ar jaunajiem priekšlikumiem 13 lappušu dokumentā Grieķijas kreisā valdība piekrīt kreditoru prasībām neveicināt agru pensionēšanos un panākt lielākus pensionāru maksājumus veselības aizsardzībā.
Tie paredz pacelt tirdzniecības flotes, korporatīvos un luksusa preču nodokļus un enerģiski vērsties pret izvairīšanos no nodokļiem.
Grieķija arī sola paaugstināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumus par 1,0% no iekšzemes kopprodukta (IKP), pārdot atlikušās valsts akcijas telekomunikāciju uzņēmumā OTE, un apņemas ne vēlāk par oktobri privatizēt Pirejas un Saloniku ostas.
Grieķija tomēr brīdina, ka ekonomisko apstākļu pasliktināšanās dēļ būs jāpārskata budžeta pārpalikuma mērķa rādītāji – 1,0% no IKP šogad, 2,0% no IKP 2016.gadā un 3,0% no IKP 2017.gadā, par kuriem jau bija panākta vienošanās ar kreditoriem.
Kreditori bija pieprasījuši atcelt nodokļu atlaides par 30% visās Grieķijas salās, bet valdība pašlaik ir gatava to darīt tikai bagātākajās un tūristu visvairāk iecienītajās salās.
Kreditoru pieprasītās militāro izdevumu samazināšanas par 400 miljoniem eiro vietā Grieķija piedāvā tos samazināt par 100 miljoniem eiro šogad un par 200 miljoniem eiro 2016.gadā.
ES samits svētdien notiks nedēļu pēc referenduma, kurā Grieķijas vēlētāji noraidīja starptautisko kreditoru “troikas” – Eiropas Komisijas (EK), ECB un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) – priekšlikumus, kuri paredzēja jaunu starptautiskā aizdevuma programmu apmaiņā pret nodokļu paaugstināšanu un tēriņu samazināšanu.
Jaunais Grieķijas finanšu ministrs Eiklīds Cakalots piektdien pauda pārliecību, ka aizdevēji pieņems “daudzus” Atēnu iesniegtā reformu plāna priekšlikumus.
Viņš pauda pārliecību, ka eiro zonas atbalsta fonds Eiropas Stabilitātes mehānisms (ESM) varētu atmaksāt Grieķijas parādu Eiropas Centrālajai bankai (ECB) 27 miljardu eiro vērtībā, un Grieķija varētu vēlāk šo summu atmaksāt ESM.
