Vācija jauno prezidentu cer atrast līdz trešdienai 0
Vācijas politiskās partijas 18.februārī paziņojušas, ka plāno atrast kandidātu uz prezidenta amatu jau tuvāko dienu laikā, un tiek vēstīts, ka visticamākais pretendents uz valsts galvas amatu varētu būt kādreizējās Austrumvācijas garīdznieks Joahims Gauks.
Kanclere Angela Merkele sestdien ar dažu stundu atstarpi divkārt tikās ar viņas vadītās koalīcijas partiju – kristīgo demokrātu (CDU), to Bavārijas meitas partijas – Kristīgi sociālās savienības (CSU) un brīvo demokrātu (FDP) līderiem.
Lai gan valdošajai koalīcijai Federālajā sapulcē, kam jāievēl prezidents, ir nepārprotams vairākums, Merkele piektdien pēc līdzšinējā valsts galvas Kristiāna Vulfa demisijas paziņoja, ka vēlas, lai jaunais prezidents baudītu arī opozīcijas atbalstu.
Sociāldemokrāti (SPD) un zaļie sestdien pauduši pārliecību, ka pieņemams kandidāts tiks atrasts īsā laikā, iespējams, pat līdz 22.februārim, vēsta laikraksts “Süddeutsche Zeitung”.
Paredzēts, ka valdošās koalīcijas partiju un opozīcijas sarunas notiks jau svētdien.
Ceturtdien paredzētas plašas piemiņas ceremonijas, godinot nesen likvidētās neonacistu bandas upurus. To laikā paredzēta Merkeles uzstāšanās, taču tiek ziņots, ka politiķi pieliek lielas pūles, lai ceremonijās varētu piedalīties arī nākamais prezidents.
Visas partijas paziņojušas, ka vēlas kandidātu, kas nepārstāvētu politiskās partijas. Lai gan valdošā koalīcija nav publiski nosaukusi savus iespējamos kandidātus, SPD un zaļie jau ļāvuši noprast, ka dotu priekšroku garīdzniekam un pilsoņtiesību aizstāvim Gaukam. “Viņš joprojām ir mūsu favorīts,” sarunā ar radiostaciju “Deutschlandfunk” sestdien atzina SPD līderis Zigmārs Gābriels.
Pēc Vācijas atkalapvienošanās Gauks kļuva par komunistiskā režīma slepenpolicijas “Stasi” arhīvu pirmo pārraugu. Šobrīd 72 gadus vecais bijušais garīdznieks piektdien publiski iepazīstināja ar savu jauno grāmatu, taču atteicās komentēt jebkādus minējumus par nākamo prezidentu. Viņa kandidatūra tika izvirzīta arī iepriekšējās prezidenta vēlēšanās, taču Merkele panāca savas partijas biedra Vulfa ievēlēšanu.
Tikmēr sestdien oficiāli ierosināta krimināllieta par Vulfa iespējamajām koruptīvajām attiecībām ar kino producentu Dāvidu Grēnevoldu. Sagaidāms, ka Vulfs saņems prezidenta goda pensiju, kas sastāda 199 000 eiro gadā, sestdien vēsta mediji, lai gan pastāvot zināmas šaubas, vai Vulfa atkāpšanās motīvus jāuzskata par politiskiem vai privātiem. Pensija pienākas tikai tiem bijušajiem prezidentiem, kuri amatu pametuši politisku iemeslu dēļ.
