Mobilā versija
+17.1°C
Marija, Marika, Marina
Sestdiena, 22. jūlijs, 2017
20. maijs, 2017
Drukāt

Vācija ķelniešu gaumē. Arēnā atstātas daudz emociju (2)

Foto - Edijs Pālens/LETAFoto - Edijs Pālens/LETA

Varena ekonomika, lielisks futbols un bēgļi – tā es pirms pāris nedēļām sacītu, jautāts, ar ko man asociējas Vācija. Pasaules hokeja čempionāts radīja arī papildu emociju buķeti.

Maskavas piegarša

Jau pirmajā reportāžā no Ķelnes rakstīju par pieticīgajām drošības pārbaudēm arēnā “Lanxess”. Zinot starptautisko situāciju pasaulē, šķita stulbi spēlēties ar cilvēku dzīvību. Turnīra laikā vācieši mazliet sapurinājās, līdzjutējiem pie ieejas lika atvērt somas, tomēr joprojām ļoti demokrātiski. Žurnālisti staigāja brīvi kā putni debesīs, kāds krievu kolēģis pat ticis cauri ar pērn pasaules čempionātā Maskavā viņam izsniegto akreditācijas karti.

Daļēji jau sajūta bija kā Maskavā. Krievijas izlases spēlēs informators arēnā runāja krieviski. Radās iespaids, ka viss tiek darīts, lai kaimiņi justos kā mājās. Latvijas un Krievijas hokejistu spēlē latviešu līdzjutēji uz lielā tablo parādījās vienu vai divas reizes. Mūsu cīņā pret mājiniekiem vāciešiem – biežāk jau pirmajās piecās minūtēs. Nav jābrīnās, ka daudziem Krievija ir kā skabarga pēcpusē. Elvis Merzļikins savas domas žurnālistiem izteica diezgan atklāti, vēlāk gan atvainojās – nekas pret krieviem viņam neesot. Krievijas izlases ģērbtuvē esot iezīmējusies arī kara tematika, piemēram, uzraksts, ka viņu vectēvi esot uzvarējuši ne tāpēc, lai viņi tagad zaudētu. Putina propaganda sasniegusi augstu vilni.

Ķelne ir neliela, bet skaista pilsēta, katedrāle – viena no lielākajām pasaulē. Centrs, Reina, sakopti mazdārziņi pāris metro pieturu attālumā no centra. Ielu muzikanti, gandrīz visi Tuvo Austrumu izcelsmes, ar dažādiem instrumentiem atskaņo pasaules grāvējus. Arī pie āra kafejnīcām, kur likumsargi viņus ik pa laikam izdzenā.

Fani apmierināti

Versijas par to, cik daudz mūsu līdzjutēju bija Ķelnē, ir dažādas. Uzticēsimies tūrisma aģentūras “TravelArt” pārstāvei Ludmilai Glazunovai, kura lēš, ka septiņi astoņi tūkstoši pavisam noteikti. Viens no viņiem bija mūziķis Normunds Jakušonoks: “Esam ļoti apmierināti ar Latvijas hokejistiem, tik laba izlase mums sen nav bijusi. Ja treneris paliks arī nākamgad, būs ļoti labi. Mums Ķelnē bija koncerti “Četros baltos kreklos”, kur priecājās daudz latviešu. Pērn Maskavā bija diezgan maz fanu, taču hokeja atmosfēra kopumā labāka. Krievijā hokejs ir populārāks nekā Vācijā, kur daudzi vietējie nemaz nezina, ka notiek pasaules čempionāts. Ķelnē absolūti nav tādas sajūtas kā Maskavā vai Minskā, kur tie bija visas valsts svētki. Vācija ir liela valsts, hokeju nemaz nerāda televīzijā. Bet mēs arī Latvijā viesnīcā nevarētu prasīt, lai parāda badmintona čempionātu. Vācijā futbols ir viss.”

“Ķelne ir forša pilsēta, biju te arī 2001. gada pasaules čempionātā. Vācija ir viesmīlīga zeme, ļoti patīk,” apmierināts bija arī Valsts policijas Galvenās kārtības policijas priekšnieks Artis Velšs, ar kuru aprunājos Latvijas un Krievijas izlašu spēles laikā. “Esmu hokeja līdzjutējs ar stāžu, pirmais čempionāts man bija 2000. gadā Sanktpēterburgā, pēc tam tikai pāris turnīru izlaidu. No Sanktpēterburgas arī ir visspilgtākie iespaidi – pēc uzvaras pret Krievijas izlasi skanēja himna un bira asaras, tas paliks atmiņā uz visu mūžu. Gribētos arī šodien piedzīvot kaut ko līdzīgu, bet svarīgākais mačs mums būs pret vāciešiem. Pret mājiniekiem grūti cīnīties, bet mūsējiem mainījies spēles stils, spēlējam agresīvāk.”

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Salīdzinot Latviju ar citām valstīm Atbildēt

    Strap ci Vācijā visām plastmasas pudelēm vēl jāpiepluso nodoklis – 0,25 centi, ko pēc tam, tukšās pudeles ievietojot speciālos aparātos, saņem atpakaļ. Jau pirms septiņiem gadiem Vācijā ar skaudību novērtēju šo sistēmu, kas nu jau ieviesta arī Igaunijā un Lietuvā, bet Latvija nav izkustējusies pat no nulles punkta. Žēl. Ja tā būtu, neviena plastmasas pudele uz ielas nemētātos.
    ===========================
    MAZ cilvēku, kas vēl atcerās TĀDU Raimondu Vējoni, kurš kopš 1996 bijisr jaunizveidotās Lielrīgas reģionālās VIDES pārvaldes direktors un pat Skultes ostas valdes loceklis, kur arī šad uz tad pietauvojās … PLASTMASAS pudeles… Vēlāk – 2002. gada 7. novembrī Einara Repšes vadītā valdība, Raimonds Vējonis kļuva par Latvijas VIDES aizsardzības un reģionālās attīstības MINISTRU un kopš 2003. gada 16. janvārī – tīro Latvijas VIDES ministrijas ministru un šo amatu saglabāja arī turpmākajās valdībās. 2006. gada oktobrī tika ievēlēts 9. Saeimā un joprojām palika VIDES ministra amatā un tā līdz 2014.gada janvārim. KĀDS viņš kā VIDES aizsardzības priekšnieks un VIDES ministrs bijis 18 gadu laikā nu skaidri redzam ŠODIEN … Igaunijā un Lietuvā daudz vairāk paveicies ar GUDRIEM ministriem …tāpēc tur plastmasas un vispār jebkādas pudeles NEMĒTĀJAS kur pagadās kā … mūsu mīļotajā Latvijā …kur prezidents ir tas pats Vējonis!

    • Tāmnieks/luterānis Atbildēt

      Kā paši saprotat, par 0,25 centiem NEVIENS pat domās nenodos tukšo pudeli! Par četrām tukšām pudelēm VESELS CENTS! Tā taču var kļūt bagāts!
      Ja nopietni- domāti bija 0,25 €, un tas jau ir cipars, kas patiks ne tikai bomžiem.

Draugiem Facebook Twitter Google+