Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
2. augusts, 2012
Drukāt

Vācijā lidostu ceļ kā ēģiptieši piramīdas

Foto - EPAFoto - EPA

Tos dēvē par “spoku vilcieniem”. Vairākas reizes dienā tie kursē turp un atpakaļ pa tuneli uz jaunās Berlīnes–Brandenburgas lidostas staciju. Tukši, bez neviena pasažiera. Ar paranormālām parādībām tiem tomēr nav sakara. Vācijas dzelzceļa sabiedrība “Deutsche Bahn” vilcienus šajā maršrutā sūta, lai vēdinātu tuneli, sargājot iekārtas no mitruma bojājumiem.

 

Sliežu ceļi uz lidostu tiek arī pastiprināti apsargāti, jo gluži jaunas ir ne tikai iekārtas un sliedes, bet arī elektrokabeļi – tie vilina krāsainā metāla zagļus. Kaut regulārai satiksmei neizmantotas, sliedes būs jāuztur darba kārtībā vēl vismaz līdz nākamā gada pavasarim, un tas maksās vairāk nekā četrus miljonus eiro. Ja pieskaita zaudējumus par nepārdotajām biļetēm, robs, kas iecirsts “Deutsche Bahn” budžetā, neoficiāli tiek lēsts 20 miljonu eiro apmērā. Tā gan ir niecīga summa, salīdzinot ar kopējiem zaudējumiem, kādus gan uzņēmumiem, gan Berlīnes un Brandenburgas zemēm, gan valstij nodarījusi jaunās lidostas atvēršanas atlikšana – tie mērāmi vismaz vairākos simtos miljonu eiro.

Lidosta, kas bija iecerēta kā vācu inženiermākslas sasniegumu paraugdemonstrējums, nu sagrāvusi Berlīnes kā lidojumu centra tēlu “uz neatgriešanos”, vērtē aviācijas biznesa pārstāvji. Aviokompāniju uzticība lidostas uzņēmējsabiedrībai ir izsmelta un, plānojot savu biznesu, tās rēķinās, ka solījums atvērt lidostu 2013. gadā var atkal izrādīties tukši vārdi tāpat kā daudzi iepriekšējie.

 

Aizķeršanās čempione

Aviokompānijas jau mēnešiem ilgi bija tirgojušas biļetes reisiem no jaunās lidostas, dažas atvērušas pat gluži jaunus maršrutus. Viesnīcās lidostas pilsētiņā jau bija rezervēti numuriņi, lidostas veikali jau grasījās kraut plauktos preces. Bija sagatavots arī vērienīgas pārcelšanās plāns uz jauno termināli no divām Berlīnes lidostām, kas patlaban darbojas, – Tēgeles un Šēnefeldes. Daļu kravu jau bija paspēts pārvietot, bet pārējo aprīkojumu, salādētu 600 furgonos un slēdzot vairākus autoceļus, bija paredzēts nogādāt naktī uz 3. jūniju.

 

“Tā būs vērienīgākā pārcelšanās operācija, nekā pārvietojot Vācijas valdības institūcijas no Bonnas uz Berlīni,” tā, it kā būtu runa par kādu šovu, mēnesi pirms lidostas atklāšanas stāstīja lidostas pārstāvis Leifs Ērihsens. Taču maija sākumā šovs beidzās, tā arī neiesācies.

 

Tikai dažas nedēļas pirms ceremonijas, kurā bija paredzēts svinīgi atklāt jauno, pašu projekta autoru kā “Eiropas modernāko” cildināto lidostu, nāca paziņojums – tā nebūs gatava laikā. Turklāt atvēršana atlikta uz veselu gadu – līdz 2013. gada 17. martam. Iemesls: pienācīgi nedarbojas ugunsdrošības sistēma. Šobrīd kļuvis zināms, ka Berlīnes mērs Klauss Vovereits par ugunsdrošības sistēmas defektiem bijis informēts mēnešiem ilgi, tomēr klusējis, vilkdams laiku līdz pēdējam. Ja lēmums par atvēršanas atlikšanu būtu pieņemts ātrāk, zaudējumi būtu mazāki.

Kā izteikušies lidostas projektu pētījušie speciālisti, ugunsdrošības sistēma “ieplānota tik sarežģīta, ka to varbūt vispār neizdosies iedarbināt”. Tomēr tas ir tikai viens no grandiozā projekta iestrēgšanas iemesliem. Lai gan daudzas telpu lidostā ir pilnīgi pabeigtas, ir arī tādas, kurās no griestiem joprojām karājas kabeļi, rēgojas neapsegtas caurules un slejas būvgružu kaudzes. Kā atzīst būvniecības eksperti, tik apjomīgi projekti reti tiek pabeigti noteiktajā termiņā un dažādas aizķeršanās ir gandrīz neizbēgamas.

 

Tomēr Berlīnes–Brandenburgas lidosta ir aizķeršanās čempione. Pēdējā no tām bija 2010. gadā, kad bankrotējušā plānošanas uzņēmuma un jaunieviestu drošības noteikumu dēļ lidostas atklāšana tika pārcelta no 2011. gada rudens uz šā gada vasaru.

 

Projekta īstenošanas gaita atgādina Latvijas Nacionālās bibliotēkas tapšanas, Dienvidu tilta celtniecības un eiro glābšanas sižetus, kopā ņemtus. Tam izmantots pārdrošs finansēšanas modelis, kas uz kredītprocentu rēķina izmaksas uzblīdis par daudziem miljoniem, lidostas būvlaukumos pieķerts milzīgs skaits nelegālo celtnieku, termiņi ir jau vairākkārt atlikti, bet tagad izsīkusi nauda celtniecības pabeigšanai.

 

Summa 
pieaug par miljardu 
Berlines_EPA_BERND_SETTNIK_9

Berlīnes–Brandenburgas lidostu būvē apmēram tikpat ilgi, cik Nacionālo bibliotēku Rīgā. Tieši ap to laiku, kad arhitektam Gunāram Birkertam pirms divdesmit gadiem radās ideja par Stikla kalnu, tika nodibināts Berlīnes–Brandenburgas lidostas veidošanas holdings. Tas sāka izpēti un plānošanas darbus. Kā ironizē bulvārlaikraksts “Bild”: “Senajiem ēģiptiešiem vajadzēja tieši par četriem gadiem ilgāk, lai uzceltu pasaules brīnumu – Heopsa piramīdu.” 1996. gadā tika nolemts – vislabākais risinājums būtu paplašināt esošo Šēnefeldes lidostu, bet pārējās divas Berlīnes lidostas – Tempelhofas un Tēgeles – slēgt. Tempelhofas lidosta tika slēgta 2008. gadā, bet Šēnefeldes un Tēgeles lidostas joprojām darbojas. Abām nelielajām lidostām tagad būs jāapkalpo reisi, kas bija ieplānoti jaunuzceltajā lidostā. Tēgeles lidosta projektēta 11,5 miljoniem pasažieru, bet jau šobrīd uzņem ap 17 miljoniem pasažieru gadā, tāpēc papildu reisu uzņemšana tai nozīmē pamatīgus sarežģījumus un 150 miljonu eiro papildu izdevumu.

Viens no lidostas projekta aizkavēšanās iemesliem ir gluži objektīvs – uz vairākiem gadiem tam iestrēgt bija likuši lidostas tuvumā dzīvojošo iedzīvotāju protesti. Pirms sešiem gadiem, kad Vācijas Federālā administratīvā tiesa beidzot atļāva celtniecību, noraidot protestētāju prasības, tā tika sākta ar pārdrošu vērienu. Tolaik finanšu tirgos vēl valdīja eiforisks noskaņojums, aizņemšanās iespējas bija gandrīz neierobežotas. Turklāt patiesībā izmaksas ne sabiedrību, ne politiķus īpaši neuztrauca. Galvenais bija lidosta. Milzīga, moderna, tāda, kāda pienākas metropolei.

Lai ātrāk varētu sākt darbus, Berlīnes un Brandenburgas zemju nodibinātā lidostas būvēšanas uzņēmējsabiedrība 2006. gadā uz īsu termiņu un augstu procentu risku aizņēmās 350 miljonus eiro no banku konsorcija. Ar domu: pārējo naudu atradīsim vēlāk, kad darbi jau būs sākušies. Kopā bija nepieciešams ieguldīt ap 2,4 miljardiem eiro, no tiem Berlīnes–Brandenburgas zeme un valsts plānoja investēt 430 miljonus eiro, pārējam bija jānāk no privātā kapitāla. Kad 2008. gadā beidzot tika atrasti avoti pārējās daļas finansēšanai, izrādījās, ka laiki ir mainījušies. Bija sākusies pasaules finanšu krīze, un Berlīnes un Brandenburgas zemēm un valstij tika pieprasītas garantijas par visu projekta summu 2,4 miljardiem – citādi bankas naudu vairs nebija gatavas dot.

 

Tagad tapis zināms, ka projekta izmaksas pagaidām neizprotamā kārtā no sākotnējiem 2,4 miljardiem izaugušas līdz 3,5 miljardiem eiro. Noskaidrot to rašanās iemeslus tagad būs Berlīnes parlamentā izveidotās izmeklēšanas komisijas uzdevums.

 

Lai rastu līdzekļus objekta pabeigšanai, patlaban tiek apspriesta ideja izlaist speciālas obligācijas, kuras varētu piedāvāt iegādāties iedzīvotājiem. Taču, lai Berlīnes–Brandenburgas federālā zeme un valsts drīkstētu turpināt ieplūdināt naudu projektā, tai jāsaņem saskaņojums no Eiropas Komisijas Konkurences komisāra institūcijas. Tā bija apstiprinājusi iepriekšējās projekta izmaksas, bet jauno izmaksu izvērtēšana varētu ilgt 18 mēnešus, kas draud ar jaunu aizkavēšanos.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+