Latvijā
"Latvijas Avīze" atmasko

Vācijā līdz šim viltus ziņu ražotāji plaši izmantojuši bēgļu krīzi3


Džuliāna Reperte fon Bismarka.
Džuliāna Reperte fon Bismarka.
Foto: LIE DETECTORS

Maz ticams, ka Krieviju interesēs ietekmēt Eiropas Parlamenta vēlēšanu procesu Latvijā, jo no mūsu valsts tiek ievēlēts neliels skaits deputātu, taču iejaukšanās varētu notikt lielajās ES valstīs: Vācijā, Francijā, Itālijā un Nīderlandē.

Šādu vērtējumu “LA” nesen pauda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (“StratCom”) direktors Jānis Sārts. “Nesen parādījās ziņas, ka ar Krievijas varu saistītas struktūras piešķīrušās finansējumu sev tuvīniem politiskajiem spēlētājiem Itālijā, kas norāda uz noteiktu Krievijas interesi. Ja mēs būsim labi sagatavoti, tad iejaukšanās iespējamība Latvijā būs zema, jo Krievija koncentrējas uz noteiktām ekstrēmā politiskā spektra partijām Eiropā,” vērtē J. Sārts.

No Latvijas EP tiks ievēlēti astoņi deputāti, kamēr kopumā EP būs 705 deputāti (ja vēlēšanas notiks arī Apvienotajā Karalistē, kas pagaidām nav vienojusies par izstāšanos no ES, tad 751 deputāts). Salīdzinot, piemēram, no Vācijas tiek ievēlēti 96 eiroparlamentārieši, no Francijas – 79, no Itālijas – 76, un tā tālāk. “Ir skaidrs, ka Krievija koncentrēsies uz lielajām valstīm – Vāciju, Franciju, Itāliju, arī Nīderlandi, jo tur var iegūt rezultātus. Krieviem arī nav tik daudz resursu,” saka J. Sārts.

Uzmanību dezinformācijas riskiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās pievērsusi arī Eiropas Savienības Ārējās darbības dienesta Austrumu stratēģiskās komunikācijas grupa (EEAS “East StratCom”).

Mediju eksperti no Vācijas atzīst, ka Vācijā līdz šim viltus ziņu ražotāji plaši izmantojuši bēgļu krīzi.

Digitālās “tiesu ekspertīzes” (“Digital Forensic Research Lab”) pētījumu laboratorijas dezinformācijas monitoringa Vācijā eksperte Karolīna Švarca “LA” skaidroja, ka jau vairākus gadus Vācijā dezinformācijas stāstos visbiežāk tiek ievītas tādas tēmas kā valsts iekšējā drošība, patvēruma meklētāji un islāms.

Tāpat mēdz būt dezinformācija par klimata politiku un arī akciju “Piektdienas nākotnei”. Tāpat Vācijā aktīvi tiek “sildīti” veci notikumi, un viltus ziņu veidotāji tiem piešķir jaunu nozīmi. Vācijai izteikti raksturīgs, ka dažāda veida dezinformācija ir “pašmāju ražojums” – to ražo un izplata tā saucamās alternatīvo ziņu vietnes, kuras pieteikušas karu iecienītiem medijiem.

Medijpratības iniciatīvas “Lie Detectors” vadītāja Džuliāna Reperte fon Bismarka kā piemēru vecu stāstu “sildīšanai” min Jaungadā izplatīto viltus ziņu par to, ka Dortmundē svinību laikā notikuši uzbrukumi sievietēm.

“Savulaik, kad Jaungada naktī notika nekārtības Ķelnē, vadošie mediji izgāzās un neziņoja par notiekošo, tas bija arī trieciens mediju uzticamībai. Dezinformatori iesēj melu stāstus, kuri vēsta par līdzīgiem, bet izdomātiem notikumiem kā Ķelnē. Tas sāk kļūt par tendenci. Cilvēkiem vēl joprojām atmiņā ir Ķelnes notikumi. Bet melu stāsti tiek veidoti ļoti slīpēti – vispirms ziņas tiek izplatītas tviterī no viltus kontiem, un, kad “operācija” ir beigusies, tie tiek dzēsti,” skaidro Dž. Reperte fon Bismarka.

Vācija piedzīvojusi arī Krievijā režisētas dezinformācijas uzplūdus. Parasti vācu ekspertu pirmā atbilde par piedzīvoto Krievijas dez­informāciju būs tā saucamais “Lizas gadījums”, kad neilgi pēc bēgļu krīzes izcelšanās Krievijas propagandas medijs “Russia Today” izplatīja melus, ka kādu nepilngadīgu meiteni esot nolaupījis un izvarojis kāds no bēgļiem. Sevišķi lielu atsaucību un sašutumu šī ziņa guva to iedzīvotāju vidū, kas bija ieradušies Vācijā no Krievijas, jo viņi patērē Krievijas medijus.

Neilgi pēc tam, kad Vācija nosūtīja savus karavīrus NATO kaujas grupā uz Lietuvu, tika izplatīta dezinformācija, ka Lietuvā vācu karavīri esot izvarojuši kādu nepilngadīgu garīgi atpalikušu meiteni no bērnunama. Kā savulaik “LA” atzinis Vācijas vēstnieks Latvijā Rolfs Šute, bijis ļoti svarīgi, ka meli ātri atklāti.

Meli toreiz izplatīti neilgi pirms Vācijas aizsardzības ministres Urzulas fon der Leienas preses konferences. Tas bija apzināti, jo iespējamās aizdomas par izvarošanu vācu žurnālisti lūgtu komentēt ministri un dažādi uz meliem balstīti pieļāvumi nonāktu Vācijas lielākajos medijos un publiskajā telpā.

“Russia Today” un citi Krievijas kanāli esot populāri tieši starp vāciešiem, kam ir krievu saknes.

Dž. Reperte fon Bismarka min piemēru tam, kā “Russia Today” māk sagrozīt informāciju, piemēram, to kanāls prasmīgi darījis, atspoguļojot nemierus Kemnicā, kuros piedalījās labējie radikāļi un neonacisti un viņiem pretim stājās antifašistu aktīvisti.

“Russia Today” ir ļoti gudra, pasniedzot ziņas, kaut arī tajās nav līdzsvara. Esmu satraukusies par “Youtube” algoritmu, kuru savā labā veiksmīgi izmanto “RT”. Ja kāds meklēs Kemnicas notikumus “Youtube”, viņš kā pirmos rezultātus atradīs “RT” materiālus ar “RT” skatījumu atbalstošiem komentāriem,” piebilda Dž. Reperte fon Bismarka.

K. Švarca “LA” norāda, ka jau 2017. gada Bundestāga vēlēšanās bijuši mēģinājumi ietekmēt vēlēšanu rezultātu un radīt nedrošību vēlētājos.

“Toreiz vēlēšanu dienā bija ļoti daudz viltus ziņojumu par varbūtēju vēlēšanu manipulāciju. Pašlaik ir grūti prognozēt, cik šāda tendence var atspoguļoties EP vēlēšanās. Var teikt, ka kopumā dezinformācija tiks izplatīta tikai pirms vēlēšanām, bet neatkarīgi no tām, piemēram, dažādās demonstrācijās un pasākumos,” paredz K. Švarca.

Tāpat kā citi Vācijas eksperti arī viņa uzskata, ka vācieši attiecībā uz dezinformāciju nav ar pliku roku ņemami. Pirms katrām vēlēšanām Vācijā ir diskusijas par dezinformāciju, un vācieši kopumā apzinās šo risku.

Uzmanību dezinformācijas riskiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās pievērsusi arī Eiropas Savienības Ārējās darbības dienesta Austrumu stratēģiskās komunikācijas grupa (EEAS “East StratCom”), kura sākusi kampaņu, lai veicinātu izpratni par šiem jautājumiem.

EEAS amatpersona sarunā ar “LA” uzsvēra, ka ir skaidrs, ka EP vēlēšanas būs ievainojamas un ka pastāv vēlēšanu ietekmēšanas risks. EEAS amatpersona norādīja, ka Vācijā devītā populārākā mājaslapa ir Krievijas sociālais tīkls “vkontakte.ru”, kurā tiek izplatīta dezinformācija. Lielākoties to lietojot imigranti no Krievijas.

EEAS amatpersona minēja, ka Krievija dezinformācijas izplatīšanai izmanto “Russia Today” meitaskompāniju “Ruptly”, caur kuru tiek uzrunāti krievi Vācijā.

Paļausies uz kvalitatīvu žurnālistiku un augsto politisko līmeni

Lucs Kinkels
Foto: Andreass Lāms/EIROPAS PRESES UN MEDIJU BRĪVĪBAS CENTRS

Eiropas Preses un mediju brīvības centra direktors Lucs Kinkels intervijā “LA” norāda, ka Rietumeiropā sabiedrībai jāapzinās, ka informatīvi tā atrodas karastāvoklī ar Krievijas propagandas mašīnu.

Kādi ir populārākie dezinformācijas stāsti Vācijā?

L. Kinkels: Pēc “Buzzfeed” Vācijas versijas apkopojuma astoņi izplatītākie viltus stāsti bija saistīti ar drošību un bēgļu tematiku. Tajos tika izteikti apgalvojumi, ka politiķi migrantiem vēlas radīt labākus apstākļus nekā pārējiem iedzīvotājiem. Viltus vēstījumos mēģināts izteikt kritiku kanclerei Angelai Merkelei un arī Klaudijai Rētai no Zaļo partijas.

Ir tā, ka viltus ziņas un dezinformācija uzpeld un izplatās labējo populistu informācijas burbulī, taču šī informācija nenonāk pie liberālajiem mediju patērētājiem.

Interesanti, ka labējie populisti ir labāk informēti par notiekošo nekā liberālais vairākums. Labējo populistu aprindās ziņas iekšēji cirkulē un radikalizē cilvēkus. Taču tās nesaskaras ar citām informācijas telpām.

Drīz būs Eiropas Parlamenta vēlēšanas, vai paredzat, ka to kontekstā tiks īstenotas dezinformācijas kampaņas?

Esam jau piedzīvojuši, ka Ungārijā tika īstenota valsts mēroga kampaņa pret Džordzu Sorosu un tajā tika izteikts pieņēmums, ka ES savulaik apzināti veicinājusi bēgļu plūsmas, kas ir nepatiesība.

Bet kā ir ar Vāciju?

Vācijā risks ir relatīvi zems, jo lielākoties cilvēki ir pieraduši pie kvalitatīvas žurnālistikas, kas viņiem tiek piedāvāta. Mediju vidē valda plurālisms. Turklāt mums politiskās aprindas arī uztur augstu līmeni – tas attiecas uz valdošo koalīciju un partijām, izņemot partiju “Alternatīva Vācijai”.

Politiķi Vācijā kopumā ieņem patiesību atzīstošu pozīciju, kas veido pozitīvu klimatu. Pateicoties rūpīgi koptām mediju un politikas jomām, mums publiskā telpa nav tik “saindēta” kā citās valstīs un tajā nepastāv spēcīga polarizācija.

Vai Vācijā dezinformācijas izplatībā novērojamas arī Krievijas pēdas?

Krievijas medijus lielākoties patērē vācieši, kuru saknes ir Krievijā – tā ir būtiska iedzīvotāju grupa, kura informāciju gūst no Krievijas medijiem.

Kādu jūs redzat Vācijā pretlīdzekli viltus ziņām?

Ir grūti šo “fenomenu” apturēt, jo ir cilvēki, kas ar to pelna naudu. Esam piedzīvojuši, ka viltus ziņas var būt politisks ierocis. Tā ir kā mašīna, kuru cilvēki izmantos. Kā varam rīkoties pret to? Mums jāmazina motivācija to izmantot. Skolās nepieciešamas apmācības par šo fenomenu, cilvēkiem jāiedod instrumenti, lai viņi varētu atšķirt, kas ir patiesība, kas nav.

Man šķiet, ka Vācijas izglītībā par maz uzmanības tiek veltīts medijpratībai.

Tas prasa papildu naudu, lai atbilstoši izglītotu skolotājus, kuri par šīm tēmām runātu ar bērniem. Būtu arī jārunā par šiem jautājumiem ar pieaugušajiem. Tomēr jāapzinās, ka ar daudziem saruna par medijpratību nav iespējama, jo šī grupa dzīvo savā mediju burbulī un paļaujas uz informāciju, kas tajā cirkulē.

Esmu bijis Baltijas valstīs, un pie jums situācija ir daudz skarbāka. Jums ir liela daļa iedzīvotāju, kuri patērē Krievijas medijus, kā arī nepastāv daudz objektīvu mediju, kas būtu paredzēti krievu minoritātei.

Saistītie raksti

Attiecībā uz Krievijas dezinformāciju jūs labāk pārredzat lauku un tendences. Jo varu iedomāties, ka Krievijas propagandas apdraudējums Baltijā ir desmittūkstoš reižu lielāks nekā pie mums. Tomēr mums visiem ir atklāti jāatzīst, ka Eiropā pastāv šāda informācijas konfrontācija. Ja to nedarīsim, sabiedrībā zudīs izpratne, ka informatīvi esam karastāvoklī ar Krievijas propagandu.

Mums nepieciešams vairāk caurspīdīguma un vairāk informācijas sabiedrībā par to, kā krievi finansē labēji populistiskas partijas, ka pastāv saistība starp “Alternatīvu Vācijai” un Kremli.

LA.lv
LE
LETA
Latvijā
Petraviču apmierina jaunā LM parlamentārā sekretāra darbs
14 stundas
LE
LETA
Latvijā
“Prāta vētras” koncerts Liepājā noritējis mierīgi
14 stundas
LE
LETA
Latvijā
Aptauja: 97% Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju uzturā lieto zivis un jūras veltes 2
14 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Dabā
Pirmdien daudzviet valstī spēcīgi līs un dārdēs pērkons
6 stundas
IL
Ilze Līvmane
Praktiski
Kāpēc, pirms laika pensionējoties, nedrīkst strādāt, bet īstajā vecumā strādā, cik tik gribi?
5 stundas
VK
Vita Krauja
Kultūra
Teātris ir gaistošs mirklis. Saruna ar aktrisi Elīnu Hanzenu
Intervija 10 stundas
LA
LA.LV
Sports
FOTO: Latviju pārstāvošajiem autosportistiem trīs goda pjedestāli “RallyX Nordic” debijas sacensībās Rīgā
5 stundas
AK
Aija Kaukule
Kultūra
Koncertzāle “Latvija”: jauna ērģeļmūzikas citadele vai Ventspils karaļvalsts greznumlieta?
6 stundas