Vācija sniegs lielāku ieguldījumu Baltijas valstu aizsardzībā 2
Vācijas kanclere Angela Merkele paziņojusi, ka Vācija piekristu sniegt lielāku ieguldījumu Baltijas valstu aizsardzībā, tomēr neprecizēja, kādā veidā tas izpaustos.
“Mēs neiebilstam pret lielāku iesaisti papildu ilgtermiņa pasākumos, bet detaļas vēl ir jāpārrunā,” atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai Vācija būtu gatava nosūtīt uz Lietuvu bataljona apmēra bruņoto spēku vienību, Merkele teica kopīgā preses konferencē ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti, kura atrodas vizītē Berlīnē.
Kanclere uzsvēra, ka vēl turpinās sarunas par potenciāliem lēmumiem NATO samitā, kas jūlijā gaidāms Varšavā.
Viņa arī uzsvēra, ka Vācija jau ir aktīva Baltijas valstu aizsardzībā.
Reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, kopš 2014.gada pavasara Lietuvā un citās Austrumeiropas valstīs rotācijas kārtībā ir izvietoti ASV karavīri un bruņojums. Šī reģiona valstīs izveidoti arī nelieli NATO štābi.
Baltijas valstīs uz vairākus mēnešus ilgām mācībām no citām NATO dalībvalstīm ir ieradušās karavīru rotas. Vācijas karavīri pašlaik piedalās mācībās Lietuvā. Vairākos posmos uz kopīgām mācībām vairāk nekā 600 karavīru no Vācijas un vairāki simti militāro spēkratu šogad rotācijas kārtībā ieradīsies Lietuvā.
Baltijas valstis vēlas, lai katrā no tām ir izvietots starptautisks bataljons. Vienošanos varētu panākt NATO samitā Varšavā.
Tikmēr Krievija apgalvo, ka NATO infrastruktūra tās robežu tuvumā esot apdraudējums, un brīdina par atbildes pasākumiem.
