Pasaulē
Eiropa

Vācija sola ņemt vērā iebildes par “Nord Stream 2” 16


Gāzesvada “Nord Stream 2” cauruļu izvietošana Rīgenas salā, Vācijā, 23.03.2018.
Gāzesvada “Nord Stream 2” cauruļu izvietošana Rīgenas salā, Vācijā, 23.03.2018.
Foto – LETA/REUTER

Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss piektdien paziņoja, ka ņems vērā Baltijas valstu iebildes attiecībā uz pašlaik būvējamo Krievijas-Vācijas gāzesvadu “Nord Stream 2”, lai gan uzsvēra, ka Vācijas valdība to pirmām kārtām uzskata par komerciālu projektu.

“Es izmantoju izdevību, lai uzsvērtu, ka Vācijas valdība pieturas pie nostājas par to, ka tas pirmām kārtām ir komerciāls projekts, privātās industrijas projekts, bet es ņemšu vērā, ka ir nepieciešamība pēc sīkākas informācijas, sīkākām diskusijām šajā jautājumā,” sacīja Māss žurnālistiem Palangā pēc tikšanās ar Baltijas valstu ārlietu ministriem.

Savukārt Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs žurnālistiem teica, ka, “piesardzīgi izsakoties, mums ir viedokļu atšķirības”.

“Mēs uzskatām, ka šis projekts ne īpaši atbilst Eiropas enerģētikas politikai un, protams, prioritātēm,” norādīja Linkevičs.

Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers aicināja Vāciju pēc iespējas samazināt projekta “Nord Stream 2” radītos draudus Ukrainai.

Māss sacīja, ka šie draudi tiek vērtēti nopietni, un pirms vairākām tie apspriesti ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko viņa vizītes laikā Berlīnē.

Pēc Māsa teiktā, Berlīne vēlas, lai Ukrainas kā tranzītvalsts loma tiek nostiprināta līgumos kā daļa no projekta “Nord Stream 2”.

“Mēs gribam nodrošināt, lai ši projekta ietvarnosacījumi tiek optimizēti tādā mērā, ka vairs nebūs nepieciešamas nopietnas politiskās debates,” sacīja Vācijas ārlietu ministrs.

“Nord Stream 2” būs Baltijas jūrā ieguldīts savienojums, kas nodrošinās dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā. Paredzēts, ka “Nord Stream 2” divu cauruļvadu sistēma nodrošinās gāzes importa vajadzības ar jaudu 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā.

Projekts izmaksās apmēram desmit miljardus eiro.

Triju Baltijas valstu un Polijas parlamentu spīkeri martā kopīgā vēstulē brīdināja citu Eiropas valstu parlamentus, ka gāzesvads “Nord Stream 2” ir Maskavas politikas instruments, kas padziļinās Eiropas atkarību no Krievijas.

Eiropas Savienības (ES) klimata politikas un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete pērn atzina, ka “Nord Stream 2” nesaskan ar ES enerģētikas politikas mērķiem.

LA.lv