Foto – AFP/LETA

Vācija vilina gudros prātus 0

Vācijas valdība spērusi pirmos soļus, lai uzlabotu valsts tēlu augsti kvalificētu ārzemnieku acīs, tādējādi mēģinot pie sevis atvilināt pasaules izglītotākos prātus, informē Vācijas mediji.

Reklāma
Reklāma

 

Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm
Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 192
Lasīt citas ziņas

Jau pērn valdības uzdevumā tika izveidota īpaša ekspertu padome, kurai bija jānāk klajā ar praktiskām idejām, kā Vāciju imigrantu acīs padarīt vilinošāku un izmainīt līdz šim valdošo Vācijas kā iebraucējiem nedraudzīgas valsts tēlu. Informatīvas interneta vietnes un uzziņu biroji ārvalstīs ir tikai daži pasākumi, ko pēdējā laikā sākusi Vācijas valdība mēģinājumos atvilināt pie sevis augsti kvalificētos darbiniekus.

Imigrācijas noteikumu atvieglošanu kvalificētajiem darbiniekiem Vācijas Federālais migrācijas un bēgļu dienests skaidro ar nepieciešamību pēc ekspertiem virknē nozaru, jo īpaši informācijas tehnoloģijās un elektronikas nozarē. Kaut arī imigrācijas noteikumi jau atviegloti, kvalificēto iebraucēju straujš pieplūdums no Eiropas Savienībā neietilpstošām valstīm vēl nav novērots. Starptautiskās sadarbības un attīstības organizācijas dati liecina, ka piecas līdz desmit reizes vairāk kvalificēto darba spēku labprātāk izvēlas doties uz Austrāliju, Dāniju vai Kanādu, nevis Vāciju, ziņo raidsabiedrības “Deutsche Welle” interneta vietne.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vācijas Migrācijas un bēgļu dienesta prezidents Manfrēds Šmits vācu medijiem skaidrojis, ka Austrālija “jau labu laiku bijusi imigrantu galamērķis”. “Tikmēr Vācija sevi par tādu uzskatījusi tikai pēdējos desmit gadus. Mums vēl daudz darāmā,” uzskata Šmits.

Vienlaikus Vācijas Federālais statistikas birojs paziņojis, ka pagājušā gada pirmajā pusē uz Vāciju pārcēlās aptuveni 306 tūkstoši citu ES valstu iedzīvotāju, kas ir par 24 procentiem vairāk nekā 2011. gadā. “Eksperti to sauc par panākumu,” raksta interneta vietne “TheLocal.de”. Vācijā jau ieradušies tūkstošiem cilvēku no Grieķijas, Spānijas un Portugāles, kuras īpaši smagi skārusi finanšu krīzes.

“Mums vajadzētu par to priecāties,” sarunā ar interneta vietni “euractiv.com” prātoja sociālais zinātnieks Štefans Krēnerts. “Laikā no 2002. līdz 2010. gadam Vācijas iedzīvotāju skaits saruka par 800 tūkstošiem. Mūsu sabiedrībā, kas noveco, ir nepieciešami jauni un kvalificēti profesionāļi.”

Vairāki vācu eksperti norādījuši uz abpusēju izdevīgumu. “Vācija samazinās kvalificētā darbaspēka trūkumus, bet ES pilsoņi atrod darbu un noņem slogu no darba tirgus savā dzimtenē,” sarunā ar “TheLocal.de” prātoja Vācijas Integrācijas un migrācijas fonda direktore Gunila Finke. Šīs organizācijas dati arī liecina, ka 70 procenti bulgāru un rumāņu, kuri Vācijā ieradās pēc 2007. gada, ir atraduši darbu. Fonda pārstāve arī skaidrojusi, ka migrācijas tendences pēdējos gados ir mainījušās.

“Vācija no zemes, no kurienes aizbrauc, kļuvusi par zemi, uz kurieni brauc,” stāstījusi fonda pārstāve Kristīna Langenfelde, norādot, ka vēl pirms dažiem gadiem vidēji un augsti izglītoti darbinieki Vāciju pameta, bet valstī ieradās vāji kvalificēti darbinieki. “Tagad šāda tendence vairs nav vērojama,” skaidrojusi Langenfelde.

Reklāma
Reklāma

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.