Trampa un Merkeles tikšanās Baltajā namā. EPA/LETA

Vācijas ārlietu ministrs: Merkele kļuvusi par Trampa marioneti 6

Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriēls pirmdien publicētā intervijā paziņojis, ka kanclere Angela Merkele un viņas vadītie kristīgie demokrāti (CDU) padevušies ASV prezidenta Donalda Trampa prasībām palielināt militāros izdevumus un ir gatavi tā vārdā upurēt sociālo politiku.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

Vācu laikrakstos publicētajā intervijā Gabriēls atkārtoti aizstāvējis viņa pārstāvēto sociāldemokrātu (SPD) iebildumus pret aizsardzības izdevumu palielināšanu, norādot, ka CDU un tās Bavārijas meitaspartija – Kristīgi sociālā savienība (CSU) – Trampa pielabināšanas dēļ esot gatava pakļauties viņa militāristiskajai politikai un uz sociālo izdevumu rēķina izgāzt naudu armijai.

Intervijā, kuru ministrs sniedzis mediju konglomerātam “RedaktionsNetzwerk Duetschland”, viņš uzsvēris, ka septembrī gaidāmās Bundestāga vēlēšanas būšot “referendums par to, vai Vācija arī turpmāk būs miermīlīga lielvalsts, vai arī pievienosies Trampa kara trakumam”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Gabriēls piebildis, ka CDU/CSU gatavība “faktiski brīvprātīgi līst no ādas laukā un solīt pēc Bundestāga vēlēšanām dubultot Vācijas militāro budžetu nav nekas cits kā zīme Trampam, ka viņi padosies tā spiedienam”.

Kā ziņots, Tramps pieprasījis, lai visas NATO dalībvalstis saskaņā ar aliansē panākto vienošanos palielinātu savus aizsardzības izdevumus līdz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr Vācija šobrīd militāriem tēriņiem atvēl tikai 1,26% no sava IKP.

CDU/CSU savā priekšvēlēšanu programmā sola, ka Vācija sekos NATO budžeta vadlīnijām, kamēr CDU pārstāvis un finanšu ministra vietnieks Jenss Špāns nesen ierosinājis samazināt sociālos izdevumus.

“Manās acīs tā ir pakļaušanās ASV prezidentam, kuru vēl nesen es būtu uzskatījis par neiespējamu,” intervijā uzsvēris Gabriēls.

SPD apsūdzējusi finanšu ministru Volfgangu Šeibli centienos samazināt atbalstu ilgstoši bez darba esošajiem un apcirpt finansējumu nodarbinātības centriem.

Kā pirmdien vēsta laikraksts “Süddeutsche Zeitung”, konservatīvais Šeible nākamā gada budžeta projektā ierosinājis ekonomiski vismazāk aizsargātajām grupām atvēlēt tikai 4,186 miljardus eiro, kas ir par 258 miljoniem mazāk nekā 2017.gadā.

Savukārt nodarbinātības ministre Andrea Nālesa, kas pārstāv SPD, paziņojusi, ka viņa centīsies nodrošināt, lai nodarbinātības centriem tiktu saglabāta “nepieciešamā manevra telpa”.

Tikmēr Merkele pirmdien paziņojusi, ka aizsardzības izdevumu palielināšana nenovedīs pie sociālo tēriņu samazināšanas.

Kanclere norādīja, ka militāro budžetu nepieciešams palielināt, taču “tas nenovedīs pie jebkādu sociālo izdevumu apcirpšanas. (..) Tas nenotiks uz tā rēķina, par ko mēs maksājam šodien”.

Reklāma
Reklāma

Kā liecina aptaujas, SPD šobrīd no konservatīvajiem atpaliek aptuveni aptuveni par 15 procentpunktiem.

Šobrīd sociāldemokrātus atbalsta tikai 24% vāciešu, kas ir mazāk nekā 2013.gada Bundestāga vēlēšanās, kad par SPD balsoja 25,7% vēlētāju.

Uzstājoties radiodebatēs, kuras pirmdien organizēja radiostacijas “Phoenix” un “Deutschlandfunk”, Merkele atteicās izteikties par nākamo koalīciju, kuru viņa vēlētos veidot gadījumā, ja CDU/CSU uzvarēs šī gada vēlēšanās.

“Nepastāv dabīgas koalīcijas, jo katrs cīnās pats par sevi,” norādīja kanclere.

Šobrīd pastāv matemātiska iespēja, ka Merkele varētu saglabāt pastāvošo “lielo koalīciju”, kurā konservatīvie sadarbojas ar sociāldemokrātiem, taču to varētu aizstāt arī koalīcija, kuru CDU/CSU veidotu ar “zaļajiem” vai ar liberālo Brīvo demokrātu partiju (FDP), kurai pēc graujošās sakāves iepriekšējās vēlēšanās aptaujas sola atgriešanos Bundestāgā.

Pastāv arī iespēja, ka konservatīvie koalīcijā uzaicina vienlaicīgi gan “zaļos”, gan FDP.