Vācijas Bundestāgs apstiprina ceļu nodevas ārvalstniekiem 8
Bundestāgs piektdien apstiprinājis pretrunīgi vērtēto likumprojektu par īpašu nodevu ieviešanu ārvalstniekiem par Vācijas ceļu izmantošanu.
Par likumprojektu balsoja 433 parlamenta apakšpalātas deputāti, bet 128 šo valdības ierosinājumu noraidīja.
Šādu nodevu ieviešana bija viens no Kristīgi sociālās savienības (CSU) programmas stūrakmeņiem pirms 2013.gada vēlēšanām.
CSU, kas ir kancleres Angelas Merkeles vadīto kristīgo demokrātu Bavārijas meitaspartija, uzstāja, ka nodevu ieviešana iekļaujama koalīcijas līgumā, kas pēc vēlēšanām tika noslēgts ar sociāldemokrātiem (SPD).
Nodevas attieksies uz visām ātrgaitas automaģistrālēm, kas pazīstamas kā “autobāņi”, kā arī uz visiem citiem valsts uzturētajiem ceļiem. Nodevas būs jāmaksā arī pašiem vāciešiem, taču viņiem tas tiks kompensēts ar atbilstošu ceļu nodokļa samazināšanu.
Tādējādi nodeva faktiski tiks piemērota vienīgi ārvalstniekiem.
Transporta ministrs Aleksandrs Dobrints, kurš pats pārstāv CSU, uzsvēra, ka šīs nodevas ieviešana ir “svarīga, steidzama un nepieciešama”, lai iegūtu nepieciešamos līdzekļus investīcijām transporta infrastruktūrā.
Viņš piebilda, ka, neskatoties uz jaunieveduma pretrunīgajiem vērtējumiem, “vairums iedzīvotāju mūs atbalsta”.
Dobrints uzskata, ka jaunās nodevas ienesīs 500 miljonus eiro gadā.
Ieceres pretinieki jaunās nodevas jau nodēvējuši par “PEGIDA nodokli”, piesaucot nesen dzimušo antiislāmistu kustību, kas pagājušā gada oktobrī sāka rīkot masu demonstrācijas Drēzdenē.
Opozīcija arī apgalvo, ka summa, ko ienesīs jaunā nodeva, nepārsniegšot 100 miljonus eiro gadā. Kā norādīja Zaļās partijas pārstāvis transporta jautājumos, šie līdzekļi ļaušot gadā rekonstruēt tikai divus tiltus.
Arī pašā valdošajā koalīcijā atbalsts likumprojektam nav vispārējs.
Kā norādīja Bundestāga deputāte Betīna Hēgedorna, atbalsts jaunajām nodevām viņas pārstāvētās SPD rindās ir “tik niecīgs, ka nav redzams”.
Taču viņa piebilda, ka SPD frakcija balsos par nodevas ieviešanu, jo to paredz koalīcijas līgums un koalīcijas ietvaros jāievēro “savstarpējā cieņa”.
Lai gan likumprojekts vēl jāizvērtē parlamenta augšpalātai – Bundesrātam, kurā pārstāvētas Vācijas federālās zemes, tam nav pilnvaru, lai apturētu likuma spēkā stāšanos, tāpēc domājams, ka jaunās nodevas sāks iekasēt, kā paredzēts, nākamajā gadā.
Sākotnēji bija iecerēts, ka tā dēvētā vinjete uz desmit dienām maksās desmit eiro, taču šī iecere tika atmesta, un tagad nodevas lielums tiks noteikts atkarībā no katra spēkrata radītā piesārņojuma daudzuma.
Tā dēvēto vinjeti varēs iegādāties uz desmit dienām, diviem mēnešiem un uz gadu.
No nodevas tiks atbrīvoti motocikli, elektromobiļi, parastie automobiļi, kurus lieto personas ar īpašām vajadzībām, kā arī ātrās palīdzības automašīnas.
Tagad likuma pretinieki cer, ka to atcels Eiropas Savienības (ES) tiesa, taču tiesvedība var ilgt vairākus gadus.
