×
Mobilā versija
Brīdinājums +15.9°C
Emīls, Egita, Monvīds
Ceturtdiena, 21. jūnijs, 2018
26. februāris, 2018
Drukāt

Vācijas CDU atbalsta “lielo koalīciju” ar sociāldemokrātiem (1)

Foto AFP/Scanpix/LETAFoto AFP/Scanpix/LETA

Kā jau tika prognozēts, Vācijas kancleres Angelas Merkeles vadītie kristīgie demokrāti (CDU) pirmdien ar lielu balsu vairākumu apstiprinājuši koalīcijas līgumu ar sociāldemokrātiem (SPD).

No klātesošajiem 975 kongresa delegātiem pret “lielo koalīciju” balsoja tikai 27.

Pārliecinošais atbalsts jaunajai koalīcijai ar SPD nostiprinājis Merkeles pozīcijas, kuras iedragāja vājais konservatīvo sniegums septembrī notikušajās Bundestāga vēlēšanās, kurās CDU un tās Bavārijas māsaspartija – Kristīgi sociālā savienība (CSU) – ieguva 32,9% balsu, mazāk nekā jebkad iepriekš visas Federatīvās Republikas vēstures laikā.

Arī SPD vēlēšanas lika vilties, jo partija cieta smagāko sakāvi kopš Otrā pasaules kara beigām, iegūstot tikai 20,5% balsu.

“Šodienas partijas kongress nav ikdienišķs, pilnīgi normāls valdības veidošanas process,” uzrunājot kongresa delegātus pirms balsojuma par atgriešanos koalīcijā ar sociāldemokrātiem (SPD), norādīja Merkele.

Vēlēšanu “rezultāti bija daudzšķautņaini,” atzina Merkele. “Rezultāti neatspoguļoja mūsu vēlmes. Mēs smagi cīnījāmies un bijām vīlušies.”

Tomēr vienlaikus viņa uzsvēra, ka nākamajās vēlēšanās rezultāti nebūs labāki, ja vienīgais, ko partija darīs, būs žēlošanās par vājo sniegumu.

“Mēs nevēlamies būt tikai pirmie. Mēs vēlamies atgūt uzticību,” norādīja kanclere.

Sākotnēji gan konservatīvie, gan sociāldemokrāti atteicās no līdzšinējās “lielās koalīcijas” saglabāšanas, taču pēc tam, kad novembrī izgāzās CDU/CSU mēģinājums izveidot koalīciju ar liberālo Brīvo demokrātu partiju (FDP) un “zaļajiem”, Merkelei nācās atkal pievērsties SPD.

Taču šis lēmums izsaucis ievērojamu neapmierinātību abās nometnēs.

Cenšoties apslāpēt rūgšanu ierindas biedru vidū Merkele apsolīja “virzīt partijas kursu uz (..) atjaunotni”.

CDU delegāti kongresā apstiprināja arī partijas jauno ģenerālsekretāri, par kuru kļuvusi līdzšinējā Zāras federālās zemes premjerministre Annegrēta Krampa-Kerenbauere.

Viņu uz šo amatu pagājušā nedēļā izvirzīja pati Merkele, izraisot runas, ka kanclere sākusi gatavot sev pēcteci. Vācu mediji Krampu-Kerenbaueri jeb AKK jau iedēvējuši par “mini Merkeli”.

Krampa-Kerenbauere ir pārliecināta katoļticīgā, un, neskatoties uz visumā centrisko nostāju, viņa iestājas par stingrāku imigrācijas politiku.

Tādējādi viņas izvēle tikt tulkota kā gudrs Merkeles gājiens, lai mazinātu ierindas biedru neapmierinātību ar pārlieku CDU novirzīšanos pa kreisi politiskajā spektrā, ar ko daļēji tiek skaidroti pret imigrāciju noskaņotās eiroskeptiķu partijas “Alternatīva Vācijai” (AfD) paēdējā laika panākumi uz tradicionālo partiju rēķina.

Acīmredzami nolūkā novērst iekšējo dumpi Merkele svētdien arī paziņoja, ka sava jaunā kabineta sastāvā uzņem Jensu Špānu, kurš bijis viens no asākajiem viņas politikas kritiķiem pašas vadītās partijas rindās.

37 gadus vecais bijušais finanšu ministra Volfganga Šeibles vietnieks pastāvīgi kritizējis Merkeles centrisko politiku, īpaši imigrācijas jautājumā.

Viņš arī aicinājis uz krasu pavērsienu pa labu, lai atgūtu tos CDU vēlētājus, kas pieslējušies AfD, kura septembra vēlēšanās ieguva 13% balsu, pirmo reizi izcīnot pārstāvniecību Bundestāgā.

Paziņojot par jauno kabineta sastāvu, Merkele norādīja, ka Špāns pārstāv jaunāko paaudzi, kurai būs jāspēlē konstruktīva loma CDU nākotnes attīstībā.

Politikas analītiķis Timo Lohockis norāda, ka ministru izvēle atspoguļo sarežģīto pozīciju, kādā nonākusi Merkele pašas partijā.

“Nepārprotami, viņa jūt, ka nepieciešams piekāpties konservatīvajam spārnam, lai saglabātu rīcībspēju,” uzskata Lohockis.

Tomēr citos ministru amatos Merkele virzījusi sev lojālus politiķus. Aizsardzības ministra portfeli saglabās Urzula fon der Leiena, ekonomikas ministra krēslā sēdīsies kancleres tuvs līdzgaitnieks Pēters Altmaiers, bet lauksaimniecību tiks uzticēta Jūlijai Kleknerei.

Karstens Linnemans, kas arī pazīstams kā Merkeles kritiķis CDU rindās, atzinīgi novērtējis personāla pārbīdes, taču uzsvēris, ka vienlaikus nepieciešama atgriešanās pie konservatīvisma.

“Mums jāizvirza jauna prioritātes un jādemonstrē nepārprotama nostāja, lai CDU atkal būtu atpazīstama un varētu savaldīt pati savu lielo koalīciju,” intervijā mediju grupai “Funke” uzsvēris Linnemans.

Neskatoties uz pārliecinošo CDU kongresa atbalstu sadarbībai ar sociāldemokrātiem, lai koalīcijas līgums stātos spēkā, to vēl jāatbalsta arī SPD ierindas biedriem partijas iekšējā referendumā, kura rezultātus paredzēts paziņot svētdien.

Ja SPD koalīcijas līgumu tomēr noraidīs, Merkelei nāksies uzņemties vai nu mazākuma valdības vadību, vai arī izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+