Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
1. augusts, 2014
Drukāt

Vācijas ebreji vairs nejūtas droši (3)

Foto - LETA/AFPFoto - LETA/AFP

Spēkā pieņemoties antisemītiskām demonstrācijām un vardarbībai, daļa gados jauno Vācijas ebreju vairs nejūtas droši savā valstī un sāk apsvērt, ko viņiem sola nākotne.

“Šobrīd faktiski jūtos, it kā būtu Izraēlas ārlietu ministrs,” sarunā ar sabiedrisko raidorganizāciju “Deutsche Welle” (DW) atzīst 22 gadus vecais Berlīnes students Eliots Reihs. Lai gan dzimis un audzis Vācijā, viņš aktīvi praktizē jūdaismu, un līdzīgi citiem ebreju jauniešiem viņš uzmanīgi seko notikumiem Tuvajos Austrumos. Taču Reiham bažas rada arī satraucošās pārmaiņas paša valstī, tas ir, pieaugošais antisemītisms.

Viņš nesen piedalījās Berlīnē notikušajā Izraēlas atbalsta demonstrācijā un bija šokēts par agresiju, kādu izrādīja kontrdemonstrācijas dalībnieki, kuri skandēja tādus saukļus kā “”Hamas”, “Hamas”, žīdus gāzē!” Reihs uzskata, ka šādiem saukļiem nav nekāda sakara ar Izraēlu un ka tie ir “patiesi antisemītiski”.
“Man nav nekādu problēmu ar leģitīmu Izraēlas kritiku,” saka Reihs. “Taču ir milzīga atšķirība starp Izraēlas kritizēšanu un antisemītismu.”

Tikmēr Izraēlas atbalsta demonstrācijās ir vērojama vērā ņemama policijas klātbūtne, kuras mērķis ir radīt dalībniekiem drošības sajūtu. Pieejas demonstrāciju vietām tiek apsargātas, un, lai tām piekļūtu, ir jāiziet somu pārbaude. Reihs un viņa draugi sev vaicājot: “Kāpēc tas Vācijā nepieciešams? Kāpēc vismaz Vācijā demonstrācijas nevarētu būt miermīlīgas, bez uzbrukumu riska?”

Jaunais antisemītisma vilnis, kas šķietami radies musulmaņu kopienās, izplatās pa visu Eiropu un arvien manāmāks kļūst arī Vācijā. Tajā sliecas iekļauties gan kreisie, gan labējie ekstrēmisti.

Īpaši gados jaunie Vācijas ebreji, kas ar šādiem antisemītiskiem noskaņojumiem sastopas pirmo reizi savā dzīvē, kļūst arvien tramīgāki. Viņi neizprot, kā kaut kas tāds var notikt mūsdienās.

Redzams, ka arī Reihs ir stipri satraukts. Jo demonstrācijas kļūst vardarbīgākas, jo pieaug viņa satraukums. “Vai Eiropā antisemītisms atkal kļūs tik spēcīgs, ka mums, ebrejiem, šeit nebūs iespējams brīvi praktizēt savu reliģiju?” neizpratnē vaicā jaunais berlīnietis.

Maika Delberga vecāki Vācijā ieceļoja no bijušās Padomju Savienības. Viens no galvenajiem pārcelšanās iemesliem esot bijusi vēlme brīvi praktizēt savu reliģiju. Taču pašreizējie notikumi jaunajā Delbergā rosina nemieru. Viņš ir dzimis Vācijā un šobrīd ir 24 gadus vecs, un vēlētos arī turpmāk dzīvot valstī, ko uzskata par savām mājām. Viņš aktīvi iesaistījis vietējā politikā un cita starpā vada Berlīnes ebreju studentu centru. Pirms dažām dienām viņš aicināts uzstāties ar runu Izraēlas parlamentā, lai pastāstītu par ietekmi, kādu pašreizējais Tuvo Austrumu konflikts atstājis uz Vāciju.

Delbergu īpaši interesē tas, kā notiekošo atspoguļo vācu mediji. Viņš uzskata, ka gadījumā, ja noteiktas ziņas tiek atspoguļotas vienpusēji, izlaižot atsevišķus faktus, tas ietekmē sabiedrisko domu.

Viņu satriecis apstāklis, ka vairāki viņa draugi jau personīgi pieredzējuši antisemītisku vardarbību. Divām viņa draudzenēm Berlīnē uzmākušies arābu jaunieši, kas meitenes sākuši grūstīt, jo viņas nēsāja Dāvida zvaigzni. Garāmgājēji esot notiekošo vērojuši, taču nav neko darījuši, līdz beidzot iejaucies kāds vīrietis.
Šādi incidenti rada nedrošību Vācijas ebrejos. Daži no Delberga draugiem, pirms iziet no mājas, tagad rūpīgi pārdomā, vai aplikt ap kaklu ķēdīti ar Dāvida zvaigzni. Delbergs ir neizpratnē, vai patiesi jānotiek kādam vardarbīgam incidentam, lai politiķi sāktu domāt par ļaužu drošību. “Kā Vācijas pilsonis jūdaists es Vācijā vairs nejūtos simtprocentīgā drošībā,” atzīst jaunietis.

Arī daudzi citi Vācijas ebreji neizjūt vairs pilnīgu brīvību savas reliģijas piekopšanai, lai gan vēl nesen to Rietumu pasaulē uzskatīja par pašsaprotamu lietu. 21 gadu vecā Ailēna no Hamburgas nevēlējās DW atklāt savu uzvārdu. Arī viņa ir Vācijā dzimusi ebrejiete un ir satraukta par pašreizējo situāciju. Šobrīd viņa mīt pilsētā, kas kļuvusi par vienu no Eiropas antisemītisma degpunktiem, – Parīzē. Pēc studiju semestra beigām viņa Francijas galvaspilsētu bija tā iemīļojusi, ka nolēma tur palikt vēl divus mēnešus, lai stažētos.

“Parīzē ir relatīvi liela ebreju kopiena,” stāsta Ailēna. “Tas man patiesi gāja pie sirds, jo nekā tāda Hamburgā man nav.”
Taču pašreizējie notikumi likuši viņai justies daudz nedrošāk. “Agresijas akti, kuri šeit vērojami, ir ekstrēmi. Degošas automašīnas un uzbrukumi sinagogām ir biedējošs skats,” atzīst viesstudente.

Arī viņa divkārt pārdomās, pirms izies uz ielas, rotājusies ar Dāvida zvaigzni. Viņasprāt, Vācija nedrīkst pieļaut, ka situācija valstī kļūst tikpat briesmīga kā Parīzē.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Nu tad apvienojaties,pieprasiet Izraēlas valdībai panākt Palestīnas valsts nodibināšanu(tās ir palestīniešu neapstrīdamas tiesības)un,ja tad,no Palestīnas puses tiek veiktas agresīvas darbības ,tad neviens nepārmetīs par spēka lietošanu.Tagad iznāk ,ka ebreju tauta iznīcina savas valsts arābu tautības pilsoņus,jo tagad taču iznāk ,ka Izraēla pārvalda palestīniešu.teritorijas.Vai.tad tagad nav.holokausts pret palestīniešiem,lai ebreji palielinatu.savas valsts teritoriju,nogalinot citus?

  2. kā gan savādāk Atbildēt

    =========Viens no galvenajiem pārcelšanās iemesliem esot bijusi vēlme brīvi praktizēt savu reliģiju. ==========
    Šajā reliģijā ir tikai viena Dieva izredzēta tauta un tie ir tikai ebreji. Ar ko gan tas atšķiras no nacisma? Viņu dievs viņiem esot solījis dārzus, ko tie nav stādījuši, pilsētas ko nav cēluši u.t.t. Tas ir uz vardarbīgu svešu īpašumu saghrābšanu orientēts nacisms, vai tad ne? Un to māca tūkstošos sinagogu pa visu pasauli. Vai mums pārējiem nav jākļūst tramīgiem, ka neebreji var būt mierīgi, ja kāds apgalvo, ka tavu pilsētu pārņems ebreji, tavā dārzā dzīvos ebreji u.t.t. Varbūt kāds jūdaists man var paskaidrot šo reliģiju un ar ko tā atšķiras no vardarbīga nacisma? Mēs šodien redzam Palestīnā, kā svešas mājas, un zeme ar dārziem nonāk jūdaistu rokās. Nu, rabīni, paskaidrojiet, sen neviens no jums nav uzstājies televīzijā.

  3. Tas jau bija gaidāms. Cik ilgi tad var fričiem uz galvas taisīt. Neesmu pārliecināts, ka žīdu nīšana nāk tikai no musulmaņu kopienām. Paši arī dara visu iespējamo, lai viņus ienīstu. Sevišķi Vācijā. kuru slauc kā kolhoza govi.

Draugiem Facebook Twitter Google+