Vācijas izlūkdienesta vadītājs brīdina Kremli 1
Vācijas pretizlūkošanas dienesta vadītājs Hanss Georgs Māsens brīdinājis Kremli pret “politiska lēmuma” pieņemšanu iejaukties Vācijas vēlēšanu procesā, lietojot kiberuzbrukumos iegūtu informāciju.
Apspriež pretdarbību kiberuzbrukumiem
Brīdinājums tika izteikts pēc tam, kad Vācijas puse ieguva pierādījumus, ka Krievijas militārais izlūkdienests (GRU), kas tieši informē Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, nozadzis informāciju kiberuzbrukumā Vācijas parlamentam 2015. gadā, atzīmē izdevums “EUobserver”. GRU aģenti arī mēģināja nozagt informāciju no Vācijas lielāko politisko partiju – Kristīgo demokrātu savienības un Sociāldemokrātu partijas – datubāzēm pirms ļoti svarīgajām federālā parlamenta vēlēšanām septembrī. “Mēs uzskatām, ka šī kampaņa tiek vadīta no Krievijas. Mūsu kolēģi cenšas iegūt informāciju, ko varētu izmantot dezinformācijas nolūkā vai ietekmes operācijām,” teica Vācijas pretizlūkošanas dienesta (BfV) vadītājs Hanss Georgs Māsens, piebilstot, ka “tas ir politisks lēmums, kas, manuprāt, varētu tikt pieņemts Kremlī,” atzīmē ietekmīgais laikraksts “Die Welt”.
Pagājušajā nedēļā Potsdamā, runājot konferencē par kiberdrošības jautājumiem, ko rīkoja Haso Platnera informācijas tehnoloģiju augstskola, BfV vadītājs teica, ka 2015. gada kiberuzbrukumā GRU pārraudzītajiem Krievijas kiberkramplaužiem izdevies iegūt “daudz informācijas” par Vācijas likumdevējiem. “Krievijas pieaugoši agresīvajā kiberspiegošanas operācijā tika veikta arī virkne uzbrukumu partijām, deputātu birojiem, politiskajiem fondiem,” teica Māsens, brīdinot, ka “var notikt turpmāki uzbrukumi, tāpēc mēs ļoti cieši vērojam apdraudējumu.” Pretizlūkošanas dienesta vadītājs atzīmēja, ka Vācijas varas iestādēm ir zināms, kādus serverus izmantoja ar GRU saistītās kiberkramplaužu grupas “APT10”, “APT28” un “APT29” 2015. gada kiberuzbrukumos, un tiek gatavoti pretpasākumi. “Mums jābūt gataviem nepieciešamības gadījumā neitralizēt šos serverus, ja to īpašnieki nebūs spējīgi nodrošināt, ka tie netiek lietoti uzbrukumu veikšanai, paziņoja Māsens. Vācijas pretizlūkošanas dienesta vadītājs apsūdzēja Krieviju dezinformācijas kampaņā pret vācu vēlētājiem, citējot Krievijas valsts kontrolēto mediju melīgos ziņojumus par it kā arābu migrantu izvaroto meiteni Vācijā un “faktu”, ka Sociāldemokrātu partijas kanclera kandidāta Martina Šulca tēvs esot bijis apsargs nacistu koncentrācijas nometnē. Viņš piebilda, ka šogad sakarā ar NATO kaujas grupas izvietošanu Lietuvā, kuras kodolu veido Vācijas militārā vienība, Krievija nosūtījusi Lietuvas amatpersonām e-pasta vēstules ar melīgu informāciju, ka NATO bataljona vācu karavīrs esot izvarojis lietuviešu meiteni. Analītiķi atzīmē, ka NATO bataljoniem ierodoties arī Igaunijā un Latvijā, kur to kodolu veido attiecīgi britu un kanādiešu karavīri, ir iespējamas provokācijas un dezinformācija no Krievijas puses.
Kibersabotāžas operāciju atvairīšanā jāiesaista plašāki resursi
Par Potsdamā rīkotās konferences tematikas nopietnību liecina fakts, ka tās dalībniekus uzrunāja arī Vācijas ārzemju izlūkdienesta vadītājs Bruno Kāls un Vācijas Federālās policijas priekšnieks Holgers Menčs. Kāls uzsvēra, ka, ņemot vērā pret Vāciju veikto kiberuzbrukumu nopietnību, ir nepieciešams iesaistīt valsts resursus to atvairīšanā. Viņš piebilda, ka līdz ar Krieviju arī Ķīna un Irāna ir līdzatbildīgas par “neseno kibersabotāžas operāciju straujo pieaugumu pasaulē”. Vācijas federālās policijas priekšnieks Menčs atzīmēja, ka problēmu vēl vairāk sarežģī kriminālo grupējumu iesaistīšanās. Pēc viņa datiem, Vācijā pērn notikuši 82 000 policijas apzinātu kibernoziegumu, kas valstij nodarījuši aptuveni 22 miljardu eiro zaudējumus. “Tīmeklī var nopirkt datus par trūkumiem datortīklu drošības sistēmās un zagtu informāciju, kā arī iznomāt serverus plašākiem kiberuzbrukumiem. Daži piedāvājumi ir ļoti lēti, tāpēc arvien vairāk noziedzīgo grupējumu izvērš darbību tīmeklī,” atzina Menčs.
