Vācijas kreisie ekstrēmisti prasa pāreju uz 30 stundu darba nedēļu 0
Vācijas kreiso ekstrēmistu partijas “Die Linke” (“Kreisie”) līderi nolūkā radīt jaunas darbavietas iestājas par darba nedēļas saīsināšanu līdz 30 stundām, vienlaikus saglabājot strādājošo pašreizējo atalgojumu.
Ar šādu prasību viņi nākuši klajā atklātajā vēstulē, kuru parakstījusi arī virkne arodbiedrību aktīvistu un kreisi noskaņotu ekonomistu. “Darba stundu saīsināšana mums jāpadara par visas sabiedrības projektu, tas nevar būt tikai ar algām saistīts politisks uzdevums,” sarunā ar laikrakstu “Tageszeitung” uzsvēris Gelzenkirhenes Vestfālenes universitātes ekonomisko tiesību profesors Heins Jozefs Bontrups, viens no vēstules iniciatoriem. “Darba stundu saīsināšanas projektā”, kuru parakstījusi “Die Linke” līdzpriekšsēdētāja Katja Kipinga (attēlā) un partijas pārstāve ekonomikas jautājumos Zāra Vāgenknehta, apgalvots, ka pāreja uz 30 stundu darba nedēļu samazināšot bezdarbu Vācijā. “Līdz ar trīs miljoniem bezdarbnieku Vācijā ir vairāk nekā trīs miljoni daļēji nodarbināto, kas vidēji nedēļā strādā 14,7 stundas, ar ko viņiem nepietiek,” teikts vēstulē, piebilstot, ka darbaspēka pārāk lielais piedāvājums noved pie algu pazemināšanas. Vēstules autori uzskata, ka pārmaiņas prasīs vairākus gadus, uzsverot, ka to laikā nedrīkst pieļaut algu samazināšanu.
Intervijā “Tageszeitung” Bontrops atzinis, ka arodbiedrību līderi pret ieceri, domājams, izturēsies skeptiski, jo viņi ir pārliecināti, ka strādājošie pārlieku baidīsies no algu pazemināšanas un nepieciešamības veikt iepriekšējo darba apjomu īsākā laikā. “Mana pieredze liecina, ka trūkst fundamentālu zināšanu un izpratnes,” norādījis profesors, piebilstot, ka daudzi arodbiedrību līderi neesot apguvuši ekonomikas pamatus pat pirmā kursa līmenī.
“Die Linke” iepriekš nākuši klajā ar prasību bagātos aplikt ar 100 procentu nodokli. “Mēs uzskatām, ka nevienam nevajadzētu pelnīt 40 reizes vairāk par iztikas minimumu,” teikts partijas platformas projektā, kuru sagatavojusi Kipinga. Dokumentā teikts, ka absolūtais nodoklis, ar kuru tiks aplikts katrs, kurš pelna vairāk par 40 tūkstošus eiro mēnesī, tikšot izmantots sociālajiem pabalstiem un investīcijām valsts nākotnē, vēsta laikraksts “Mitteldeutsche Zeitung”. “Sprādzienbīstamā nevienlīdzība apdraud demokrātiju,” norādījis otrs partijas līdzpriekšsēdētājs Bernds Rīksingers. “Ienākumu griestus pusmiljona līmenī es saucu par demokrātijas nodokli.” Viņaprāt, galvenais kampaņas jautājums pirms septembrī gaidāmajām Bundestāga vēlēšanām būšot bagātību pārdalīšana.
“Die Linke” izveidojās, apvienojoties kādreizējās Austrumvācijas komunistiem, Rietumvācijas kreisajiem radikāļiem un populistiski noskaņotajiem pārbēdzējiem no sociāldemokrātu rindām, taču partijai tā arī nav izdevies nostiprināt savas pozīcijas, savā labā izmantojot pasaules finanšu krīzi. Lai gan kreisie ekstrēmisti atšķirībā no ekstrēmistiem politiskā flanga labējā spārnā ir pārstāvēti Bundestāgā, viņu popularitāte sākusi mazināties.
