Vācijas piloti atsakās deportēt noraidītos bēgļus 0
Vācijā daudzi piloti atsakās piedalīties noraidīto patvēruma meklētāju deportēšanā, ziņo vietējie mediji.
Pēc kreiso radikāļu partijas “Die Linke” (“Kreisie”) pieprasījuma, Vācijas valdība atklāja, ka pilotu dēļ apturēti 222 plānotie reisi, jo viņi nevēlējās piedalīties afgāņu deportēšanā.
Aptuveni 85 gadījumos atteikumi saņemti no Vācijas lielākās aviokompānijas “Lufthansa” un tās zemo cenu struktūrvienības “Eurowings”. Aptuveni 40 šādi gadījumi bijuši Diseldorfas lidostā, kur pretrunīgi vērtētās deportēšanas regulāri pavada protesti. Taču lielāk daļa šādu gadījumu, aptuveni 140, notikuši Frankfurtes lidostā, kas ir lielākais Vācijas gaisa satiksmes mezgls.
Eiropas valstis uz Afganistānu sūta atpakaļ aizvien vairāk afgāņu patvēruma meklētāju, lai arī vardarbības līmenis kara plosītajā valstī turpina pieaugt, norādījusi cilvēktiesību aizstāvju organizācija “Amnesty International”.
Pērn afgāņus visvairāk deportējušās valstis Eiropā bija Vācija (3400), Grieķija (1480), Zviedrija (1025), Lielbritānija (785) un Norvēģija (760), norādīts “Amnesty International” oktobrī publiskotajā ziņojumā.
Neskatoties uz deportēšanas pastiprināšanos, Vācija joprojām ir galvenais galapunkts, ko cenšas sasniegt nelegālie imigranti, kas devušies uz Eiropas Savienību (ES). 2017.gadā Vācija ir apstrādājusi vairāk pieprasījumu pēc patvēruma nekā visas pārējās 27 ES dalībvalstis kopā.
Laikraksts “Die Welt”, atsaucoties uz ES statistikas pārvaldi “Eurostat”, vēsta, ka Vācijas Federālais migrācijas un bēgļu birojs (BAMF) šā gada pirmajos sešos mēnešos izskatījis 388 201 patvēruma lietu.
Vācijai pastiprinot deportēšanas, ievērojami pieaudzis arī to patvēruma meklētāju skaits, kuri apstrīd BAMF lēmumu. Gandrīz katrs otrais lēmums, ko BAMF pieņēmis pirmajā pusgadā, ticis apstrīdēts tiesā. Tas ir gandrīz divreiz vairāk nekā 2016.gadā.
Pašreiz tiesa vidēji vienā no četriem gadījumiem lemj par labu patvēruma meklētājam.
Raidorganizācija NDR vēsta, ka no šā gada janvāra līdz novembrim šīs lietas izmaksājušas Berlīnei aptuveni 19 miljonus eiro. Pērn šīs izmaksas sasniedza tikai 7,8 miljonus eiro.
Lai samazinātu apelāciju skaitu un paātrinātu deportēšanu, valdība ierosinājusi atbalsta programmu noraidītajiem patvēruma meklētājiem, ja viņi piekritīs brīvprātīgi pamest Vāciju. Sākot no nākamā gada februāra, šiem cilvēkiem būs iespējams saņemt 3000 eiro jaunas dzīves iekārtošanai pēc deportēšanas.
