Vācijas prezidents: vēsturi nedrīkst izmantot kā ieroci 4

Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers trešdien vizītes laikā Tallinā paziņoja, ka kopējā vēsturiskā atmiņa dod tautām un valstīm identitātes izjūtu, taču vēsturi nedrīkst izmantot kā ieroci. To Šteinmeiers sacīja lekcijā “Vācija un Igaunija – nestabila pagātne, kopīga nākotne”, kuru viņš nolasīja Igaunijas Zinātņu akadēmijā.

Reklāma
Reklāma

Pēc vizītes Tallinā viņš apmeklēja Rīgu.

Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
“Kā krāpnieks zināja, ka neesmu izņēmusi paciņu?” Lasītāja atmasko neīsto “Latvijas Pastu” 1
Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115
Lasīt citas ziņas

Lekcijas sākumā Vācijas prezidents norādīja, ka 23.augustam ir divējāda simboliska nozīme. No vienas puses, šajā datumā 1939.gadā starp nacistisko Vāciju un Padomju Savienību tika noslēgts Molotova-Ribentropa pakts, bet no otras puses 1989.gadā šajā dienā “Baltijas ceļš” parādīja, ka beidzas “tumsas laikmets”, kas sākās ar šo paktu. Tāpēc šis datums ir piemērots kā piemiņas diena arī citās Eiropas valstīs, sacīja Vācijas prezidents.

Viņš teica, ka Eiropas Savienība (ES) tika veidota kā alternatīva Otrā pasaules kara katastrofai, alternatīva karam un neierobežotam nacionālismam.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šteinmeiers uzsvēra, ka, lai gan ikdienā mēdz runāt par lielām un mazām ES valstīm – “lielu” Vāciju un “mazu” Igauniju, šodien viņš kā vācietis jūtas mazs, apbrīnojot Baltijas valstu drosmi veidot sev jaunu nākotni.

Vācijas prezidents sacīja, ka 23.augusta simbolisms ietver arī trešo svarīgo signālu – Eiropā, kurā ir miers, valda likums, nevis stiprākā tiesības. Tādēļ ne Vācija, ne Eiropa nesamierināsies ar trim lietām – valsts robežu mainīšanu ar spēku (tāpēc netiek atzīta Krievijas veiktā nelikumīgā Krimas aneksija), tā dēvētajām hibrīddarbībām un dezinformāciju, kā arī ar militārajiem draudiem savu robežu tuvumā., teica Šteinmeiers.

Viņš uzsvēra, ka, ja demokrātiskas sabiedrības ievēro tiesiskas valsts principus, tad tādas valstis ir grūtāk ietekmēt no ārpuses. “Nevienai ārvalstij nav tiesību sevi pasludināt par aizstāvi kādai grupai, kas dzīvo mūsu valstī. Mūsu nostāja ir skaidra – mēs, eiropieši, cienām un aizstāvam daudzveidību, un mūsu tautām nav vajadzīgi pašpasludināti aizstāvji,” sacīja Vācijas prezidents.

“Jā, kolektīvā atmiņa ir sarežģīta un vienlaikus ļoti emocionāla. Kopīgā atmiņa dod tautām un veselām valstīm identitātes izjūtu. Taču man ir stingrs viedoklis, ka vēsturi nedrīkst izmantot kā ieroci,” uzsvēra Šteinmeiers.

“Gluži otrādi, es ticu, ka, jo vairāk mēs pievērsīsim uzmanību mūsu kolektīvajai atmiņai, jo ātrāk mēs pārvarēsim nesaprašanos un maldīgus iespaidus, ātrāk nonāksim pie savstarpējās saprašanās starp savām tautām,” teica Vācijas prezidents.

Vējonis: Latviju un Vāciju vieno mērķis par drošu, pārtikušu un vienotu Eiropu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis, šodien Rīgas pilī uzņemot Vācijas prezidentu, uzsvēra, ka Vācija ir Latvijas stratēģiskais partneris vairākās nozīmīgās jomās, ar kuru notiek cieša sadarbība Eiropas Savienībā, NATO, kā arī reģionālos un starptautiskos forumos un iniciatīvās. Vējonis atzīmēja, ka Vācijas prezidenta vizīte norit simboliskā dienā – 23. augustā, kas vēsturiski tiek saistīta gan ar Eiropas sadalīšanu, gan “Baltijas ceļu” kā Eiropas vienotības simbolu.

Reklāma
Reklāma

“Baltijā aktuāls jautājums ir gaidāmās Krievijas un Baltkrievijas rīkotās militārās mācības ZAPAD-2017. Latvija augstu vērtē Vācijas atbalstu Baltijas reģiona drošības stiprināšanā, uzsākot savu karavīru sūtīšanu uz Lietuvu NATO kaujas grupas nodrošināšanai, piedaloties NATO gaisa patrulēšanas misijā Baltijas gaisa telpā, kā arī nosūtot ekspertus darbam NATO institūcijās Rīgā,” teica Raimonds Vējonis.

Viņš uzsvēra, ka Vācija ir otrs svarīgākais Latvijas ārējās tirdzniecības partneris – turpina pieaugt savstarpējās tirdzniecības apjoms, kā arī palielinās Vācijas investoru interese par Latviju.

Latviju un Vāciju tradicionāli vieno ciešas saites izglītībā un kultūrā. “Esmu gandarīts par to, ka Latvijā veiksmīgi norit Vācijas duālās profesionālās izglītības pieredzes apgūšana un pieaug Vācijas studentu interese par studijām Latvijas augstskolās, tādējādi apliecinot Latvijas augstākās izglītības kvalitāti. Ar panākumiem turpinās mūsu sadarbība arī mediju, sabiedrības integrācijas un jaunatnes izglītības jomās,” teica Valsts prezidents.

Ceturtdien Vācijas pirmais pāris dosies uz Lietuvu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.