Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
27. novembris, 2013
Drukāt

Vācijas prioritāte – finanšu disciplīna

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Vācijas nākamā valdība nemainīs eirozonas politiku, bet grib plašākas pilnvaras ES ārlietu dienestam un īpašas attiecības ar Krieviju, teikts koalīcijas līguma projektā, ko paredzēts parakstīt šodien.

 

Katrai valstij jāatbild par sevi


Kancleres Angelas Merkeles vadītās kristīgo demokrātu un sociāldemokrātu “lielās koalīcijas” valdības programma paredz, ka Vācija paliks eirozonas “stabilitātes enkurs un veicinās ES integrāciju un sociālo taisnīgumu”, raksta izdevums “EUobserver”.

Valdība, kurā finanšu ministra amatu varētu saglabāt līdzšinējais konservatīvas fiskālās politikas aizstāvis Volfgangs Šoible, uzskata, ka atsevišķu valstu finanšu saistības nebūtu jāsadala starp eirozonas valstīm un ka katrai valstij jāatbild par sevi. Jaunās valdības prioritāte paliek finanšu disciplīna, gan apvienota ar Eiropas solidaritātes un demokrātijas neskaidru solījumu, taču “nacionālā budžeta veidošanas atbildība ir nesavienojama ar pārnacionālu, kopēju atbildību,” teikts valdības rīcības plāna projektā. Jebkurš aizdevums no eirozonas palīdzības fonda (ESM) var tikt piešķirts tikai tad, ja ir apdraudēta eirozonas stabilitāte un ja piekrīt Vācijas parlaments. Turklāt aizdevuma saņēmējai valstij jāveic “reformas un stingri pasākumi budžeta izdevumu samazināšanai. Jaunā valdība turpinās Merkeles plānu, kas paredz vienošanos noslēgšanu starp visām eirozonas valstīm un Eiropas Komisiju, lai veicinātu to konkurētspēju, mazinātu budžeta iztrūkumu un parādus – “solidaritātes” vārdā, atzīmē “EUobserver”. Lai stiprinātu ES iestāžu demokrātisko leģitimitāti, Vācijas jaunā valdība iestājas par stipru Eiropas Parlamentu un ciešu sadarbību ar nacionālajiem parlamentiem. “ES būtu jākoncentrējas uz nākotnes lielajiem uzdevumiem, tāpēc mums vajadzīga stipra, demokrātiska un izlēmīga Eiropas Savienība,” teikts koalīcijas valdības 
programmas uzmetumā. Partneriem vēl ir jāpanāk vienošanās par vispārējās minimālās algas ieviešanas detaļām un jāsaskaņo jautājumi par pensiju sistēmu un ceļu nodevas iekasēšanu no ārzemniekiem. Sociāldemokrāti arī turpina pieprasīt, lai tiktu atvieglota kārtība, kā Vācijā dzimušie turki var iegūt dubultpilsonību.

ES jāiejaucas 
tikai kaimiņtelpā


Vācijas jaunā valdība sola izvirzīt jaunus priekšlikumus ES ārpolitikas, drošības un aizsardzības stiprināšanai un padziļināšanai ES virsotņu apspriedē šā gada decembrī.

Nākamgad beidzoties ES augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrinas Eštones amata termiņam, Vācija grib uzlabot viņas vadītā ES ārlietu dienesta spēju un prasmi reaģēt uz krīzes situācijām un novērst to rašanos. ES vēstniekiem ārvalstīs vairāk jāpievēršas funkcionālajiem, nevis reprezentatīvajiem uzdevumiem. Prasmīgāk jāapvieno ārpolitika, tirdzniecība un attīstības palīdzība, šos jautājumus risinot ciešākā sadarbībā starp Eiropas Komisiju un ES ārlietu dienestu. “Mēs atbalstām ES civilo un militāro sviru turpmāku apvienošanu un militāro spēju uzlabošanu krīžu novēršanā un konfliktu risināšanā,” teikts valdības programmas projektā. ES vajadzētu iejaukties tikai tās ģeogrāfiskajā kaimiņtelpā, atstājot attālākus konfliktus – mājiens uz Afganistānu un Mali – reģionālo organizāciju, piemēram, Āfrikas Savienības ziņā.

Vācija turpinās atbalstīt ES paplašināšanos Balkānos, ja tiks stingri izpildītas pievienošanās prasības. Ja ES nebūs jaudas Turcijas uzņemšanai vai Turcija nespēs izpildīt visas dalības saistības, būtu jāatrod veids, kā saglabāt ciešu partnerību starp Turciju un ES, paziņojis sociāldemokrātu pārstāvis Franks Valters Šteinmeiers, kas varētu atgriezties ārlietu ministra amatā, ko viņš ieņēma “lielās koalīcijas” valdības laikā no 2005. līdz 2009. gadam.

Aicina veicināt 
Krievijas modernizāciju


ES Austrumu partnerības politika, kas paredz ciešāku sadarbību ar Ukrainu, Moldovu, Baltkrieviju, Gruziju un Azerbaidžānu, Vācijas koalīcijas valdības programmā ir pieminēta tikai vienā teikumā, atzīmējot, ka asociācijas līgumi un vienošanās par brīvo tirdzniecību un atvieglots vīzu režīms ir labākie instrumenti šīm valstīm. Toties Krievijai jaunās valdības darbības projektā ir veltīta vesela apakšnodaļa ar virsrakstu “Atklāts dialogs un plašāka sadarbība ar Krieviju”. Projektā aicināts veicināt Krievijas modernizāciju, mudinot ieviest atvieglotu vīzu režīmu Krievijas uzņēmējiem, zinātniekiem, pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem un studentiem. Vācijas jaunā valdība vēlas panākt “lielāku saskaņotību” ES politikā attiecībās ar Krieviju. Tā kā arī Polija ir iesaistīta īpašajā trīspusējā dialogā ar Vāciju un Krieviju, Berlīne sola “ņemt vērā mūsu kopējo kaimiņu intereses” sarunās ar Krieviju, atzīmē “EUobserver”. Vācija sagaida, ka Krievija no savas puses veiks pasākumus, lai risinātu iesaldētos konfliktus Austrumeiropā, īpaši cerot uz progresu spriedzes mazināšanā Moldovai piederošajā Piedņestras apgabalā, kur izvietots Krievijas karaspēks. Kā atzīmē aģentūra “Reuters”, virkne vācu politisko analītiķu kritizē vienošanos par “lielās koalīcijas” valdību, uzskatot, ka tā neparedz risināt valsts svarīgākās problēmas – no nācijas novecošanas līdz milzīgajām izmaksām, atsakoties no atomenerģijas izmantošanas.

Pievienot komentāru

INFOGRAFIKA. Pieaug atbalsts spīdzināšanaiVai sagūstītos ienaidnieka kaujiniekus drīkst spīdzināt, lai iegūtu svarīgu militāro informāciju? (%)
Draugiem Facebook Twitter Google+