Foto-LETA/AFP

Vācijas tiesa liedz skolniecei skolā nēsāt parandžu 1

Vācijā turpinoties debatēm par iespējamo parandžu aizliegšanu, vietējā administratīvā tiesa pirmdien noraidījusi kādas Osnabrikas skolnieces prasību atļaut apmeklēt stundas ar aizsegtu seju.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Osnabrikas Sofijas Šollas vakarskola sākotnēji piekrita uzņemt minēto skolnieci, taču, uzzinot, kādā tērpā viņa gatavojas apmeklēt stundas, sākotnējo lēmumu atcēla.

Piektdien atraidītā skolniece vērsās Osnabrikas Administratīvajā tiesā, un tā jau pirmdien sagatavoja spriedumu. Tiesas pārstāvis ātro lietas virzību skaidroja ar apstākli, ka “katra mācību diena ir svarīga”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tiesa pieprasīja, lai prasītāja uz sēdi ierastos personīgi un izklāstītu savus argumentus. Taču prasītāja tiesā neieradās, skaidrojot to ar pārmērīgo mediju uzmanību. Tiesa atzina, ka šādos apstākļos nav citas iespējas, kā prasību noraidīt.

Sīkākas ziņas par prasītāju nav pieejamas. Zināms vienīgi tas, ka viņa ir Vācijas pilsone un ka viņa ir pilngadīga.

Vakarskolas Vācijā parasti sniedz pieaugušajiem iespēju iegūt vidusskolas diplomu, kuru tie nav spējuši saņemt, būdami pusaudži.

Osnabrikas tiesas lēmums nācis brīdī, kad visā valstī uzbangojušas debates par iespējamo parandžu aizliegšanu. Federālo zemju iekšlietu ministri, kas pārstāv kancleres Angelas Merkeles vadītos kristīgos demokrātus (CDU) un viņu Bavārijas meitaspartiju – Sociāli kristīgo savienību (CSU), aicinājuši aizliegt parandžu nēsāšanu sabiedriskās vietās.

“Mēs vienbalsīgi noraidām parandžas,” sabiedriskajai televīzijai ZDF paziņoja Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs, kas arī pārstāv CDU, taču iepriekš pauda šaubas par šādu aizliegumu.

Tomēr Merkele izteikusies pret parandžu aizliegšanu, lai gan vienlaikus atzinusi, ka sejas aizklāšana integrēšanos vācu sabiedrībā parada par “gandrīz neiespējamu”.

Arī sabiedriskās raidorganizācijas “Deutsche Welle” (DW) galvenais redaktors Aleksandrs Kudaševs nesen publicētā komentārā atzinis, ka parandžu aizliegumam ir jēga, jo tas “parāda, ka atvērta sabiedrība nav gatava samierināties ar jebko”.

Reklāma
Reklāma

Daži tiesību speciālisti gan iebilst, ka šāds aizliegums neesot iespējams, jo konstitūcija grantējot reliģisko brīvību.

Savukārt Tīringenes premjerministrs Bodo Rāmelovs, kurš pārstāv kreiso ekstrēmistu partiju “Die Linke” (“Kreisie”), apsūdzējis CDU par tuvināšanos labējiem radikāļiem, cenšoties septembrī gaidāmajās zemju vēlēšanās atgūt to vēlētāju balsis, kas pieslējušies eiroskeptiķu partijai “Alternatīva Vācijai” (AfD).

Arī sociāldemokrāti (SPD), kas šobrīd ir Merkeles vadītās “lielās koalīcijas” sastāvā, kritizējuši konservatīvo iniciatīvu, apgalvojot, ka tā tikai “uzkurina bailes no musulmaņiem un novirza no patiesajām problēmām”.

Tikmēr Sofijas Šollas vakarskola norādījusi, ka nevēlas pieļaut parandžu nēsāšanu divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā liedz skolnieci identificēt, un eksāmenus viņas vietā, piemēram, var kārtot kāds cits.

Prasītāja gan esot piedāvājusi katru vakaru atklāt seju kādai sieviešu kārtas skolas amatpersonai, taču skola šādu “kompromisu” noraidīja.

Otrkārt, skola uzskata, ka izglītībā nepieciešamais atklātais kontakts nav iespējams, ja redzamas vienīgi skolnieces acis.

Atklāta saziņa “nebalstās vienīgi runātā vārdā, bet arī neverbālos elementos un ķermeņa valodā,” teikts Lejassaksijas skolu valdes paziņojumā. “Lai nodrošinātu šāda veida saziņu, ir nepieciešams, lai skolēna seja būtu redzama.”

Tiesa gan, šādam viedoklim ne visi skolotāji piekrīt.

Divi no pedagogiem, ar kuriem runāja DW, izteicās, ka viņi atļautu skolēniem savās klasēs nēsāt parandžas. Zīmīgi gan, viņi vēlējušies palikt anonīmi.

“Uzskatu, ka cieņa pret dažādām paražām ir svarīga un ka to satur arī mūsu skolas vadlīnijas – mums bērni jāmāca cienīt dažādas kultūras,” norādīja kāds skolotājs no Hamburgas.

“Es to atļautu. Tas apgrūtina dalību stundā, taču nepadara to par neiespējamu,” DW savukārt sacīja kāds Lejassaksijas skolotājs, vārdā Roberts. “Taču saziņas problēmas, kas rodas no parandžas valkāšanas, būtu pašas skolnieces problēmas. Ja viņa tās dēļ saņemtu mazāku novērtējumu par līdzdalību, es viņai nepiešķirtu papildu punktus, lai to kompensētu.”