Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Piektdiena, 2. decembris, 2016
26. jūlijs, 2012
Drukāt

Vācijas vēstniece: sirdsapziņa mani rosināja doties uz Austrumeiropu

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

“Turēšos pie vecajiem diplomātijas pamatprincipiem, ka labi draugi viens ar otru var runāt atklāti, taču ne publiskajā telpā,” intervijā “LA” atzīst jaunā Vācijas vēstniece Latvijā Andrea Viktorīna, kas Vācijas vēstniecībā mūsu valstī jau strādāja 90. gadu sākumā.


– Kā jūtaties, atgriezusies Latvijā jaunā statusā?

– Jūtos labi. Ziņkārīga un ļoti saviļņota, jo gaidu, kas notiks tālāk. Manu sajūtu gamma ir starp atvērtību un saspringumu, taču tas ir pozitīvs.

– Kādu jūs Latviju atceraties 90. gadu sākumā, kad Vācijas vēstniecībā vadījāt kultūras nodaļu?

– Tas bija pirmais veidošanās posms gan Latvijai, gan Vācijas vēstniecībai. Šoreiz, ieradusies Rīgā, dzīvoju tajā pašā viesnīcā, kur 90. gados nodzīvoju astoņus mēnešus. Tas bija aizraujošs laiks ar lieliem izaicinājumiem. Jau toreiz jutu lielu atvērtību no cilvēkiem, kā arī enerģiju. Ikviens bija entuziasma pilns, lai izmantotu brīvības piedāvātās iespējas. Toreiz bija svarīgi, lai Latvija kļūst patstāvīga un iegūst savu identitāti.

 

Daudzas lietas šeit bija haotiskākas nekā Vācijā, piemēram, sarūpēt papīru vēstniecībai pēc vācu noteikumiem nebija iespējams. Vajadzēja improvizēt. Toreiz sākām visu no nulles, taču bija daudz radošuma un atvērtības no latviešiem. Daudz darba ieguldīja arī jūsu Izglītības un Ārlietu ministrija.

 

– Kādas redzat atšķirības starp Latviju tolaik un tagad?

– Es redzu pilsētu, kurā ir daudz izdarīts. Mājas, kuras tolaik uzskatīju par skaistām, bet kuras bija sliktā stāvoklī, tagad ir atjaunotas un atguvušas savu spožumu. Parki Rīgā nav mainījušies, bet tie ir labāk kopti. Cilvēki ir tikpat atvērti. Tomēr mūsdienās Latvijā ir cita realitāte, un to es, strādājot šeit, atklāšu.

– Pēc dzelzs priekškara sabrukuma rietumeiropiešiem Baltijas valstis un Austrumeiropa bija tāda kā Terra incognita*.

– Kad sāku strādāt Ārlietu ministrijā, mana sirdsapziņa mani rosināja doties uz Austrumeiropu. Tas bija personisku iemeslu dēļ, jo mana māte bija Rumānijas vāciete, bet tēvs nāca no Augšsilēzijas Polijā. Kā bērns bieži viesojos Rumānijā un redzēju, ar kādām grūtībām tur saskaras cilvēki.

– Karjeras laikā esat strādājusi arī vēstniecībā Minskā un bijusi vēstniece Armēnijā.

– Tās bija dzīves sakritības, kādēļ tur nokļuvu. Baltkrievija ir valsts, kas bija smagi cietusi no Černobiļas AES katastrofas daudzās dzīves jomās. Mēs veidojām dažādus sadarbības projektus.

 

Politiski Baltkrievija ir ļoti izaicinoša zeme. Tā ir zeme ar ļoti atvērtiem cilvēkiem, tostarp izglītības projektiem. Mēs arī sniedzām humāno palīdzību. No politiskās struktūras viedokļa tā ir smaga valsts. Valstīs, kur ir problēmas ar demokrātijas deficītu, jādarbojas ar pilsonisko sabiedrību, iesaistoties ES valstīm.

 

Armēnija ir cita kategorija. Kā vēsturnieci mani iedvesmoja, ka tā ir kristīgās kultūras iezīmēta ar daudzām baznīcām ainavā. Armēnijā mani ļoti aizkustināja diskusijas par to, kā armēņu tauta bija cietusi. Vācijas un Francijas samierināšanās ir viens piemērs, kā “ievainoto” Otrā pasaules kara pagātni vērst par labu mūsdienām, un lieliska iespēja šajā procesā ir jauniešu sadarbība. Notikuši arī trīspusēji projekti starp Vāciju, Franciju un Poliju, un arī citos reģionos ir līdzīgas aktivitātes.

– Uz ko liksiet uzsvaru, būdama vēstniece Latvijā?

– Būs divi pamatjautājumi, ar ko jāstrādā, – attiecības Eiropā un patstāvīgs dialogs par centrālajiem jautājumiem ES, kā, piemēram, pašreizējā finanšu krīze un kā dalībvalstis pauž savas pozīcijas par to, un kā tās savstarpēji saprotas. Latvijai kā ES dalībvalstij būs par šo jautājumu jādiskutē. Tas būs viens no centrālajiem uzdevumiem. Otra lieta – divpusējās attiecības. Mums ir pastāvīgs politiskais dialogs, un augusta beigās Latvijā viesosies Vācijas ārlietu ministrs Gido Vestervelle. Mēs arī domājam, kā vairāk attīstīt ekonomisko sadarbību. Tirdzniecības bilance starp mūsu valstīm ir ļoti laba, un gan Latvijas, gan Vācijas uzņēmēji sadarbojas labi. Latvijā ir liels skaits aktīvu Vācijas uzņēmumu. Kur vēl ir potenciāls, es mēģināšu atklāt. Vācija sadarbosies jomās, kurās tai ir pieredze, piemēram, atbalstot Latviju profesionālās izglītības reformā. Tāpat ir daudz sadarbības iespēju kultūrā un starp augstskolām, piemēram, stipendiju programmām.

– Latvijā ir vēstnieki, kas aktīvi komentē iekšpolitiskos procesus. Kāda būs jūsu nostāja?

– Neuzskatu, ka labākais risinājums būtu publiskajā telpā dot padomus. Tādēļ es turēšos pie vecajiem diplomātijas principiem. Tā būs mana pozīcija.

 

*Nepazīstamā zeme.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+