Kultūra
Mūzika

Vācu bizness vai laba iespēja Latvijas koriem? 16

Foto-Timurs Subhankulovs

Jauna pieredze
Līdzīgi kā 2014. gadā notikusī Pasaules koru olimpiāde tā sniegs sastapšanās prieku un spēku samērošanas iespēju vairāk nekā desmit tūkstošiem dažādu zemju koru dziedātāju. Skatītāji varēs baudīt desmitiem dažādu valstu koru priekšnesumus Rīgā un nedaudz arī reģionos. Lielākā daļa no tiem būs bez maksas.

No 16. līdz 23. jūlijam Rīgā un lielākajās Latvijas pilsētās uzstāsies 200 pasaules koru un 12 000 dziedātāju, pasaules līmeņa koru sacensībās noskaidrojot Eiropas čempiona titulu ieguvējus un sacenšoties par “Nāciju Grand Prix Rīga 2017” tituliem pasaules labāko koru konkurencē.

Rīgas un Latvijas koncertzālēs, baznīcās, parkos un skvēros notiks koru konkursi desmit koru dziedāšanas kategorijās, izcilu pasaules līmeņa diriģentu meistarklases, nāciju parāde, čempionu un draudzības koncerti, bērnu un jauniešu koru lielkoncerts “Tiltiem pāri”, kā arī svētku un galā koncerti “Arēnā Rīga”.

“Olimpiādes atklātais konkurss ir iespēja piedalīties ikvienam Eiropas korim, kurš vēlas pārbaudīt spēkus. Čempionu konkursā gan ir jau starptautiskus panākumus guvuši kori, savukārt “Nāciju Grand Prix” sacensībai labākos no labākajiem koriem aicinājuši rīkotāji. Ja izdosies sasniegt labu līmeni koru Eirovīzijā, tā ir iespēja pārkvalificēties “Nāciju Grand Prix”,” atklāj Eirovīzijas koru olimpiādes mākslinieciskais vadītājs, diriģents Romāns Vanags. Viņš uzsver, ka simbolisks notikums būs uzvedums “Tiltiem pāri”, vēstot par draudzību un iespējām: “Ticu, ka šādi, jauniešu un bērnu koriem sadziedoties ar iemīļotajiem solistiem Aminatu, Daumantu Kalniņu un Edavārdiem, spēsim ieinteresēt koru mūzikā gan pašus dalībniekus, gan skatītājus. Ulda Marhilēviča mūzika un Guntara Rača angļu valodā radītais uzvedums ir atraktīvi, mēģinājuma četras stundas paskrēja nemanot. Ceru, ka par šo materiālu būs interese arī Skolēnu dziesmu un deju svētkiem – Guntaram Račam ir arī latviešu teksta versija.”

Kultūru dažādības vērtīgais pienesums

Īpašs notikums līdzās koru draudzības koncertiem ir jauns televīzijas konkurss “Eirovīzijas gada koris” – Rīgā tas notiks pirmoreiz. Te par uzvarētāja godu sacentīsies nevis popmūziķi, bet kori no deviņām Eiropas raidorganizāciju apvienības (EBU) dalībvalstīm. Rīgā ieradīsies Austrijas, Beļģijas, Dānijas, Igaunijas, Slovēnijas, Ungārijas, Vācijas un Velsas kori. Godu pārstāvēt Latviju sīvā konkurencē izcīnījis Jelgavas mūzikas vidusskolas meiteņu koris “Spīgo” diriģentes Līgas Celmas-Kursietes vadībā. Koru sniegumu Eirovīzijā vērtēs augsta līmeņa žūrija, kuras locekļu vidū būs britu komponists Džons Raters un Latvijas mecosoprāns Elīna Garanča. Konkursu vadīs “Grammy” balvas laureāts komponists Ēriks Vitekers un LTV kultūras raidījumu vadītāja Eva Ikstena.

Eiropas koru olimpiādes laikā no 16. līdz 23. jūlijam Rīgā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā notiks četras meistarklases, sniedzot iespēju ikvienam, kurš interesējas par koru mūziku, satikt un mācīties no pasaules līmeņa mūzikas ekspertiem – līdzās jau minētajiem te sastapsim norvēģu vokālo grupu “Nordic Voices” un vienu no vadošajiem Dienvidāfrikas koriem – diriģenta Maikla Bareta vadīto Pretorijas universitātes kori “Tuks Camerata”.

Šajā reizē īstenosies arī R. Vanaga rosinātā ideja – Latvijas Nacionālajā bibliotēkā ieguls pasaules tautu koru muzikālā materiāla partitūras. “Katram korim esmu lūdzis trīs skaņdarbus, viņu tautā atpazīstamākās dziesmas, tādus katras tautas “pūtvējiņus”,” atklāj diriģents.

Svētki ne visiem pa kabatai

Ko šāda mēroga pasākums nes vietējai koru kultūrai? Viedokļi atšķiras. Nenovērtējama ir iespēja sastapties dažādu kultūru kora dziedāšanas tradīcijām, tomēr izskan arī viedoklis, ka olimpiāde ir vācu kultūras organizācijas “Interkultur” bizness – olimpiāde pieejama vien tiem, kas gatavi dalības maksai un uzturēšanās izdevumu segšanai. Ja vēl 20 eiro no kora dalībnieka par dalību un neliela maksa par dalības kartēm starptautiskā festivālā nebūtu liels zaudējums (ja korī ir ap 40 dalībnieku – 800 eiro), tad nepatīkams pārsteigums izrādījies fakts, ka dalības maksu piemēro par katru atsevišķu pasākumu. “Ja vēlamies piedalīties divos koncertos, mums jārēķinās ar aptuveni diviem tūkstošiem eiro,” sarēķinājis jauniešu kora “Atvars” diriģents Jānis Baltiņš. “Par to korim iznāktu skaists Eiropas brauciens,” piebilst diriģents, atzīstot, ka finansiālā puse bijis viens no faktoriem, kāpēc šoreiz Pasaules koru olimpiādes laureāti no dalības atteikušies un devušies uz konkursu Lietuvā.

Arī Liepājas vokālā ansambļa “Gaismiņa” vadītāja Dzintra Orba atzīst, ka dalība pasākumā, kā arī uzturēšanās izdevumi esot augsti. “Pašvaldība nosedz autobusu, pārējais ir uz mūsu pašu pleciem. Tomēr šāds konkurss ir slieksnītis, pa kuru tu pakāpies mazliet augstāk – prieks, ka šogad varējām startēt čempionu kategorijā, spēcīgā konkurencē, to nodrošināja mūsu līdzšinējie labie panākumi starptautiskos konkursos.”

Dažādu starptautisku un liela mēroga koru pasākumu rīkošana ir kompānijas “Interkultur” darba lauks kopš 1998. gada – tā uzskatāma par vadošo koru konkursu un festivālu organizētāju. Šogad tās pārziņā ir, piemēram, arī Āzijas un Klusā okeāna koru olimpiāde, Brāmsa un Šūmaņa koru konkursi Vācijā, mūzikas pasākumu “On stage” sērija visā Eiropā.

“Koru olimpiādes dalībnieki pērk “kopējo paketi”, kurā ietilpst arī ēdināšana, naktsmājas, dalība koncertos. Tas ir daudzās pasaules valstīs atstrādāts organizācijas “Interkultur” princips. Ar savu artavu pasākumu atbalsta arī Rīgas pašvaldība. “Interkultur” darbs ir koordinēt un atvest uz Rīgu korus, kuri šeit ierodas un uzturas par saviem līdzekļiem. Jāņem vērā, ka viņi šeit dzīvo, ēd un naudiņa ienāk mūsu budžetā – patiesībā šie viesu kori ir liels kultūras tūristu pulks – līdzi koriem brauc cilvēki, kuri arī pērk koncertu biļetes,” uzsver Eiropas koru olimpiādes projekta vadītāja Diāna Čivle. “Šī olimpiāde ir jāuztver kā iespēja amatieru koriem pirmoreiz parādīt sevi šādā mērogā, jo konkursa kategorijas ir atklātas. Pieteikties var gan cilvēki, kas kopā dzied tikai dažus gadus, kā arī kori, kas dzied pasaules čempionu līmenī.”

No Dziesmu svētkiem 
atšķirīgs izaicinājums

Vairāki koru dalībnieki atzīst, ka olimpiādē dziedamais repertuārs gan ceļot meistarību, jo esot sarežģīts un pie latviskiem aranžējumiem radušam koristam arī visai eksotisks, tomēr, gatavojoties Dziesmu svētkiem, īsti nenoderēšot. “Eiropas koru olimpiādes noslēguma koncertam apgūstam repertuāru, kuru Latvijas publikai nedziedātu – tas ir atšķirīgs, es pat teiktu – tehniski pasmags amatieru korim. Mums kā vidējās paaudzes kolektīvam papildu izaicinājums ir teksti angļu valodā – iespējams, daudziem ārvalstu koriem tā ir ikdiena, bet mums – jauna pasaule. Ievērojami tempi, daudz sarežģītu tehnisku detaļu, vairāk instrumentālu daļu. Dziesmas, kuras dziedājām Pasaules koru olimpiādē, ir aranžētas no jauna, un ir grūti pārslēgties – it kā labi zināma dziesma jādzied pilnīgi citādi,” spriež Jūrmalas kultūras centra jauktā kora “Vaivari” mākslinieciskā vadītāja Ināra Freimane. Pieredze liecina, ka tamlīdzīgu starptautisku konkursu rezultāti vietējā Latvijas mērogā netiek novērtēti, novērojusi diriģente. Taču viņa uzskata – šādu starptautisku koru notikumu vērtība ir gandarījums pašam kolektīvam un iespēja amatieru koriem dziedāt kopā ar spilgtiem viesu diriģentiem – profesionāļiem, kopā ar fantastisku orķestri.

“Kora uzstāšanās starptautiskas žūrijas priekšā ir cita atbildība – viņi vadās pēc citiem, starptautiski pieņemtiem kritērijiem. Šī mūsu koriem noteikti būs jauna pieredze, kas liks pārdomāt repertuāru un dos jaunu iedvesmu, ja uzstāšanās pieredze izrādīsies veiksmīga,” norāda Eiropas koru olimpiādes mākslinieciskais vadītājs, diriģents Romāns Vanags.

Tiesa, arī Eiropas koru olimpiādē jau būs dzirdamas gaidāmo simtgades Dziesmu svētku ieskaņas – ar nākamā gada Dziesmu svētku Noslēguma koncerta “Zvaigžņu ceļā” esenci 21. jūlijā rīdzinieki un koru olimpiādes dalībnieki varēs iepazīties koncertā Bastejkalnā Rīgas pilsētas jaukto koru izpildījumā.

Viedokļi: par un pret

Jūrmalas jauktā kora “Vaivari” diriģente Ināra Freimane: “Iespēja pieteikties dažādos pasākumos un konkursu kategorijās bija patiešām bagātīga, un par to ir prieks. Tomēr šajā reizē atteicāmies no dalības konkursā, izvēloties piedalīties tikai noslēguma koncertā, jo kā koris, kuram nav īpaša sponsora, varam atļauties tikai vienreizēju maksu.”

Saistītie raksti

Eirovīzijas koru olimpiādes mākslinieciskais vadītājs diriģents Romāns Vanags: “Šī ir arī mūsu koru diriģentu un dziedātāju iespēja dzirdēt jaunu mūziku no dažādām valstīm. Mācīties no saviem kolēģiem – piedalīties meistarklasēs. Vienu no tām sniegs leģendārais komponists Džons Raters no Anglijas, kura mūziku jau vairākus gadu desmitus izpilda mūsu profesionālie kori. Tāpat būs iespējams sastapt arī amerikāņu leģendu Ēriku Vitekeru, kura augstās raudzes mūziku savā repertuārā vēlas katrs nopietns koris.”

Nozīmīgākās norises

Eiropas Koru olimpiāde risināsies no 16. līdz 23. jūlijam.

Atklāšanas ceremonija – 16. jūlijā plkst. 20 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, svētku dalībnieku gājiens – 20. jūlijā plkst. 17, apbalvošanas ceremonija – 20. jūlijā plkst. 20 “Arēnā Rīga”, Eirovīzijas gada koris – 21. jūlijā plkst. 21 “Arēnā Rīga”, Noslēguma koncerts – 23. jūlijā plkst. 20.30 “Arēnā Rīga”.

Pilna pasākumu programma atrodama mājas lapā www.singinriga.lv

LA.lv