Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
22. janvāris, 2015
Drukāt

Otra Rīgas “stūra māja” – vācu “čekas” nams Reimersa ielā (19)

1. Būtu pelnījis piemiņas plāksni

1no3
Foto - Viesturs SprūdeFoto - Viesturs Sprūde

Tagad katrs rīdzinieks zina, kur atrodas padomju represiju simbols – Stūra māja. To esam labi ielāgojuši, taču aizmirsts, ka sava Stūra māja bija arī vācu okupācijas laika represīvajām iestādēm. Caur vācu Drošības policijas un Drošības dienesta (SD) pratināšanas kambariem un kamerām Raiņa bulvārī 6 un Reimersa ielā 1 Rīgā izgāja ne viens vien latviešu nacionālās pretošanās kustības aktīvists.

1941. gada 1. jūlijā pilnībā ieņemot Rīgu, vācu okupācijas režīms savas iestādes iekārtoja prestižās Latvijas galvaspilsētas ēkās. Protams, pirms tam tās nebija smādējusi arī padomju okupācijas vara. Tā SS un policijas augstākā vadītāja Ostlandē SS obergrupenfīrera Fridriha Jekelna štābs rezidēja Saeimas ēkā (tās pagrabus, vismaz 1944. gadā, izmantoja kā cietumu); brīvvalsts laika Tiesu pils, tagadējā Ministru kabineta ēka kļuva par Ostlandes reihskomisariāta mitekli; vācu ieceltais Rīgas pilsētas galva Hugo Vitroks izvēlējās savrupmāju Raiņa bulvārī 7, nesen pazīstamu kā ASV vēstniecības, tagad Okupācijas muzeja pagaidu mājvietu. Ir ziņas, ka tur dzīvojis arī Drošības policijas un SD komandieris Latvijā SS šturmbanfīrers Rūdolfs Lange, jo viņa darba vieta – vācu Stūra māja – taču atradās burtiski otrā ielas pusē, bijušajā Latvijas Zemkopības ministrijā ar adresi Raiņa bulvāris 6, kā arī šīs ministrijas Zemes ierīcības departamentā ar adresi Reimersa iela 1 (PSRS laikā un līdz 2008. gadam Raiņa bulvāra 6. namu izmantoja Iekšlietu ministrija). Tagadējo Ārlietu ministriju, 30. gadu valdības ēku K. Valdemāra ielā 3, nolūkoja Vērmahta Ostlandes pavēlniecība un Rīgas komandantūra. Latviešu zemes pašpārvaldei jeb ģenerāldirekcijai jaunie kungi atvēlēja telpas īstajā Stūra mājā. Latviešu drošības palīgpolicija uzturējās K. Valdemāra ielā 19; bēdīgi slavenā Arāja komanda turpat līdzās 15. namā, pēc tam K. Barona ielā 99.

Lūgts nosaukt galveno vācu laika represiju punktu Rīgā, vēsturnieks Kārlis Kangeris min Centrālcietumu. Visas izmeklēšanas galvenokārt veiktas tur un, kad vajadzīgais uzzināts, notiesātais vests uz Salaspils nometni. Otrs objekts ir jau pieminētais ēku komplekss Raiņa bulvāra un Reimersa ielas stūrī, iepretim viesnīcai “Radisson Blu Rīdzene”. Pēc vēsturnieka Ulda Neiburga domām, šī vieta derētu kā vācu represīvās varas simbols un būtu pelnījusi piemiņas plāksni. Jāpiebilst, ka pagājušā gada 20. janvārī pie šobrīd tukšās Iekšlietu ministrijas ēkas Raiņa bulvārī 6 tika atklāta 1991. gada janvāra barikāžu notikumu piemiņas plāksne. Ēkas īpašnieks ir VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.

  1. Būtu pelnījis piemiņas plāksni
  2. Reimersa mājas pagrabos
  3. Ordeņi izgāztuvē un dokumentu dedzināšana

Pievienot komentāru

Komentāri (19)

  1. nav ko muti dzesinaat Atbildēt

    Ari sini saeima sez vesels bars ar bijusajiem cekistiem,nekas jau nav mainijies!

    • Vajaga tomēr kaut ko sajēgt, Cik to deputātu pēc gadiem varētu būt čekisti , visus taču pārbauda un anketās norāda ,vai bijis saistīts ar drošības orgāniem, bijušie partijas un komjaunatnes funcionāri vispār nedrīkstēja būt saistīti ar čeku ,pie tam bijušos disidentus pēc pratinašanām pierakstīja kā ziņotājus un cik tad tādi vairs vispār Saeimā ir ,faktiski uzreiz nespēju nosaukt nevienu disidentu, Tā ka ,rakstot komentāru, vajaga padomāt ,ne tik rakstīt.

  2. to Kauns līdējiem 24. janvāris, 2015 08:38 Atbildēt

    Droši vien Sprūde šo pasūtījuma rakstu ielicis tādēļ, lai mazinātu čekistu pastrādātos noziegumus. Sak, vācieši jau arī nebija eņģeļi un tiem bija savas represiju vietas! Kādam ļoti nepatīk, ka pārāk daudz runā un raksta par čekistiem. Bet piedodiet, par vācu darbībām viss jau izpētīts un aprakstīts ar uzviju 50 padomju okupācijas gados! Neko darīt, tagad kārta čekas maisiem un pagrabiem.

  3. to Kauns līdējiem Atbildēt

    Droši vien Sprūde šo pasūtījuma rakstu ielicis tādēļ, lai mazinātu čekistu pastrādātos noziegumus. Sak, vācieši jau arī nebija eņģeļi un tiem bija savas represiju vietas! Kādam ļoti nepatīk, ka pārāk daudz runā un raksta par čekistiem. Bet piedodiet, par vācu darbībām viss jau izpētīts un aprakstīts ar uzviju 50 padomju okupācijas gados! Neko darīt, tagad kārta čekas maisiem un pagrabiem.

  4. čekistu noziegumi vēl pat trešdaļa nav publiskota, arī upuru un to mītnes – čekas izolatori nav visas nosauktas, bet protams, ka nacistus jācenšas tiempielīdzināt, kaut kā novienādot,lai krievu nezvēri tik briesmīgi neliktos

  5. Virsnieku apvienība? Latviešu nacionālā pagrīde?

  6. Mēs taču zinām, kas bija šajās ēkās padomju okupācijas laikā, tad jau 2 piemiņas plāksne jāliek. Nekāda piemiņas plāksne nav pielikta arī pie Lielās ģildes, kur ilgi un dikti padomju vara galēja sev netīkamos cilvēkus.

    • Ja iespējams, vajag biežāk no mājas iziet. Piemiņas plāksni pie Smerša ēkas Amatu ielā 4 atklāja jau 2007. gada maijā.

  7. Turpinot sēriju par mājām ,nākošā varētu būt par māju Alberta ielā.

    • Varbūt tomēr labāk par NKVD Ceļu-transporta daļas (DTO), jeb tā dēvēto “dzelzceļa čekas” mītni Merķeļa ielā?

  8. Tā runā cīnītāji Atbildēt

    Stipri apšaubāmās kvalitātes “vēsturnieks” uldis neiburgs, pēc Helsini- 86 dibinātāja L.Grantiņa domām ir nožēlojams kolaborants un viņa pīkstieni esot kremļa intresēm pakārtoti

  9. Vai var salīdzināt četros gados pastrādātos ar 50 gados pastrādātiem un daudz smagākiem noziegumiem, pie kam miera laika apstākļos. Es protams neattaisnoju vācu fašistu noziegumus, tomēr situācijas ir ļoti atšķirīgas, lai tās pretnostādītu.

  10. Ulmaņlaika politpārvaldes ēka uz Alberta ielas stūra,kur nosita un pa logu izmeta Frici Gaili,tagad netiek pieminēta,pat piemiņas plāksne Fricim Gailim noņemta!

    • Fricis Gailis bija PSRS spiegs, kas te darbojās pret Latvijas valsti. Un nekāds varonis – moceklis. Toreiz par viņa lēcienu pa logu avīzēs rakstīja. Politpārvalde no tā nekādu noslēpumu neiztaisīja.

  11. Uz 16. martu jāliek Piemiņas plāksne no SS Wafen.

Draugiem Facebook Twitter Google+