Raiņa bulvāra un Reimersa ielas stūra ēkai, kurā pirms pārcelšanās uz Ciekurkalnu atradās Latvijas Iekšlietu ministrija, ir interesanta vēsture. Tā būtu pelnījusi saukties par vācu okupācijas laika Stūra māju.
Raiņa bulvāra un Reimersa ielas stūra ēkai, kurā pirms pārcelšanās uz Ciekurkalnu atradās Latvijas Iekšlietu ministrija, ir interesanta vēsture. Tā būtu pelnījusi saukties par vācu okupācijas laika Stūra māju.
Foto – Viesturs Sprūde

Otra Rīgas “stūra māja” – vācu “čekas” nams Reimersa ielā 19

Būtu pelnījis piemiņas plāksni

Tagad katrs rīdzinieks zina, kur atrodas padomju represiju simbols – Stūra māja. To esam labi ielāgojuši, taču aizmirsts, ka sava Stūra māja bija arī vācu okupācijas laika represīvajām iestādēm. Caur vācu Drošības policijas un Drošības dienesta (SD) pratināšanas kambariem un kamerām Raiņa bulvārī 6 un Reimersa ielā 1 Rīgā izgāja ne viens vien latviešu nacionālās pretošanās kustības aktīvists.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

1941. gada 1. jūlijā pilnībā ieņemot Rīgu, vācu okupācijas režīms savas iestādes iekārtoja prestižās Latvijas galvaspilsētas ēkās. Protams, pirms tam tās nebija smādējusi arī padomju okupācijas vara. Tā SS un policijas augstākā vadītāja Ostlandē SS obergrupenfīrera Fridriha Jekelna štābs rezidēja Saeimas ēkā (tās pagrabus, vismaz 1944. gadā, izmantoja kā cietumu); brīvvalsts laika Tiesu pils, tagadējā Ministru kabineta ēka kļuva par Ostlandes reihskomisariāta mitekli; vācu ieceltais Rīgas pilsētas galva Hugo Vitroks izvēlējās savrupmāju Raiņa bulvārī 7, nesen pazīstamu kā ASV vēstniecības, tagad Okupācijas muzeja pagaidu mājvietu. Ir ziņas, ka tur dzīvojis arī Drošības policijas un SD komandieris Latvijā SS šturmbanfīrers Rūdolfs Lange, jo viņa darba vieta – vācu Stūra māja – taču atradās burtiski otrā ielas pusē, bijušajā Latvijas Zemkopības ministrijā ar adresi Raiņa bulvāris 6, kā arī šīs ministrijas Zemes ierīcības departamentā ar adresi Reimersa iela 1 (PSRS laikā un līdz 2008. gadam Raiņa bulvāra 6. namu izmantoja Iekšlietu ministrija). Tagadējo Ārlietu ministriju, 30. gadu valdības ēku K. Valdemāra ielā 3, nolūkoja Vērmahta Ostlandes pavēlniecība un Rīgas komandantūra. Latviešu zemes pašpārvaldei jeb ģenerāldirekcijai jaunie kungi atvēlēja telpas īstajā Stūra mājā. Latviešu drošības palīgpolicija uzturējās K. Valdemāra ielā 19; bēdīgi slavenā Arāja komanda turpat līdzās 15. namā, pēc tam K. Barona ielā 99.

Lūgts nosaukt galveno vācu laika represiju punktu Rīgā, vēsturnieks Kārlis Kangeris min Centrālcietumu. Visas izmeklēšanas galvenokārt veiktas tur un, kad vajadzīgais uzzināts, notiesātais vests uz Salaspils nometni. Otrs objekts ir jau pieminētais ēku komplekss Raiņa bulvāra un Reimersa ielas stūrī, iepretim viesnīcai “Radisson Blu Rīdzene”. Pēc vēsturnieka Ulda Neiburga domām, šī vieta derētu kā vācu represīvās varas simbols un būtu pelnījusi piemiņas plāksni. Jāpiebilst, ka pagājušā gada 20. janvārī pie šobrīd tukšās Iekšlietu ministrijas ēkas Raiņa bulvārī 6 tika atklāta 1991. gada janvāra barikāžu notikumu piemiņas plāksne. Ēkas īpašnieks ir VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.