Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
25. aprīlis, 2012
Drukāt

Vācu kolonijas atstari Iršos (1)

koknese_30

Krievijas carienes Katrīnas II laikā Iršu pagastā dibināta vācu zemkopju kolonija, jo uzskatīts, ka tikai ¼ visa pagasta zemes tiek apsaimniekota. 18. gadsimtā te nomitināti ap 700 vācu ieceļotāju. 1834. gadā vācu ģimenes dzīvojušas 106 saimniecībās.

 

Šeit iespējams apskatīt un lejupielādēt foto no “LA” dienas Koknesē.

Tā bijusi lielākā vācu kolonija Baltijā. 1. pasaules kara laikā uz Iekškrieviju izsūtīti aptuveni 10 tūkstoši vācu kolonistu. 1918. gadā viņi atgriezušies, atjaunojuši 108 zemkopju un 84 amatnieku saimniecības.* Pēc Iršu pagasta Pērses pamatskolas skolotājas Valdas Kalniņas atrastajiem arhīvu datiem, 1930. gadā pagastā bijuši 1557 cilvēki, no tiem 240 nevāci, viņu skaitā 167 latvieši. Pagastā bijušas četras skolas kopā ar 283 skolēniem.

Kad 1939. gadā Latvijas vācbalti repatriējās uz Vāciju, pagasts iztukšojās vārda tiešā nozīmē, palika pavisam nedaudzas ģimenes, vairāk tās, kas bija saprecējušies ar latviešiem. Tie esot Hāzenfūsu, Torsteru, Lucu pēcnācēji, kas arī pēc kara tepat vai kaimiņu pagastos dzīvojuši un strādājuši. Starp citu, Bormaņu kolhoza “Rīts” priekšsēdētājs bija Pēteris Torsters.

Kad 1940. gadā Latviju okupēja, padomju vara aicināja šurp pārsvarā Latgales zemniekus. Tai ziemā, vēlāk atcerējusies skolotāja Briede, viņa dzīvojusi Liepkalnē, gājusi Pļaviņu skolā un kad vecāki meitu veduši uz skolu, plašs apvidus bijis pavisam tuksnesīgs, klaiņojuši pamestie suņi… Atstātajās mājās bijusi visa iedzīve, un pamazām tur apmetušies ienācēji.

No Iršiem cēlušies Latvijas brīvvalsts sabiedrībā pazīstami cilvēki: LU profesors ķīmiķis Oskars Lucs, kas strādājis kopā ar pazīstamo ķīmiķi Gustavu Vanagu; advokāts Kondrātijs Dekerts, franču kara misijas loceklis Baltijas valstīs, apbalvots ar franču un angļu kara ordeņiem u. c.

Vācbalti seno mājvietu meklējumos

Skolotāja Iveta Hveckoviča, tagad uzņēmēja (z/s “Zemītes”, kafejnīcas un konditorejas īpašniece, biedrības “Irsis” vadītāja), bija pirmais novada cilvēks, kas palīdzēja atjaunot izirušos kontaktus vēl pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas. “Pirmoreiz vācieši te ieradās 1987. gadā,” viņa atceras. “Viņi atbrauca ar melniem taksometriem, staigāja, vēroja, neko neprasīja. Cilvēki baidījās – kas tie tādi, ko viņi te meklē? Pēc pāris gadiem ar autobusiem ieradās vesela grupa vāciešu, un tad viņi mēģināja mūs satikt. Bija daži, kas vēl runāja vai saprata latviski – Persijs Lucs, Gustavs Gangnuss. Viņi rādīja man vecas kartes, kur bijušas vāciešu mājas, vaicāja, kā tās varētu atrast. Viņiem mājām bijuši numuri, nevis vārdi kā latviešu sētām. Lielu daļu seno mājvietu atradām. Vācieši nofotografē šīs vietas, salīdzina ar to, ko vecāki vai vecvecāki atcerējušies. Arvien mūs mierina: neuztraucieties, atpakaļ nebrauksim…”

Vislielākais atkalsatikšanās pacēlums bijis 90. gadu sākumā. Vācbalti sūtījuši šurp humānās palīdzības mantas – drēbes, mēbeles, grāmatas. Bet 1992. gadā viņi saziedojuši naudu, lai uzstādītu Iršu vācu kolonijas piemiņas akmeni pie viņu celtās pagastmājas.

Likteņstāsti: Šteinbergi, Cilkes, Gangnusi

Tagad saikni starp pagastu un vācbaltu kolonistu pēctečiem palīdz uzturēt V. Kalniņa. Pērn viņa ciemojusies Vācijā pie Kunigundes Šteinbergas, kādas šejienes dzimtas pēcteces, kas bijusi jaunākā desmit bērnu ģimenē. Mātes uzvārds bijis Lutcs, tēva – Cilke. Bet viņas brāļameitas dzīvesstāsts raksturo tā laika okupācijas varu Latvijā – ģimene gribējusi izceļot uz Vāciju, bet no Polijas atsūtīti atpakaļ, pēc tam mitinājušies Skrīveros un pat mājās baidījušies runāt vāciski. Kad 1958. gadā tomēr tikuši uz Vāciju, Ingrīda vāji pratusi vācu valodu. Kunigundes kundzei jau 88. gads, bet viņas atmiņas par Iršiem ir spilgtas un interesantas. Viņai rūp viss, kas pašlaik notiek Latvijā, viņas dzimtenē. Skolotāja rāda mazu grāmatiņu, ko vācu kundze uzdāvājusi, – tajā aprakstīta Iršu kolonijas vēsture.

Vācieši dāvinājuši pagastam gan atmiņu grāmatas, gan vēstures pētījumus, piemēram, Vernera Konces “Die Geschichte einer Sprachinsel in Livland” (“Kādas valodas salas vēsture Livonijā”). Izrādās, Vācijā – Hannoverē, Volfsburgā un citur – ir vācbaltu biedrības.

Sadarbība turpinās. 2011. gadā Iršos pa Jāņiem bijis Gangnusu dzimtas salidojums, tajā pulcējušies ap 30 cilvēku. Vēsturnieks Gustavs Gangnuss ir no Dortmundes, viņa māte bijusi latviete. Dzimtas radi sabraukuši no Šveices, Austrijas, Amerikas, Krievijas, arī Latvijā dzīvojot viņu radinieki. No šīs dzimtas cēlies arī izcilais krievu dzejnieks Jevgeņijs Jevtušenko.
———————–
* Latviešu konversācijas vārdnīca, 7. sēj.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Nu ar vācbaltiem Iršu kolonistiem gan nekāda sakara – šie bija vācieši, kolonisti. Vācbalti ir pavisam kas cits, tik vien kā vācu valoda dzimtā (pareizāk sakot, tās vācbaltu dialekts)

Draugiem Facebook Twitter Google+