Latvijā
Politika

Vadības līmeņa tīrīšana Stradiņos. “LA” pēta Šmita varbūtējās kļūdas 6


Dins Šmits (otrais no labās) P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatā paguva nostrādāt mazliet vairāk par gadu. Blakus valdes locekle Anda Čakša, veselības ministrs Guntis Belēvičs un Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Gardovskis.
Dins Šmits (otrais no labās) P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatā paguva nostrādāt mazliet vairāk par gadu. Blakus valdes locekle Anda Čakša, veselības ministrs Guntis Belēvičs un Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Gardovskis.
Foto – LETA

Veselības ministrs Guntis Belēvičs un ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa, kura ir arī P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kapitāldaļu turētāja, izteikuši neuzticību Stradiņu valdes priekšsēdētājam Dinam Šmitam. Zvidriņa vakar sasauca slimnīcas ārkārtas akcionāru sapulci, kurā Šmits, negaidot, lai viņu atstādina, brīvprātīgi nolika savas pilnvaras. Viņš uzskata, ka nav iespējams vadīt lielu slimnīcu, ja nav saprašanās ar veselības ministru.

Aizvadītajā ceturtdienā Ministru prezidente Laimdota Straujuma bija uzaicinājusi uz valdības ēku Stradiņu valdes priekšsēdētāju, lai saņemtu informāciju nevis pastarpināti no veselības ministra, bet gan – tiešā avota. Valdības vadītāja uzzināja, ka slimnīcai nedraud maksātnespēja un ka pirmo reizi desmit gados klīnikai nav nenomaksātu parādu par piegādātajām precēm. Tiesa, ir radušās problēmas ar jaunā slimnīcas korpusa celtniecību, kam patlaban pievērsta pastiprināta uzmanība. Taču nekas neliecināja, ka jau pirmdien valdes priekšsēdētājs zaudēs amatu.

Vakar ministrs Belēvičs sasauca preses konferenci, uz kuru pēdējā brīdī bija ieradies arī slimnīcas vadītājs. Šmits man pastāstīja, ka par šo pasākumu uzzinājis nejauši no žurnālistiem un ka pats bez aicināšanas pieteicies piedalīties. Tur tad arī viņš uzzinājis, ka neuzticības izteikšanas iemesls ir ministrijas izraudzītā un uz slimnīcu nosūtītā, pēc ministrijas pieprasījuma par slimnīcas naudu algotā CBB konsultāciju biroja padziļinātā finanšu departamenta funkciju izpēte par 2014. gada septiņiem mēnešiem.

Slimnīcas finanšu direktors Juris Lācis uzskata, ka veiktais audits ir nekvalitatīvs, virspusējs un tendenciozs, kā arī nav līdz galam skaidrs audita mērķis. Audita laikā neesot identificēti būtiski riski, par kuriem jau nebūtu zināms un pie kuru novēršanas netiktu strādāts. “Lai arī audits ir par finanšu departamentu, man personīgi tika uzdots samērā maz izzinošu jautājumu. Līdzīgu informāciju saņēmu arī no citām intervējamām personām. Mans ierosinājums būtu nozīmēt neatkarīgu auditoru, kurš tad arī veiktu funkcionālo visas slimnīcas, nevis kāda konkrēta departamenta auditu,” atzina finanšu direktors.

Slimnīcas vadība norādījusi arī uz būtiskām auditores kļūdām. Piemēram, finanšu departamenta direktoram pakļautajās nodaļās nestrādā 71 darbinieks, kā raksta auditore, bet gan 59 darbinieki. Viņai nosūtīta informācija, ar precīzu darbinieku skaitu, bet parādījušies pavisam citi dati.

Auditore norāda, ka slimnīcai nav izstrādāta grāmatvedības politika, kas kalpotu kā pamatdokuments sabiedrības vadības un finanšu grāmatvedības kārtošanai. Savukārt slimnīcas vadība informē, ka iepriekšējā galvenā grāmatvede atbrīvota no darba pēc nopietnu pārkāpumu atklāšanas 2014. gada vasarā. Grāmatvedības darbs jau ļoti ilgstoši bijis organizēts neatbilstoši labai praksei, līdz ar to esot nepieciešams laiks, lai novērstu daudzu gadu laikā uzkrātās problēmas un neizdarības.

Stradiņu finanšu direktors ir pārsteigts par auditores aizrādījumu par piemaksām administrācijai. Tās esot likvidētas 2014. gada 1. augustā. Kopš tā laika ne tikai finanšu, bet arī vēl citos departamentos esot ieviesta jauna atalgojuma sistēma, nosakot administratīvi saimnieciskajam personālam fiksētu mēnešalgu un likvidējot piemaksas, kas daudzu gadu garumā tika piešķirtas no ārstniecisko pakalpojumu ieņēmumiem. Tādējādi mēnesī tiekot ietaupīti 20 000 eiro.

Straujuma vakar pēc koalīcijas sēdes paziņoja, ka neatbalsta ministra izvēlēto risinājumu. Viņa pārskatījusi Belēviča iesniegto slimnīcas finanšu pārskatu, un tajā visi pārmetumi esot par 2007. gada darbu, kā arī 2012. un 2013. gadu, bet Šmits slimnīcu sācis vadīt tikai 2014. gada februārī. Ministru prezidente aicināja ministru atlikt ārkārtas dalībnieku sapulci, kurā tiktu apspriests jautājums par Šmita iespējamo atbrīvošanu no amata.

Saistītie raksti

D. Šmitu kā perspektīvu Stradiņa slimnīcas vadītāju bija noskatījis gan toreizējais veselības ministrs Juris Bārzdiņš, gan arī veselības ministre Ingrīda Circene. Tajā brīdi viņš neesot juties tik kvalificēts, lai pieņemtu piedāvājumu. Tikai ar trešo piegājienu, kad uz Stradiņiem viņu aicināja pašreizējā valdības vadītāja Straujuma, Šmits piekrita.

Jāņem vērā, ka Šmits ir “Vienotības” biedrs, tomēr Straujuma uzsvēra, ka norobežojas no šā jautājuma sasaistīšanas ar partijas piederību. Viņa sacīja, ka nemainītu savu viedokli arī tad, ja Stradiņu vadītājs nebūtu “Vienotībā”, jo nav pareizi “aizmuguriski pieņemt lēmumus”. Veselības ministrijas preses sekretārs Oskars Šneiders sacīja, ka līdz jauna slimnīcas vadītāja izraudzīšanai konkursa kārtā Stradiņus ar vienlīdzīgām lemšanas tiesībām vadīs līdzšinējie valdes locekļi Anda Čakša un nesen ieceltais Normunds Štāls.

LA.lv