Mobilā versija
+0.3°C
Renāte, Modrīte, Mudrīte
Pirmdiena, 23. oktobris, 2017
30. janvāris, 2014
Drukāt

Gunārs Nāgels: Vāgners un Stūra māja (1)

Foto-LETAFoto-LETA

Latvijas Nacionālajā operā notiek mediju brīfings par pirmizrādi Riharda Vāgnera opusu tēlos "Rienci. Triumfs un sakāve".

Rīgas gads kā Eiropas kultūras galvaspilsētai – “Rīga 2014” – ir oficiāli atklāts. Ko mēs rādīsim paši sev, Eiropai un pasaulei? Atklāšana sastāvēja no prezidenta Andra Bērziņa uzrunas un Riharda Vāgnera operas “Rienci” uzveduma Latvijas Nacionālajā operā. Varētu teikt, ka Vāgnera aplis noslēdzies. Vāgners “Rienci” sāka komponēt savā Rīgas periodā, un pirms 95 gadiem – 1919. gada 23. janvārī – Latvijas Nacionālās operas trupa izrādīja savu pirmo iestudējumu tagadējā Operas ēkā – tā paša Vāgnera operu “Klīstošais holandietis”.

Interesanti, ka Vāgners uzskatīja, ka tik vērienīgu operu kā “Rienci” nebija iespējams uzvest Rīgā. Tas jau ir saprotams, jo viņa rīcībā bija tikai Rīgas Pilsētas teātris bijušajā Lielā Ķēniņa ielā, kur viņš bija kapelmeistars no 1837. līdz 1839. gadam. Tagad teātra ēka pazīstama kā Vāgnera zāle, un Lielā Ķēniņa iela pārdēvēta par Riharda Vāgnera ielu. Kopš Vāgnera laikiem ēka ir vairākkārt pārbūvēta, pašas teātra zāles vairs nav.

Vēl ne tik sen Vāgnera zālē mājoja kamerorķestris “Kremerata Baltica” un apvienība “Latvijas koncerti”, bet patlaban tās liktenis ir itin bēdīgs. Kas kavē Vāgnera zāles reabilitāciju? Kādreiz bija runa, ka to varētu restaurēt kā kopīgu projektu ar Vāciju, jo, saprotams, Vāgnera zāle ir arī daļa no Vācijas kultūras vēstures. Bijis pat priekšlikums atjaunot un modernizēt pazaudēto pilsētas teātra zāli. Jāizmanto šis Eiropas kultūras galvaspilsētas gads, lai iekustinātu Vāgnera zāles atdzīvināšanu.

Tāpat “Rīga 2014” programmā ir iekļauta cita pilnīgi nolaista, bet ļoti zīmīga ēka – Stūra māja jeb bijusī Valsts drošības komitejas (t. i., čekas) ēka. Tur notiks izstādes un ekskursijas, bet tikai no šā gada pavasara līdz rudenim. Ēkas liktenis pēc tam ir nezināms.

Mēs vēl arvien nespējam tikt galā ar savu pagātni – ēka stāv pamesta daudzus gadus un čekas maisus (gan tiešā, gan pārnestā nozīmē) paredz noslēpt vēl 30 gadus. Kāpēc tāds nespēks? Visa nomenklatūra izplūdusi firmās, neatkarīgās valsts aparātā vai citur paslēpusies. It kā nekad nebūtu bijis šis mūsu tautas un valsts apspiešanas aparāts – 
pat vārds “nomenklatūra” šajā nozīmē, šķiet, tikpat kā pazudis no latviešu valodas un jaunās paaudzes apziņas.

Saņemsimies šogad! Jo, ja negūsim virsroku pār savu pagātni, tad tā turpinās bremzēt mūsu attīstību.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Trāpīgi!

Monika Zīle: Vērtīgs ceļa spieķis (1)Vai tiešām pienācis laiks saprast, ka nav tādas profesijas, kas garantē palikšanu izvēlētajā nodarbē līdz pensijai?
Uldis Šmits: Bet igauņi...Labāk pieaicināt pāris tūkstošus lietpratēju prioritārā nozarē nekā padarīt visu ekonomiku atkarīgu no viesstrādniekiem
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Bagātie un nabagie

Latvijas miljonāru saraksta veidotāji vakar nosauca valsts 100 turīgāko cilvēku vārdus. Miljonāru saraksta galvgalī ir divi “ABLV Bank” bankas īpašnieki, kuru bagātība tiek lēsta par 315 miljoniem un 312 miljoniem eiro.

Eiropas Savienības statistikas birojs “Eurostat” šonedēļ publiskoja datus par nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru ES valstīs 2016. gadā. Atbilstoši šiem datiem Latvijā nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauti 28,5% no visiem iedzīvotājiem jeb 550 000 cilvēki.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (5)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Māris Antonevičs: "Jaunās sejas" gaidotIzmaiņas mediju uzburtajā pasaules kārtībā – izrādās, ka jauni, spilgti līderi ne vienmēr ir liberāli.
Draugiem Facebook Twitter Google+