Mobilā versija
Brīdinājums +14.6°C
Leontīne, Lonija, Ligija, Leokādija
Otrdiena, 23. maijs, 2017
30. janvāris, 2014
Drukāt

Gunārs Nāgels: Vāgners un Stūra māja (1)

Foto-LETAFoto-LETA

Latvijas Nacionālajā operā notiek mediju brīfings par pirmizrādi Riharda Vāgnera opusu tēlos "Rienci. Triumfs un sakāve".

Rīgas gads kā Eiropas kultūras galvaspilsētai – “Rīga 2014” – ir oficiāli atklāts. Ko mēs rādīsim paši sev, Eiropai un pasaulei? Atklāšana sastāvēja no prezidenta Andra Bērziņa uzrunas un Riharda Vāgnera operas “Rienci” uzveduma Latvijas Nacionālajā operā. Varētu teikt, ka Vāgnera aplis noslēdzies. Vāgners “Rienci” sāka komponēt savā Rīgas periodā, un pirms 95 gadiem – 1919. gada 23. janvārī – Latvijas Nacionālās operas trupa izrādīja savu pirmo iestudējumu tagadējā Operas ēkā – tā paša Vāgnera operu “Klīstošais holandietis”.

Interesanti, ka Vāgners uzskatīja, ka tik vērienīgu operu kā “Rienci” nebija iespējams uzvest Rīgā. Tas jau ir saprotams, jo viņa rīcībā bija tikai Rīgas Pilsētas teātris bijušajā Lielā Ķēniņa ielā, kur viņš bija kapelmeistars no 1837. līdz 1839. gadam. Tagad teātra ēka pazīstama kā Vāgnera zāle, un Lielā Ķēniņa iela pārdēvēta par Riharda Vāgnera ielu. Kopš Vāgnera laikiem ēka ir vairākkārt pārbūvēta, pašas teātra zāles vairs nav.

Vēl ne tik sen Vāgnera zālē mājoja kamerorķestris “Kremerata Baltica” un apvienība “Latvijas koncerti”, bet patlaban tās liktenis ir itin bēdīgs. Kas kavē Vāgnera zāles reabilitāciju? Kādreiz bija runa, ka to varētu restaurēt kā kopīgu projektu ar Vāciju, jo, saprotams, Vāgnera zāle ir arī daļa no Vācijas kultūras vēstures. Bijis pat priekšlikums atjaunot un modernizēt pazaudēto pilsētas teātra zāli. Jāizmanto šis Eiropas kultūras galvaspilsētas gads, lai iekustinātu Vāgnera zāles atdzīvināšanu.

Tāpat “Rīga 2014” programmā ir iekļauta cita pilnīgi nolaista, bet ļoti zīmīga ēka – Stūra māja jeb bijusī Valsts drošības komitejas (t. i., čekas) ēka. Tur notiks izstādes un ekskursijas, bet tikai no šā gada pavasara līdz rudenim. Ēkas liktenis pēc tam ir nezināms.

Mēs vēl arvien nespējam tikt galā ar savu pagātni – ēka stāv pamesta daudzus gadus un čekas maisus (gan tiešā, gan pārnestā nozīmē) paredz noslēpt vēl 30 gadus. Kāpēc tāds nespēks? Visa nomenklatūra izplūdusi firmās, neatkarīgās valsts aparātā vai citur paslēpusies. It kā nekad nebūtu bijis šis mūsu tautas un valsts apspiešanas aparāts – 
pat vārds “nomenklatūra” šajā nozīmē, šķiet, tikpat kā pazudis no latviešu valodas un jaunās paaudzes apziņas.

Saņemsimies šogad! Jo, ja negūsim virsroku pār savu pagātni, tad tā turpinās bremzēt mūsu attīstību.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Trāpīgi!

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nebēdziet, gļēvie un zemiskie radījumi!

Cīņa ar alkohola ražotājiem 

Saeimas deputāts Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība) iesniedzis 20 parlamenta deputātu parakstītu lūgumu Valsts prezidentam Raimondam Vējonim neizsludināt Alkoholisko dzērienu aprites likuma grozījumus, kas paredz tikai no 2020. gada 1. septembra aizliegumu tirgot alu liela tilpuma plastmasas pudelēs. Vēstuli parakstījušie deputāti atgādina, ka iepriekš bija paredzēts, ka šiem grozījumiem būtu jāstājas spēkā jau no 2017. gada 1. septembra. “Šis jautājums Saeimas komisijās tika skatīts un vērtēts jau kopš 2015. gada. Alkohola ražošanas nozares pārstāvji par topošajām izmaiņām bija informēti, un šis laika periods ir bijis pietiekams, lai tām atbilstoši sagatavotos. Uzskatām, ka noteiktais spēkā stāšanās laiks – 2020. gada 1. septembris – ir noteikts, acīmredzami lobējot alkohola ražošanas nozares pārstāvju intereses un ignorējot kritisko situāciju Latvijā attiecībā uz sabiedrības veselību,” saka Parādnieks.

Vai jāaizliedz alkohola tirgošana plastmasas pudelēs?
Egils Līcītis: Rīdzinieki un lauku radiņi (2)Ja vēlētājiem ir dārga kailā "Vienotības" dzīvība, tad viņi nelaidīs garām pēdējo iespēju to glābt.
Par ko balsosiet pašvaldību vēlēšanās? (2)"Nebalsojot pagriežam Latvijai muguru"
Draugiem Facebook Twitter Google+