Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
30. janvāris, 2014
Drukāt

Gunārs Nāgels: Vāgners un Stūra māja (1)

Foto-LETAFoto-LETA

Latvijas Nacionālajā operā notiek mediju brīfings par pirmizrādi Riharda Vāgnera opusu tēlos "Rienci. Triumfs un sakāve".

Rīgas gads kā Eiropas kultūras galvaspilsētai – “Rīga 2014” – ir oficiāli atklāts. Ko mēs rādīsim paši sev, Eiropai un pasaulei? Atklāšana sastāvēja no prezidenta Andra Bērziņa uzrunas un Riharda Vāgnera operas “Rienci” uzveduma Latvijas Nacionālajā operā. Varētu teikt, ka Vāgnera aplis noslēdzies. Vāgners “Rienci” sāka komponēt savā Rīgas periodā, un pirms 95 gadiem – 1919. gada 23. janvārī – Latvijas Nacionālās operas trupa izrādīja savu pirmo iestudējumu tagadējā Operas ēkā – tā paša Vāgnera operu “Klīstošais holandietis”.

Interesanti, ka Vāgners uzskatīja, ka tik vērienīgu operu kā “Rienci” nebija iespējams uzvest Rīgā. Tas jau ir saprotams, jo viņa rīcībā bija tikai Rīgas Pilsētas teātris bijušajā Lielā Ķēniņa ielā, kur viņš bija kapelmeistars no 1837. līdz 1839. gadam. Tagad teātra ēka pazīstama kā Vāgnera zāle, un Lielā Ķēniņa iela pārdēvēta par Riharda Vāgnera ielu. Kopš Vāgnera laikiem ēka ir vairākkārt pārbūvēta, pašas teātra zāles vairs nav.

Vēl ne tik sen Vāgnera zālē mājoja kamerorķestris “Kremerata Baltica” un apvienība “Latvijas koncerti”, bet patlaban tās liktenis ir itin bēdīgs. Kas kavē Vāgnera zāles reabilitāciju? Kādreiz bija runa, ka to varētu restaurēt kā kopīgu projektu ar Vāciju, jo, saprotams, Vāgnera zāle ir arī daļa no Vācijas kultūras vēstures. Bijis pat priekšlikums atjaunot un modernizēt pazaudēto pilsētas teātra zāli. Jāizmanto šis Eiropas kultūras galvaspilsētas gads, lai iekustinātu Vāgnera zāles atdzīvināšanu.

Tāpat “Rīga 2014” programmā ir iekļauta cita pilnīgi nolaista, bet ļoti zīmīga ēka – Stūra māja jeb bijusī Valsts drošības komitejas (t. i., čekas) ēka. Tur notiks izstādes un ekskursijas, bet tikai no šā gada pavasara līdz rudenim. Ēkas liktenis pēc tam ir nezināms.

Mēs vēl arvien nespējam tikt galā ar savu pagātni – ēka stāv pamesta daudzus gadus un čekas maisus (gan tiešā, gan pārnestā nozīmē) paredz noslēpt vēl 30 gadus. Kāpēc tāds nespēks? Visa nomenklatūra izplūdusi firmās, neatkarīgās valsts aparātā vai citur paslēpusies. It kā nekad nebūtu bijis šis mūsu tautas un valsts apspiešanas aparāts – 
pat vārds “nomenklatūra” šajā nozīmē, šķiet, tikpat kā pazudis no latviešu valodas un jaunās paaudzes apziņas.

Saņemsimies šogad! Jo, ja negūsim virsroku pār savu pagātni, tad tā turpinās bremzēt mūsu attīstību.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Trāpīgi!

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāpēc man alga izmaksāta rubļos?

Kādā valūtā nodokļi, tādā arī alga

Ministru prezidents Māris Kučinskis pagājšnedēļ Saeimā uzstājās ar ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto. Savā uzrunā viņš mudināja strādāt pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, kā arī rosināja apsvērt iespēju ļaut uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus citās valūtās. “Vēl, domājot par izcilu uzņēmējdarbības vidi, kāpēc mums liegt uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus arī citās valūtās, ne tikai eiro? Es te neredzu nekādas problēmas. Domāju, nevienam nav noslēpums, ka Helsinku “Stockmann” lielveikalā pircējs, maksājot skaidrā naudā, var norēķināties arī Krievijas rubļos. Kas ir ieguvējs? Pircējs, uzņēmējs un Somijas valsts – tātad tās iedzīvotāji. Mums jādomā arī par šādām iespējām.”

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (8)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+