Vai apzināmies, ko jautājam?
 0

Svarīgu papīru atvilktnē man glabājas dokuments, publicēts laikrakstā “NC” 1994. gada 19. martā. Tā ir Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās, pēc kuras parakstīšanas sākās padomju karaspēka izvešana no Latvijas. Zīmīgs ir aicinājums rubrikas vietā: “Saglabājiet bērnubērniem”. Tāpēc arī glabāju.

Reklāma
Reklāma

 

VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Lasīt citas ziņas

Sestās sadaļas 13. pantā teikts: “.. Krievijas puse nodrošina memoriālo būvju un latviešu, līvu un Latvijas pilsoņu apbedījuma vietu sakopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu, kuri gājuši bojā karu un represiju rezultātā Krievijas Federācijas teritorijā.” Pie šā panta 1994. gada martā esmu pielikusi treknu jautājuma zīmi, apšaubot šādas apņemšanās iespējamību.

Šo vienošanos atcerējos, kad Bauskas politiski represēto klubs “Rēta” e-pastā saņēma sūtījumu no Brāļu kapu komitejas (ar Latvijas Politiski represēto apvienības starpniecību) ar virsrakstu “Latvijas apbedījumu apsekošanas lapa”. Cik noprotams, runa ir par memoriālo būvju, bojā gājušo latviešu un līvu apbedījuma vietām Krievijas Federācijā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Nepievērsīšos “kapu laukiem”, “piemiņas zīmēm” un to tehniskajam stāvoklim, bet gan 3. sadaļai “Personas apbedījuma vietas apraksts” Krievijas Federācijā, jo tas it kā skar gandrīz vai katra 1941. un 1949. gadā izsūtītā vai lēģerī ieslodzītā ģimeni.

Kas tiek prasīts? Latvijas apbedījuma atrašanās vieta/nosaukums; personas apbedījuma kapa vietas atrašanās (nodalījums, sektors, rinda, vieta). Ir arī tāds jautājums: kapa vietas aizsardzība: a) līdz kuram laikam nodrošināta kapa vietas saglabāšana; b) iespējas nodrošināt kapa vietas saglabāšanu; c) kapa vietas īpašnieka vārds, uzvārds, adrese utt.

 

Mēs, politiski represētie, nesaprotam, kāda jēga ir šādai apbedījumu apsekošanai. Par kādām “apbedījuma vietām” varētu būt runa, ja domātas vietas, kur zemē, arī mūžīgajā sasalumā, ierušināti izsūtījumā un nometinājumā mirušie. Kādi sektori, rindas un nodalījumi domāti vispār, ja pat Kārļa Ulmaņa kapa vieta vēl nav atrasta?

 

Un kādos “nodalījumos, sektoros un rindās” guļ tie vecie, slimie cilvēki un bērni, kurus gluži vienkārši izmeta no vagoniem?

Varbūt vecuma dēļ šīs gudrās anketas nespējam atšifrēt un tās vispār uz mums neattiecas… Tad kāpēc tās mums sūtītas? Šķiet, anketu sastādītājiem, tāpat kā iepriekš minētās starpvalstu vienošanās parakstītājiem, nav ne mazākās jausmas par “kapiem” Sibīrijā un visā Krievijas Federācijā.

Ar cieņu Daina Ziemele,

Bauskas politiski represēto kluba “Rēta” dalībniece

 

Atbild Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs Eižens Upmanis: “Vienošanās starp Latviju un Krieviju dod mums iespēju aizsargāt tos apbedījumus Krievijā, kas ir svarīgi Latvijai, – mūsu karavīru un mūsu represēto kapus. Šo anketu sastādīšanā tika lietota tā terminoloģija, kas atbilst Latvijas – Krievijas vienošanās tekstam, tāpat anketās ir plašāks jautājumu loks, nekā viena konkrēta apbedījuma aprakstam būtu nepieciešams, jo tās ir paredzētas dažādiem gadījumiem, t. sk. arī gadījumiem, kad lielākās kapsētās varētu tikt norādīts kapa konkrēts adresējums. Mēs sagaidām, ka respondenti aizpildīs tikai tās ailes, kas atbilst viņiem zināmajam gadījumam.

Reklāma
Reklāma

Skumji, ka mēģinājums savākt plašākas ziņas par mūsu cilvēku kapiem Krievijā izraisa neizpratni un noliegumu.

 

Tieši pretēji vēstules autores teiktajam, tā varbūt ir pēdējā iespēja, lai saglabātu un iemūžinātu tālajos kapu laukos palikušo Latvijas cilvēku piemiņu. Brāļu kapu komiteja cer, ka daudzi, kuriem vēl ir saglabājušās ziņas par šādām kapu vietām, atsauksies un dos savu ieguldījumu kopējā piemiņas saglabāšanas darbā.”

 

Biedrības “Brāļu kapu komiteja” valdes loceklis Arnis Āboltiņš piebilst: “Anketa ir mēģinājums konkretizēt apbedījumu vietas Sibīrijā un Tālajos Austrumos, lai būtu pamats norādīt Krievijas varas iestādēm, kuras konkrētas teritorijas ir jāsaglabā un jāaizsargā. Protams, daudzas apbedījumu vietas ir iznīcinātas vai tās vairs dabā nav iespējams atzīmēt, bet to vēl var izdarīt ar tām apbedījumu vietām, kuras iespējams konstatēt dabā.”