Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
11. decembris, 2012
Drukāt

Vai ar latviskumu Ludzā tik traki?


Foto - Ludzas Tūrisma un informācijas centrsFoto - Ludzas Tūrisma un informācijas centrs

Jānis Metlāns “Latvijas Avīzi” (agrāk “Lauku Avīzi”) abonē kopš pirmā numura. “Avīze bija kā svaigs gaiss! Tēvam, lasot avīzes pirmos numurus, asaras bija acīs,” teic J. Metlāns, kurš ir jau septītās paaudzes pārstāvis, kas saimnieko dzimtas īpašumā Ludzas novadā.

 

Viņam dzīvoklis ir arī Ludzas pilsētā, un liels bijis pārsteigums, izlasot otrdien “Latvijas Avīzē” žurnālista Arta Drēziņa rakstīto, ka Ludzas lielveikalos nevarot atrast laikrakstus latviešu valodā (“Latviskās vides melnie caurumi”, 4.12.2012.). “Drīzāk Rīgā vai Daugavpilī atsevišķos veikalos nevar atrast presi latviešu valodā, taču Ludzā ir,” apgalvo J. Metlāns.

Viņaprāt, žurnālists arī veltījis pārspīlētu kritiku viesnīcas īpašniekam. “Tas, ka viņam nav satelīta ar latviešu programmām, ir izņēmums, nevis norma Ludzā, turklāt te krievi nav ne pretvalstiski no-skaņoti, ne agresīvi. Tādi kā Lindermans atrodami tikai Rīgā, tāpēc nosaukt Ludzu par latviskuma “melno caurumu” ir nekorekti. Tā tiekam aizvainoti mēs, latvieši, kas Ludzā dzīvojam paaudžu paaudzēs un joprojām pastāvam par latviskumu,” teic J. Metlāns. Viņam bailes, ka tagad citi nodomās, ka Ludzā nav vērts dzīvot, jo tā jau kļuvusi nelatviska.

Ludzā dzīvojot cittautieši, kas televīzijas konkursos aizstāvot Latvijas godu, prazdami latviešu valodu. Arī veikalos neesot iedomājama situācija, kad kāds pārdevējs neprastu latviešu valodu. Mācēs atbildēt gan latviski, gan arī latgaļu dialektā, gan krieviski. Turpretī, apmeklējot Rīgu, J. Metlāns bijis šokēts, ka pārdevējs nav varējis latviski atbildēt.

“Tas īstais “melnais caurums” ir tāda avīze kā “Vesti segodņa”,” teic J. Metlāns.

 

 

Pēcvārds

Es jau Ludzu nenosaucu par “melno caurumu”. Rakstīju par melnajiem caurumiem sajūtu izpratnē. Šogad pa Latgali esmu veicis vairākus tūkstošus kilometru, tāpēc uzskatu, ka zinu, ko rakstu.

Prieks, ka Latgales ceļi tagad ir labāki nekā daudzviet Latvijā, tostarp Pierīgā un latviskajā Kurzemē. Ārkārtīgi atsaucīgi un izpalīdzīgi cilvēki (nešķirojot tautību), uzņēmīgi saimnieki, laimīgas ģimenes, pretimnākoši ierēdņi. Tāpēc vēl jo vairāk kā īleni no maisa spraucas lietas, kas mani kā Latvijas pilsoni neapmierina. Par latviešu avīžu neatrašanos Ludzas pilsētas lielveikalu stendos un Latvijas televīzijas neesamību televizorā viesnīcā jau rakstīju. Nepieminēju pieminekli ar lielu padomju zvaigzni pašā pilsētas centrā. Tās arī ir lietas, kas mulsina. Vai kaut ko tādu pilsētas centrā spējat iedomāties kādā citu novadu pilsētā?

Artis Drēziņš

 

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+