Vai ardievas ieročiem? Oskars Muižnieks par pārsteidzošo MTB sezonu 0
Oskars Muižnieks (29) šogad uzvarējis bez izņēmuma visos sešos “Latvijas valsts mežu” kalnu divriteņu (MTB) maratonu seriāla posmos un negatavojas atgriezties biatlonā, kurā pērn sekmīgi debitēja ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā.
Oskars prot pārsteigt. Vienpadsmit gadu vecumā viņš Alūksnē sāka trenēties biatlonā, iekļuva gan Latvijas jauniešu, gan junioru izlasē, itin sekmīgi startēja starptautiskajās sacensībās, taču ekonomiskā dižķibele Muižnieku piespieda atsacīties no pašam tīkamā sporta veida, lai pelnītu iztiku. Iestājās Rīgas Stradiņa universitātē, izmācījās par fizioterapeitu un fiziskās aktivitātes badu remdēja ar distanču slēpošanu un MTB riteņbraukšanu. Ne profesionālā līmenī, tomēr pietiekami, lai 2015. gadā uzvarētu gan toreiz populārajā slēpojumā apkārt Alauksta ezeram, gan MTB maratonu seriāla kopvērtējumā tautas klasē.
Tā tas turpinājās līdz aizpērnajai vasarai, kurā Oskars nolēma atgriezties pie savas pirmās mīlestības – biatlona, lai pamēģinātu kvalificēties Phjončhanai, jo piedalīšanās olimpiskajās spēlēs ir ikvienas sportiskas dvēseles sapņa piepildījums. Vīru sacensībās biatlonā latviešiem Phjončhanā bija atvēlētas tikai divas starta vietas, viena bez iebildumiem – Andrejam Rastorgujevam, ar kuru kopā Oskars biatlona ābeci izmācījās Alūksnē, bet uz otro pretendēja četri. Jau pirmajās sacensībās vasarā Muižnieks izgrieza pogas visiem, kļūstot par piekto kandidātu. Palūdza bezalgas atvaļinājumu savā darbavietā “Baltijas fizioterapija”, saņēma nelielu atbalstu no Latvijas Biatlona federācijas un pēc pusgada treniņiem un sacensībām nonāca Phjončhanā. Kalnus negāza, tomēr 42. vieta biatlona klasikā un 66. sprintā ir visai cienījams sasniegums olimpiskajam debitantam. Turklāt klasikā viņš par 17 vietām pārspēja komandas līderi Rastorgujevu, lai gan pats ar to nelielās: “Andrejam iegadījās melnā diena.”
Visi bija kā spārnos – nu tik būs! Tomēr Oskars viņus nolika atpakaļ uz zemes. “Biatlons ir dārgs sporta veids, bet manis nopelnītā nauda nepieciešama ģimenei,” viņš man toreiz teica. “Mūsu meitiņai nesen sākās trešais gads.”
Taču pārsteigumi nebija beigušies. Šogad 28. aprīlī Muižnieks uzvarēja “Latvijas valsts mežu” MTB seriāla pirmajā posmā Valmiera–Cēsis, turklāt nevis ierastajā tautas, bet gan sporta distancē. Viņš pirmais finišēja arī nākamajā posmā Talsos, tāpat visos turpmākajos Siguldā, Jaunpiebalgā, Vietalvā un Ikšķilē. Oskars triumfējis arī citu MTB seriālu sacensībās un šogad vienīgo zaudējumu piedzīvoja Latvijas čempionātā kalnu divriteņu olimpiskajā krosā (XCO), kurā viņu apsteidza Mārtiņš Blūms. “Nezin kam gan vajadzētu notikt, lai būtu otrādi, jo Mārtiņš specializējies tieši XCO krosā.”
Jautāju Oskaram, vai viņš speciāli uztrenējies šādam panākumu seriālam. “It kā ne īpaši. Sezonas laikā treniņos ar divriteni paiet 55 līdz 60 stundas mēnesī. Droši vien palīdz arī tas, ka MTB man pašlaik ir vienīgais sporta veids, tādēļ varu tam koncentrēt visu laiku un enerģiju. Ar ģimeni esam mainījuši dzīvesvietu, tagad esmu fizioterapeits Liepājas olimpiskajā centrā, un šajā pusē, pats zini, cik švaki ar sniegu. Nekādas slēpošanas, nekāda biatlona.”
“Latvijas valsts mežu” MTB seriālā Muižnieks palīdzējis pirmajā vietā iekārtoties arī savai komandai “DTG-My Sport”. Ko tās nosaukums nozīmē? “Pirmie trīs burti – “Datu tehnoloģijas grupa”, bet “My Sport” ir sporta preču veikals. Tie ir mūsu komandas sponsori, palīdz ar sacensību inventāru un citādi.” Cik ilgi mežos un paugurainajās trasēs spēj nokalpot divritenis? “Sezonas sākumā es saņemu pilnīgi jaunu un ar to iztieku līdz rudenim, lai gan dažreiz nākas nomainīt ķēdi, pedāļus vai kādu citu mezglu.”
Oskars jau priekšlaikus nodrošinājis sev pirmo vietu arī “Latvijas valsts mežu” MTB seriāla kopvērtējumā sporta distancē, par ko no rīkotājiem pienākas 300 eiro. Nav diža summa, īpaši salīdzinājumā ar 150 eiro, kas Muižnieka bankas kontā ieripo pēc katras uzvaras atsevišķos posmos. “Pēdējais posms būs 21. septembrī Smiltenē, taču nepiedalīšos, jo tieši šajā datumā mūsu komanda Šveicē startēs pasaules čempionātā MTB maratonā.”
Nevaru nociesties, nepajautājis Muižniekam – un kā ar biatlonu? Viņš purina galvu “Nekā, ar to ir cauri. Man jau zvanīja jaunais izlases treneri Māris Čakars, piedāvāja it kā gluži pieņemamu variantu, tomēr nepiekritu. Liepāja nav Alūksne, kur gan šeit trenēties?”
