Mobilā versija
+0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
27. augusts, 2015
Drukāt

Vai armiju sūtīs sargāt robežu? (3)

Foto - LETAFoto - LETA

Ilustratīvs foto

Finanšu ministrs Jānis Reirs intervijā “LA” izteicies, ka jādomā par aizsardzībai paredzēto līdzekļu novirzīšanu robežsardzei, kā arī pieļauj, ka valstij būtu drošāk, ja robežas sargātu armija. Politiķi norāda, ka robežsardzei paredzētos līdzekļus varētu pieskaitīt finansējumam aizsardzībai un šādi būtu iespējams ātrāk sasniegt NATO noteikto standartu – divus procentus no IKP valsts aizsardzībai.

“Mūsu robeža ar Krieviju atšķiras no Vācijas robežas ar Franciju. Mums jādomā par robežas militāru stiprināšanu un par aizsardzības līdzekļu novirzīšanu robežsardzei. Lidostās, muitas kontroles punktos, ostās, kur saskarsme ir ar civiliedzīvotājiem, jābūt robežsardzei, bet posmos bez civilās saskarsmes mūsu valstij būtu drošāk, ja robežas sargātu armija,” intervija uzsver J. Reirs, kurš norāda, ka šis priekšlikums nāk no Finanšu ministrijas un par to ir runāts arī ar Eiropas Komisiju, kas pieļaujot šādu izpratni. Turklāt Grieķijā un Itālijā jūras robežsardzei palīdzot karaspēks. Komentāru lūdzu NBS komandierim ģenerālleitnantam Raimondam Graubem, taču Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta vadītājs Kaspars Galkins uzsvēra, ka komandieris par finanšu ministra ierosinājumu pagaidām nesniegšot komentāru, jo šis jautājums tikko parādījies apspriešanā. Tikmēr Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis piekrīt, ka Latvijai nav ārējās robežas ar tādām valstīm kā Norvēģija vai Šveice, un mums ir robeža ar “potenciāli neuzticamu valsti”, tomēr pret Latvijas robežas ar Krieviju apsargāšanas nodošanu armijas rīcībā viņš iebilda, ka šāda iecere miera laikā neatbilst demokrātiskai valstij. Karastāvokļa gadījumā robežas apsardzība automātiski tiek nodota Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. “Iespējams, finanšu ministrs ar šādu ieceri nācis klajā, lai varētu ātrāk sasniegt NATO standartu – divus procentus no IKP aizsardzībai,” pieļāva A. Latkovskis. Viņš norādīja, ka robežsardzi nepieciešams stiprināt un tai paredzētos līdzekļus varētu pieskaitīt pie aizsardzības izdevumiem. Deputāts norādīja, ka NATO aprindās alianses austrumu robeža tiekot saukta par “austrumu flangu”. “Jāpanāk, lai ASV atsūta pie mums savus modernākos iznīcinātājus “F-22”. Ja draudi palielinās, taisām “dzelzs priekškaru”. Ja vajadzēs, taisām žogu, bet tā jēga ir maza. “Austrumu flangs” pašlaik ir vājš. Iepriekš Baltijas valstis nevarēja pierādīt, ka Krievija ir agresīva. Iepriekš runāja, ka tādēļ pie mums valda paranoja, bet tagad reti kurš Rietumos apgalvos, ka Krieviju var nomierināt,” sacīja A. Latkovskis.

Tās pašas Saeimas komisijas deputāts, atvaļinātais gaisa spēku ģenerālis Kārlis Krēsliņš norāda, ka teorētiski var runāt par robežas apsargāšanas nodošanu armijai, taču to būšot grūti izskaidrot sabiedrotajiem. Ģenerālis uzskata, ka labāk būtu, ja valsts stiprinātu robežsardzi – tās spējas un robežas uzraudzību, piemēram, izvietojot vairāk videokameru un personāla uz Austrumu robežas, kā arī apmācot jaunus cilvēkus darbam spēka struktūrās (policistus, robežsargus un NBS karavīrus) zem viena jumta – Nacionālajā Aizsardzības akadēmijā. Pēc K. Krēsliņa domām, šos līdzekļus varētu pieskaitīt valsts aizsardzības tēriņiem, un šādi pat izdotos pārsniegt NATO noteiktos divus procentus aizsardzībai no IKP. Viņš gan izteica šaubas, vai robežsardzei pietiktu resursu, ja pār austrumu robežu veltos bēgļu plūsma, tādēļ būtu jādomā, kā šādas iespējamās situācijas risināšanā iesaistīt zemessardzi, bet šīs ieceres iepriekš būtu jāapspriež ar NATO sabiedrotajiem.

Skepsi par iespējamu vēlmi sasniegt nepieciešamos divus procentus, iekļaujot tajos izdevumus robežsardzei, pauda kādreizējais NBS komandieris – atvaļinātais pulkvedis Juris Dalbiņš. “Tas ir politiski izdevīgi, lai nebūtu jāveic būtiski grozījumi budžetā, taču politiķiem šāds solis var atņemt cerības iekļūt nākamajā Saeimā,” sprieda J. Dalbiņš. Viņš norādīja, ka Reira izteikumi viņam ir pārsteigums, jo savulaik robežsardze tika nodalīta no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. “Ir pagājis ilgs laikposms, kopš šī maiņa notika, – robežsardze ir attīstījusies, un tajā ir izauguši gudri darbinieki ar savām specializācijām,” sacīja atvaļinātais ģenerālis. Viņš uzskata, ka nepieciešams atsevišķi stiprināt gan robežsardzi, gan nacionālo bruņoto spēku kaujaspējas, nevis jāmēģina citus un sevi apmānīt ar matemātiskiem aprēķiniem.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Robežas apsardzes problemas ir jārisina ļoti savlaicīgi. Neaizmirsīsim, ka Krievijā ir vairāk par 1200 (!!!) ieslodzījuma vietām un ne jau visi kriminālie radījumi sēž cietumā… Ļoti drīz ekonomiskā situācija Krievijā pasliktināsies līdz tādam līmenim, ka ta valsts vairs nespēs uzturēt kriminālo liekēžu armiju un cietumu vārti tiks atvērti… Jārēķinās ar to, ka bezdarba rezultāta pieaug sabiedrības kriminalizācija. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā šis process notiek ļoti strauji. Nav grūti prognozēt, kāda virzienā dosies degradētā pareizticīgo fašistu biomasa, kad pat lielveikalu pārtikas atkritumu tvertnes būs tukšas. Jau tagad Krievijas pensionāri konkurē pie atkritumu tvertnēm ar žurkām un klaiņojošiem dzīvniekiem.

  2. Apsveicama un tālredzīga iecere

    Karavīri pilnā bruņojumā atradīsies jau uz pašas robežas. Tas samazina karavīru reaģēšanas laiku, lai karavīri fiziski nokļūtu līdz robežai. jaunas pulcēšanās vietas daļa zemessargu dodas uzreiz uz robežu.

    2. Austrumu robeža ir 2 tranzītšosejas no kuras x stundā būtu paredzama kustība no kaimiņu puses. Armija līdz šim pierobežā nav bijusi beidzot zinās tur reālo apkārtni. Iepazīs iespējamās pozīcijas. Uzlabosies arī armijas izlūkošanas informācija. Stingrāka personāla pārbaude- Iekšlietu ministrijā uz pielaidēm personālu tik stingri nepārbauda kā armijā.

    3. Robežsargiem nevajadzētu būt iebildumiem pāriet uz karavīru statusu, ja saglabā izdienu un pakāpes- armijā algas tomēr lielākas. varētu būt aktīva pretdarbība no tiem robežsargiem, kuriem nedos pielaides lai varētu turpināt dienestu armijā. Tā teikt ”robežsardze” tiks pamatīgi vētīta.

    4. Karavīri jau līdz šim ir darbojušies uzņemošās valsts atbalstā- sagaidot kolonas gan uz robežas gan ostās + vēl pārnākušie robežsargi uz armiju – kam kopējo robežšķērsošanas pārbaudi vajadzētu atstāt ne zemāk kā iepriekšējā līmenī.

    tiešām ļoti gudrs lēmums.

  3. Es vairāk uzticos armijai kā robežsardzei,muitai un policijai,uzskatu ka pēdējie ir pērkami un tur strādā daļa nelojālo darbinieku Latvijai.

Draugiem Facebook Twitter Google+