Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
26. aprīlis, 2016
Drukāt

Vai ārzonu kompānijas ir valsts apzagšanas instruments? Vērtējums pēc 13 gadiem (4)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Tā saucamo Panamas dokumentu noplūde atkal ir aktualizējusi jautājumu par ārzonu kompāniju izmantošanas tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem. Pēc “Latvijas Avīzē” (2016. gada 13. aprīlī) publicētās informācijas, ārzonu kompāniju izmantošana biznesā Latvijā ir pieaugusi. Kopš šo rindiņu autors uzrakstīja savu iepriekšējo rakstu “Ofšori – valsts apzagšanas instruments” (“Latvijas Avīze”, 2003. gada 10. decembrī), ir pagājuši gandrīz 13 gadi. Bet vai Latvijā, Eiropā un pasaulē kaut kas ir mainījies?

Latvijas bankas ierobežo ofšorizāciju

Pēdējos desmit gados OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija – latviešu val.) sadarbībā ar G-20 valstīm ir veikušas pasākumus, lai pasaules mērogā vairotu lielāku caurspīdību attiecībā uz nodokļiem un informācijas apmaiņu, tāpat lai noskaidrotu ārzonu kompāniju patiesos labuma guvējus. OECD izveidots Globālais forums caurspīdības un informācijas apmaiņai nodokļu vajadzībai jau aptver kopumā 133 valstis. No tām 132 jurisdikcijas ir piekritušas standarta informācijas apmaiņas nosacījumiem pēc pieprasījuma no citas jurisdikcijas; 96 jurisdikcijas ieviesīs automātisku informācijas apmaiņu attiecībā uz finanšu informāciju tuvākajos divos gados. Gandrīz 100 jurisdikcijas, tajā skaitā Latvija, ir pievienojušās Daudzpusējai konvencijai par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jautājumos.

Vienlaikus joprojām valda asa konkurence starp jurisdikcijām, kas piedāvā šos pakalpojumus, un tām, kas to apkalpo. Saistībā ar Latvijas vēlmi iestāties OECD notiek Latvijas komercbanku, kuras pamatā apkalpo nerezidentus (tajā skaitā atver kontus ārzonu kompānijām), darbības izvērtēšana. Kā zināms, vienai banka licence jau atsaukta. Vai sekos vēl kāda banka, to parādīs tuvākā nākotne.

Nepatīkams laiks ir “Rietumu bankai” un tās prezidentam Aleksandram Pankovam, pret kuriem ir izvirzītas apsūdzības par palīdzību naudas atmazgāšanā. Galvenais apsūdzētais gan šai lietā ir kādreizējais kompānijas “France Offshore” vadītājs Nadavs Bensusāns, kurš Francijā tiek dēvēts par “ofšoru karali”. Pēc noplūdušajiem Panamas kompānijas “Mossack Fonseca” dokumentiem var secināt: tās klienti bija iecienījuši “Rietumu banku”.

Var prognozēt, ka FKTK, pieņemot lēmumu par Rietumu banku, liela ietekme būs Francijā notiekošā kriminālprocesa iznākumam. Tajā pašā laikā OECD dalībvalstī Šveicē bāzētā ārzonu pakalpojumu sniedzēja “Fidusuisse offshore” ir pārsteigta, kāpēc Latvijas komercbankas slēdz kontus ārzonu kompānijām. Tiek norādīts, ka “Baltikums banka” vairs neatver Seišeļu salu, Belizes, Britu Virdžīnu salu, Panamas, Sent Lūsijas, Angīlijas un citu jurisdikciju kompānijas, bet joprojām atver Eiropas ārzonu jurisdikciju – Maltas, Kipras un Skotijas kompāniju kontus. Banka “Citadele” un “Nordea” jau iepriekš pārtraukusi atvērt kontus ārzonu kompānijām, “Rietumu banka” paaugstina tarifus. Līdzīgas minētās tendences arī “AB LV” bankā. Vienlaikus minēto Latvijas komercbanku klientiem tiek piedāvāta alternatīva kontu atvēršanai citās jurisdikcijās.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Gandrīz vai raudiens uznāca, cik šamiem grūt ir to bzinesu būdīt… Tā tik dikti “jārebo”. Tādas apetītes…
    Un, dabiski, ka vienoties un visā pasulē vienlaikus tos “utu kantorus” aizklapēt ka neviens nevar…
    Kaut via ANO palīgā sauc….
    🙁
    :)))

  2. isi sakot: banku savstarpējie kari par klientiem Atbildēt

    Haizivis apkaro mailītes ! 🙂

  3. Redziet Panamas,Seišeļu Britu nē ,bet ES jurisdikcoijas Kipras ,Maltas utt. Jā ! Tātad vispirms Kipra.Malta un tad ”pārejā čaula” …nekur jau neaizies ar šo muļķošanos ,Lielbritānija jau ar plebs šūmējās par nodokļiem ,bet nekā ! Tā sakot ja nau 2 milj.Eiru ieguldijums tad pielaides nau….

  4. Te pienāca Kinzulis- Atbildēt

    tad ta Latvijas ”jaunums” ?

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+