Foto – ROYALTY-FREE/Shutterstock

Eiropas Savienība stiepjas vairāk nekā 3000 kilometru platumā no rietumiem līdz austrumiem. Kad Rēzeknē riet saule, Lisabonā tā joprojām ir augstu pie debesīm. Šā iemesla dēļ mums Eiropā ir veselas trīs dažādas laika zonas: kad Portugālē ir pusdienlaiks, manā dzimtenē Slovēnijā pulkstenis rāda viens, bet Latvijā – divi. Laika zonas izvēle ir suverēns valsts lēmums. Vienīgā prasība, kas ir noteikta ES tiesību aktos visām dalībvalstīm no rietumiem līdz austrumiem, ir piemērot pulksteņu pagriešanu jeb to, ko sauc par “pāreju uz vasaras laiku”.

Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem

Aivars Lembergs sašutis par kārtējo slogu uz Latvijas patērētāju kakla: “Tā mēs iegriezām Krievijai – pērkam dārgākus dārzeņus no Krievijas”

Kokteilis

Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj 10

Lasīt citas ziņas

Lielākajā daļā ES dalībvalstu ir senas tradīcijas attiecībā uz vasaras laika režīmu, un daudzas no tām tika ieviestas jau Pirmā vai Otrā pasaules kara vai naftas krīzes laikos 70. gados. Taču šie atšķirīgie valstu pasākumi radīja neskaidrības: vasaras laiks varēja būt stājies spēkā vienā robežas pusē, bet otrā vēl ne. Iedomājieties, ka stāvat dzelzceļa stacijā, prātojot, cik tagad varētu būt pulk­stenis tikai dažus kilometrus tālāk! Tāpēc, sākot ar 1980. gadu, Eiropas Savienība pakāpeniski pieņēma tiesību aktus, ar kuriem visas dalībvalstis vienojās par to, kā saskaņot pāreju no ziemas uz vasaras laiku, un otrādi, lai novērstu atšķirīgus laika režīmus. Kopš 1996. gada visā Eiropā pulksteni pagriež vienu stundu uz priekšu marta pēdējā svētdienā un vienu stundu atpakaļ oktobra pēdējā svētdienā.

Tomēr šīs sistēmas lietderība arvien biežāk tiek apšaubīta. Pēdējo mēnešu laikā esam saņēmuši Eiropas Parlamenta, dažu dalībvalstu un privātpersonu pieprasījumus vēlreiz to izvērtēt. Šis izvērtējums patlaban turpinās, taču jau šobrīd ir skaidrs, ka Eiropas Savienībā ir jāsaglabā vienoti noteikumi – vai nu mēs visi pagriežam pulksteņus divreiz gadā, vai to nedara neviens. Ja dažas valstis pagrieztu pulksteņus vienā dienā, dažas citā, bet vēl citas vispār to nedarītu, varētu rasties problēmas.

Kirkorovs zaudē Eiropas tiesā: noraida Krievijas popzvaigznes sūdzību par aizliegumu viņam ieceļot Lietuvā

Baidens paziņo, ka viņa tēvoci, iespējams, apēduši kanibāli

TIEŠRAIDE. Aktuālais par karadarbību Ukrainā

Tagad mēs vēlamies uzklausīt jūsu domas par šo jautājumu, tāpēc nesen uzsākām sabiedrisko apspriešanu tiešsaistē. Aicinām jūs paust savu viedokli par pulksteņu pagriešanu divreiz gadā, izvēloties starp divām alternatīvām: esošās sistēmas saglabāšanu vai tās atcelšanu visā ES. Un, ja pāreja no ziemas uz vasaras laiku un otrādi tiktu atcelta, kuru laika režīmu turpmāk saglabāt – ziemas vai vasaras.

Tas nav ne balsojums, ne referendums. Taču, pirms izlemjam, ko darīt turpmāk, mums ir svarīgi apkopot pēc iespējas vairāk viedokļu. Ir acīmredzami pāragri spriest par to, kas galu galā notiks, taču ir jāpatur prātā divi svarīgi apstākļi. Pirmkārt, Eiropas Komisija nerīkojas uz savu roku. Lai mainītu pašreizējo kārtību, ir vajadzīgs Latvijas valdības un Eiropas Parlamenta apstiprinājums. Otrkārt, ja pāreja no ziemas uz vasaras laiku un otrādi tiks atcelta, Latvija varēs brīvi izlemt, vai saglabāt vasaras vai ziemas laiku.

Esmu pārliecināta, ka jums tāpat kā man ir viedoklis par šo jautājumu. Aicinu jūs darīt mums to zināmu līdz 16. augustam, aizpildot šo anketu internetā http: //europa.eu/!xX84qx