Mobilā versija
-0.4°C
Renāte, Modrīte, Mudrīte
Pirmdiena, 23. oktobris, 2017
21. decembris, 2016
Drukāt

Vai atkal izmaiņas “Latvijas pienā”?

Foto - Evija Trifanova/LETAFoto - Evija Trifanova/LETA

Izskanējušo informāciju par to, ka starptautiskais koncerns “Eximo” vēlas iegādāties “Latvijas piena” kapitāldaļas, pagaidām iesaistītās puses nekomentē.

TV3 pirmdien vēstīja, ka, pēc neoficiālas informācijas, par graudkopības kooperatīvam “Latraps” piederošajām Jelgavas rūpnīcas SIA “Latvijas piens” kapitāldaļām interesi izrādījis Vācijas pārtikas vairumtirgotājs “Eximo”. “Latrapa” ģenerāldirektors Edgars Ruža otrdien sarunā ar “LA” noraidīja izskanējušo informāciju, sakot, ka tā neatbilst patiesībai. Viņš gan sacīja, ka uzņēmums nekad nav slēpis, ka vēlas piesaistīt stratēģisko partneri, un šāda informācija sniegta plašāk, izmantojot LIAA iespējas. Turklāt viens interesents atsaucies, taču tas neesot bijis “Eximo”. “Līdz vakardienai (pirmdiena. – Red.) bija sarunas, pašlaik nav neviens,” īsi komentēja Ruža.

Vācijas uzņēmuma “Eximo Agro-Marketing AG” pārstāvniecībā Latvijā mums vakar sacīja, ka nekādu komentāru nebūs. “Eximo Agro-Marketing AG” jau vairāk nekā desmit gadus darbojas Latvijā, uzpērkot industriālos piena produktus. Šī uzņēmuma klientu sarakstā ir ne viens vien Latvijas piena pārstrādes uzņēmums, un tas sadarbojies arī ar “Latvijas pienu”, liecina “LA” rīcībā esošā informācija.

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks vakar sarunā ar “LA” zināja teikt, ka notiek sarunas starp uzņēmuma īpašniekiem un zemnieku pārstāvjiem un “Eximo” par to, kādā veidā Vācijas kompānija varētu ienākt uzņēmumā ar savām investīcijām. Šolks gan piebilda, ka sarunās klāt neesot bijis, bet viņa rīcībā esošā informācija liecina, ka Vācijas kompānijai ir interese investēt un stiprināt “Latvijas pienu”. “Saprotot, ka “Eximo” ir ļoti nopietna kompānija, kas ir guvusi sasniegumus tirdzniecībā, jādomā, ka viņi ir gatavi ieguldīt arī industriālo produktu ražošanā un attīstībā,” pauda Šolks. Ja šāds darījums notiktu, tas nāktu par labu visai nozarei, viņš uzskata.

Jāatgādina, ka graudu kooperatīvs “Latraps” šā gada pavasarī iegādājās maksātnespējīgajam kooperatīvam “Trikāta KS” piederošos 53,66% kapitāldaļu un kļuva par “Latvijas piena” dalībnieku ar 73,28% kapitāldaļu. Pārējiem līdzīpašniekiem – piensaimnieku kooperatīvam “Dzēse” un Vidzemes graudkopības kooperatīvam VAKS – pieder attiecīgi 16,52% un 3,64% kapitāldaļu.

“Latvijas piena” rūpnīca darbu sāka 2012. gadā, un tās veidotāju – kooperatīva biedru – līdzfinansējums bija 1,42 miljoni eiro, kredīts bankās – aptuveni 9,24 miljoni eiro, ES fondu finansējums – 4,26 miljoni eiro, bet valsts garantētais atbalsts – 7,11 miljoni eiro. Pagājušā gada 28. jūlijā valdība nolēma piešķirt kredītbrīvdienas neatmaksātās pamatsummas – 5,027 miljonu – atmaksai, ko šopavasar pagarināja līdz augustam. Šā gada 25. augustā “Latvijas piens” atsāka maksāt valsts galvotā kredīta pamatsummu.

Pagājušo gadu “Latvijas piens” pabeidza ar 11,82 miljonu eiro apgrozījumu salīdzinājumā ar 28,33 miljoniem 2014. gadā, bet uzņēmuma zaudējumi pieauguši līdz 2,47 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 1,26 miljonu eiro zaudējumiem 2014. gadā.

Pievienot komentāru

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+