Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
24. jūlijs, 2015
Drukāt

Vai atstās tik zemi zem kājām? Kanādieši domā, ka Latvijas zemes dzīlēs atrodams dārgmetāls (24)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Ilustratīvs foto

Šonedēļ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iesniegusi valdībai koncepciju, kurā paredz vairākus risinājumus zemes īpašuma tiesību grozījumiem, kas būtu nepieciešami vara, niķeļa, platīna un citu krāsaino metālu rūdu meklēšanai un ieguvei. Ka Latvijas zemes dzīlēs tās varētu būt atrodamas, pirmais par to ierunājās bijušais Valsts prezidents Andris Bērziņš – pēc brauciena uz Kanādu un tikšanās ar ģeoloģijas uzņēmuma “Ginguro Exploration” pārstāvjiem, arī ar šī uzņēmuma viceprezidentu, mūsu tautieti Andreju Biti. Pētot agrāk Latvijā veiktajos dziļurbumos iegūto iežu paraugus, kanādieši domā, ka Latvijas zemes dzīlēs tās varētu būt atrodamas. Un, lai gūtu pārliecību, piedāvā Latvijas valdībai veikt dzīļu izpēti.

Pašlaik dzīļu izpēte atduras pret zemes īpašuma tiesībām. Pēc Latvijas likumiem zemes īpašniekam pieder ne tikai zemes virskārta, bet arī viss, kas ir zem tās līdz pat zemes asij. Divi no iesniegtās koncepcijas četriem variantiem paredz, ka īpaši vērtīgi izrakteņi ar lielu tautsaimniecisku nozīmi, tāpat dzīles turpmāk piederētu valstij. Zemes īpašniekiem paliktu tikai zemes virskārta un mazāk vērtīgās iegulas, piemēram, smilts, māls un citas.

“Pašlaik nav iespējams apgalvot, ka Latvijā noteikti ir krāsaino metālu rūdu iegulas. Bet tās būtu vērts meklēt. Ja nemeklēsim, tad nekad neko arī neatradīsim,” saka Andrejs Bite.

Viņaprāt, izpēte un meklējumi būtu jāsāk Kurzemē, kur ieži pēc sastāva un ģeoloģiskā vecuma ir līdzīgi daudzviet pasaulē izplatītām un sekmīgi izmantotām niķeļa, vara un platīna grupas metālu rūdas atradnēm. Latvijas zemes ieži esot līdzīgi tiem, kādi sastopami Zviedrijā, Somijā, Kolas pussalā. Vienīgā atšķirība – Latvijā ieži, kas varētu slēpt krāsaino metālu rūdas, varētu būt lielākā dziļumā nekā mūsu kaimiņvalstīs.

VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola atklāj, ka Kanādas uzņēmuma “Ginguro Exploration Inc” (pēc nosaukuma maiņas – “Inventus Mining Corp.”) pārstāvji jau vairākkārt apmeklējuši Latviju, lai ministrijā iztaujātu par tiesisko regulējumu zemes dzīļu izpētē un izmantošanā. Ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru kanādieši jau noslēguši vienošanos par ģeoloģiskās informācijas izmantošanu.

Andrejs Bite atzīst, ka Latvijas amatpersonas izrāda interesi par dzīļu izpētes piedāvājumu, un pašlaik domā par tiesisko regulējumu šim pasākumam.

Kā zināms, pašlaik dzīļu izpēte atduras pret zemes īpašuma tiesībām. Pēc Latvijas likumiem zemes īpašniekam pieder ne tikai zemes virskārta, bet arī viss, kas ir zem tās līdz pat zemes asij. Bez īpašnieka atļaujas viņa zemē nevienam nav tiesību neko ne pētīt, ne rakt, ne iegūt.

Četri plāni

Valdībai iesniegtā koncepcijas autori sagatavojuši vairākus plānus, kā varētu gludināt ceļu uz zemes dzīļu izpēti un izmantošanu.

Pirmais plāns paredz, ka īpaši vērtīgi izrakteņi ar lielu tautsaimniecisku nozīmi, tāpat dzīles, turpmāk pieder valstij. Zemes īpašniekiem piederētu tikai zemes virskārta un mazāk vērtīgās iegulas, piemēram, smilts, māls un citas.

Pēc otra piedāvātā plāna – zemes dzīles saglabā privātīpašumā. Valsts vienojas atsevišķi ar katru zemes īpašnieku par ģeoloģiskās izpētes sākšanu, nosakot konkrētus īpašuma tiesību ierobežojumus viņam piederošajam zemes īpašumam.

Trešais plāns paredz novilkt noteiktā dziļumā nosacītu horizontālu līniju, no kuras uz leju tiesības izmantot tur atrastos derīgos izrakteņus piederētu valstij. Zemes īpašnieks saglabātu tiesības uz zemi uz augšu no šīs līnijas, ieskaitot arī zemes virskārtu. Šie plāni paredz izmaksāt īpašniekam arī atlīdzību.

Pēc ceturtā plāna – īpašuma tiesības netiek aizskartas, īpašniekam pieder zeme un viss, kas tajā varētu būt atrodams.

Lielas skaidrības joprojām nav

Kaut arī VARAM sagatavotā koncepcija publiskai apspriešanai tika nodota jau 2014. gada 23. oktobrī, pēc tā izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē, joprojām nav lielas skaidrības par to, kurš plāns būtu atbalstāms. Drīzāk otrādi – koncepcijas autori iegrimuši no ministrijām, dažādām valsts pārvaldes iestādēm un sabiedriskajām organizācijām saņemto komentāru un viedokļu jūrā.

Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Lietišķās ģeoloģijas katedras vadītājs profesors Valdis Segliņš atzīst, ka īpašuma tiesību grozīšana par labu valstij nepārliecina. Viņaprāt, valsts nebūs labākais un atbildīgākais zemes dzīļu īpašnieks un apguvējs. Turklāt Eiropas valstu pieredze derīgo izrakteņu ieguvē liecina, ka īpašuma formai nav būtiskas nozīmes.

VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola gan teic, ka pašlaik ministrijā sliecas par labu otrajam plānam, kas paredz vienošanos ar katru zemes īpašnieku atsevišķi, neaizskarot viņa īpašuma tiesības. Bet pie šā plāna pilnveidošanas paredz strādāt līdz 2015. gada 31. decembrim.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (ZZS) atzīst, ka komisijas sēdēs, kurās apspriesti gan VARAM plāni, gan kanādiešu piedāvājumi, arī deputāti atbalstījuši vienošanos ar katru zemes īpašnieku atsevišķi. Taču arī viņš domā, ka šis plāns vēl būtu jāslīpē. Tā kā kanādiešu interese ir par izpēti Kurzemē, un, kamēr nav skaidrības par likumu grozījumiem, to varētu sākt valsts uzņēmumam “Latvijas valsts meži” piederošajās teritorijās.

Iebilst īpašumu nacionalizācijai

Valdībā vēl neskatītā VARAM koncepcijai, kas satur piedāvājumus ierobežot privātpersonu īpašuma tiesības vai izveidot sava veida kopīpašumu ar valsti, jau sadūrusies ar lieliem iebildumiem.

“Koncepcija ir izstrādāta bez pamatotiem faktiem un aprēķiniem. Nav izstrādāts kompensāciju mehānisms zemes īpašniekiem, atsavinot zemi vai nosakot tai ierobežojumus. Nerodas pārliecība, ka iespējamais ekonomiskais ieguvums pārsniegtu tos izdevumus, kas valstij būtu jāsamaksā zemes īpašniekiem. Ikviens zemes īpašnieks tiks pakļauts savu īpašuma tiesību brīvas izmantošanas ierobežojumiem,” uzskata Baltijas ģeologu asociācijas valdes locekle Marita Strādere.

Viņasprāt, esot jāšaubās, vai koncepcijas autori vispār veikuši Latvijas zemes dzīļu apzināšanu. “Pieejamās ģeoloģiskās kartes ir izveidotas, izmantojot agrāk veikto ģeoloģiskās izpētes un kartēšanas darbu rezultātus, tādējādi nav skaidrs, uz ko balstījusies VARAM, veidojot šo koncepciju. Tāpat nav skaidrs, uz ko balsta piedāvājumu noteikt īpašuma tiesību ierobežojumus vai izveidot dalītos īpašumus,” viņa piebilst.

“Koncepcijas projekts graus zemes īpašnieku tiesisko paļāvību īpašumu plānotai un pārskatāmai izmantošanai. Koncepcijas autori nav novērtējuši ne iespējamos ieguvumus, ne zaudējumus. Tajā nav atspoguļots zemes īpašnieku viedoklis. Jaunais regulējums būtībā var skart ikvienu zemes īpašnieku Latvijā. Pašlaik 48,4% zemes īpašumu pieder fiziskajām personām un 14,7% juridiskajām personām, un kopā tie ir 63,1% no valsts teritorijas. Nav pieļaujams, ka tiek pieņemti pavirši un neapdomīgi lēmumi,” saka Baltijas ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācijas valdes priekšsēdētāja Sigita Poželaite.

Vispirms jānovāc citi šķēršļi

Sigita Poželaite atsaucas arī uz pašas VARAM atzinumu, ka jau tagad ir lielas problēmas ar īpašuma tiesību noteikšanu zemei, kas piekrīt ministrijām, citām valsts pārvaldes iestādēm un baznīcu konfesijām. “Pašlaik vismaz 33,3% valsts teritorijas zemes dzīļu izpēti un izmantošanu var plānot arī pašreizējā tiesiskā regulējuma ietvaros. Tāpēc, iekams ķeramies klāt privātpersonu īpašuma tiesību ierobežošanai, vispirms jātiek skaidrībā ar šo īpašumu izmantošanu,” asociācijas vadītāja piebilst. Viņasprāt, pašlaik galvenie šķēršļi investīciju piesaistei derīgo izrakteņu izpētē un iegūšanā ir birokrātija, nevis tālredzīgi un nepārdomāti teritoriālie noteikumi. Tāpēc vispirms jānovērš tie un nav jāaiztiek zemes īpašuma tiesības. Politiskie svaru kausi pašlaik, šķiet, nosvērušies par labu otrajam plānam, kas īpašumtiesības uz dzīlēm neatņems.

Pievienot komentāru

Komentāri (24)

  1. mums galigi tas tunelis nav vajadzigs bojat agemskalnu un ta ipasumus

  2. Varbūt VARAM vajadzētu vispirms savā sādžā bardaku sakārtot un pēc tam skatīties tālāk? Bet par Bēŗziņu interesanti – gan jau, ka Bite neko daudz nepiesolīja, bet par to pašu sīknaudu pārdevās, jo Kanādā redz nepietiek naudas, lai ko vērienīgu uzsāktu. Bet muļķu zemē ātri daži šeptmaņi sakārtos ar pāris “ārzemju” investoriem kā nozagt tautai vēl to, kas palicis!!!

  3. Izskatās pēc ekspropirēšanas… Kā pie sarkanajiem.

  4. cik es atceros, Latvijā jau pētīja par brangu naudu naftas atradnes. Kur tās ir?

  5. Mēs kā indiāņu valsts . Katrs svešinieks var darboties , pasūtīt savus likumus . Ka tik investoriem izpatikt.

  6. Lai nu tur – zem zemes – būtu, kas būdams, tomēr, zinot mūsu valsts talantīgās “apsaimniekošanas” metodes, prātīgāk būtu visas izpētes un visu, kas ar to saistīts, atlikt uz gadiem vismaz 50. Varbūt nākamās paaudzes iemācīsies savu zemi apsaimniekot savas valsts, ne tikai dažu shēmotāju interesēs.
    Visa šo 25 gadu pieredze rāda, ka tad, ja patreizējie izsaimniekotāji ķersies klāt zemes dzīlēm – viss izkūpēs kā putekļi vējā, valstij kopumā no tā nekāda labuma nebūs.

  7. Mēs visi zinām ka mums ir visa Mendeļejava tabula, tāpat , kā nafta, 70 gados mūs jau Maskavas spečuki izmeklēja, ja kas ir tad ļoti maz pat iegūt nav vērts, cik var sapņot, kas naudas , resursu pašiem nav, mums ir savi institūta, lai pajautā, ja būtu paši sen arī lietotu.

  8. Spožā ideja, ka zem zemes kas varētu būt atrodams, nāk no Bērziņa!

  9. Vairāk nekā metāls Atbildēt

    Zem visas Baltijas atrodas slānekļa gāzes iegulas, vajag tikai rakt. Pareizāk- urbt.

  10. pajoļiem no valdības Atbildēt

    somijā niķeļa raktuves masveidā klapē ciet, jo tās nes mazu peļņu un pamatīgi piesārņo vidi.
    tagad mēs kā banānu republika, protams, iedosim lēto darbaspēku un pie viena padarīsim grunstūdeņus nelietojamus, un tas viss tikai lai ārzemju kompānijas gūtu vieglu peļņu.

  11. Nekādā gadījumā. Ja mana īpašuma zemes dzīlēs ir dārmetāls, tad tas pieder man.

  12. Valsts atradusi vēl vienu veidu, kā paņirgāties par tautu!

  13. Latvija ir laikam vienīgā valsts pasaulē, kur saglabājies šis arhaiskais regulējums, ka tam, kam pieder zeme, pieder arī zemes dzīles.
    Citur pasau;ē zemes dzīles pieder pašvaldībām vai valstij

    • kikucīt, mīlulīt, pie mūsu valsts tiesiskuma, tu tiešām tici tam, ka zemi izrakās lembergam vai slakterim, nevis kaimiņu jankam, kas no saviem 200 hektāriem knapi galus savelk kopā?

    • Nedrīkst pieļaut to, ka valsts ierednis var pēc savas iegribas jaukties saimnieka darīšanās un mēģināt izspiest kaut ko atrunājoties ar pētijumiem vai valsts interesēm. Štrunts ar to, kam tas pieder.

    • No kurienes taadas mulkiibas? Kanaadaa, fermeri, kam pieder zeme, pieder arii naftas urbums.
      Bite zemi Kanaadaa nevar atljauties, taapeec saaks izlaupīt Latviju. Kanaadas nabags.

  14. Neviens vairs nedomā, ka šis pasaules karš Amerikai ar pārējiem atkal deļ naftas un narkotiku audzēšanas zemēm.
    Šoreiz pasaules karu sauc ” Saldūdens karš”. Bet būtu vajadzējis saukt ” karš par saldūdeni un bioloģiski tīru zemi” Jo faktiski tieši zemi šobrīd sagrābj un izmanto katrā vietā, kur noris slēptais vai atklātais karš.

  15. Kā vispār kaut ko tādu var izdomāt,no zila gaisa,ka redz dārgmetāls piederēs valstij.ja reiz īpašniekiem pieder tā zeme,tad tas ir arī viņu dārgmetāls,valsts atkal domā,ka apčakarēt tautu un paši iedzīvoties labumā! Galīgi garām šitas viss ir!

  16. Kāds sāktu pa manu zemi rakņāties, ielaistu svinu pakausī. 🙂

  17. Butu 1.aprilis,domatu ka tas ir joks.Bet ir24.julijs,un tas laikam domats nopietni.Pie velna,cik tad Berzinkungam tas tautietis miljonus piesolijis,ja sis saks lietas bidit?Atseviski lautini tiesam gatavi savu mati pardot.Un savu tevu zemi piedevam.Kapec taa sasodita karmas gudriba-ko sesi,to plausi,nedarbojas,kad vajag?Un vajag nu loooti…

  18. Jautajums dargmetalu racejiem :
    kada veida jus cerat sos dargmetalus izrakt,ja virs viniem esosa zeme pieder man ?! Vai saksiet rakt tuneli no Kanadas lai pieklutu dargmetaliem ? Vai ari jums bus janoperk mana zeme par cenu kadu uzstadisu es .

  19. VARAM un daudz kur, droši vien beidzot bolševiki nākuši pie varas ar Ļenina un Marksa sapelējušiem sējumiem. Vel nekas nav pētīts, bet jau jānacinalizē. Tad jau ierēdņi varēs tirgoties ar atļaujām un jaukties īpašnieka lietās. Un sāksies patvaļa, kas graus privātās saimniecības. Bet vēl, kā Putins apvainosies vai Lembergs, ka, nepajautājot viedokli, sākuši ar Kanādu un “amerikosiem” kaut kādas attiecības tur, kur viss (saproti – vēsturiski) pieder krievam pēc pašas definīcijas.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+