Vai atvērs ”čekas maisus”? 0
Piekrītu viedoklim, ka arī Latvijā beidzot ir jāatver čekas maisi, jo to jau izdarījušas citas valstis. Lūdzu, pastāstiet ”Latvijas Avīzē”, kāda ir citu valstu pieredze! Biruta Gereiša
Aicina pieteikties pašiem
Mūsu kaimiņvalstī Lietuvā no Valsts drošības komisijas (VDK) pārņemtie arhīvi jeb tautā tā saucamie ”čekas maisi” tika atvērti 2011. gadā. Līdz tam Lietuvā čekistiem tika dots laiks vairāku gadu garumā brīvprātīgi pieteikties, pretī solot viņu vārdu nepubliskošanu. Igaunijā līdz 1998. gada 1. aprīlim tika dots laiks bijušajiem čekas darboņiem pašiem pieteikties drošības iestādēs. Ja to izdarīja, viņu vārdi netika publicēti, bet arhīvos saglabājās. Nepieteikušos čekistu sarakstus Igaunijā publisko vairākas reizes gadā.
Ukraina 2009. gadā daļēji atvēra vecākos VDK arhīvus, kas skar pēckara represijas, bet jaunāko un jūtīgāko informāciju joprojām patur slepenībā.
Bijušais Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC) vadītājs Indulis Zālīte gan uzskata, ka iepriekš minētajās valstīs izšķirties par atvēršanu varētu būt bijis vieglāk, jo tur atšķirībā no Latvijas izdevies pārņemt krietni mazāku jūtīgās informācijas kopumu. I. Zālīte uzskata, ka ”čekas maisus” Latvijā atvērt un publiskot nevajadzētu, jo atrodamā informācija, ”pirmkārt, ir nepilnīga, otrkārt, tā ir nepārbaudāma, un, treškārt – iespējams, ka cilvēki nemaz nezina, ka viņu vārds atrodams VDK arhīvā. Tīri no pragmatiskā viedokļa – ja visi sāks tiesāties, kas par to maksās?” vaicā I. Zālīte.
Viņaprāt, pašreizējais tiesiskais regulējums ir pietiekami labs. Tas ļauj pārbaudīt personas pirms stāšanās publiskā amatā vai pirms tām izsniegt pielaidi darbam ar valsts noslēpumu. Turklāt saskaņā ar likumu ikvienam cilvēkam ir iespēja lūgt informāciju par to, vai viņa vārds ir atrodams šajos sarakstos.
I. Zālīte savā pieredzē atminas vairākus gadījumus, kad šādi cilvēki, saņēmuši TSDC atbildi, maina darbu, atsakās no domām par politisko karjeru vai vispār aiziet pensijā.
Arī teju pirms katrām Saeimas vēlēšanām TSDC konstatē vairāku deputātu kandidātu iespējamo saistību ar VDK. Pirms 10. Saeimas vēlēšanām centrs konstatēja, ka ar čeku, iespējams, sadarbojušies septiņi kandidāti no dažādām partijām. Pirms 11. Saeimas vēlēšanām aizdomu ēna krita uz četriem kandidātiem. Tas gan viņiem neliedza kandidēt.
Ko domā politiķi?
Vairākums aptaujāto politiķu Latvijā pret ”čekas maisiem” attiecas kā pret kādu šausmīgu “Pandoras lādi”, ko labāk nevajadzētu kustināt. Arī runāt par to viņi ir ar mieru tikai pie izslēgta diktofona. Visbiežākais viedoklis ir tāds, ka “čekas maisu” atvēršana ir jau nokavēta. Viņuprāt, tas būtu bijis jāizdara jau deviņdesmito gadu sākumā. Šobrīd šis jautājums jau esot nokavēts, tādēļ labāk esot saglabāt pašreizējo “status quo” un pie jautājuma par informācijas publiskošanu atgriezties vēl pēc vairākiem gadu desmitiem, kad visi kartotēkā esošie cilvēki būs citā saulē. Viens otrs politiķis pat iesaka vienkārši iznīcināt šo arhīvu, lai nebojātu dzīvi maisos esošo personu pēctečiem. Kā zināms, pirms dažiem gadiem, 8. Saeimas laikā, Latvija jau bija ļoti tuvu tam, lai “čekas maisi” tiktu publiskoti.
Sagatavotais likumprojekts Saeimā tika pieņemts trijos lasījumos, bet toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga to vairākkārt nosūtīja otrreizējai caurlūkošanai. Tad nāca vēlēšanas, mainījās politisko spēku samērs un “čekas maisu” jautājums pazuda no darbakārtības. Kā izskatās – uz ilgu laiku.
Par likumprojektu atbildīgā Saeimas Juridiskā komisija pārskatāmā nākotnē nedomā to vērt vaļā grozījumiem, jo tam neesot nedz laika, ne īpaša iemesla. ”Tiekoties ar vēlētājiem un saņemot viņu vēstules, nejūtu īpašu pieprasījumu pēc “čekas maisu” atvēršanas. Vismaz pēdējo trīs gadu laikā neviens par šo tēmu neko nav prasījis,” teica Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (“Vienotība”).
Valdis Zatlers (RP), kurš Saeimā vada Nacionālo drošības komisiju, ir pilnīgi pārliecināts, ka “čekas maisos” atrodamās personas nekādu apdraudējumu mūsdienu Latvijas drošībai nerada: “Tās personas, kas bija VDK darbinieki, drošības dienestiem ir zināmas, un, ja viņi dara kādas aizdomīgas darbības, tad tam tiek pievērsta pastiprināta uzmanība.”
