Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
18. decembris, 2012
Drukāt

Vai augi spēj nogalēt mikrobus? 


Foto - Baiba BucenieceFoto - Baiba Buceniece

Patogēno mikroorganismu rezistence (nejutība) pret antimikrobiāliem preparātiem, proti, antibiotikām, pasaulē kļūst arvien aktuālāka problēma, tāpēc ir svarīgi atrast citus, dabiskus, līdzekļus, kuri spētu uzveikt mikrobus.

 

Šobrīd daudzu pasaules valstu un to vidū arī Latvijas zinātniskajās laboratorijās pētnieki aktīvi meklē augus, kas varētu kalpot kā dabisks antimikrobiālu vielu avots.

 

Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra, sadarbojoties ar Latvijas Mikroorganismu kultūru kolekciju un Ķīmijas fakultātes Pārtikas ķīmijas centru, pētījumus par Latvijā audzētu pārtikas augu ekstraktu ķīmisko sastāvu un ietekmi uz mikroorganismiem veic jau vairākus gadus. Pētījumiem pakļautas ogas, augļi, dārzeņi un garšaugi.

– Laboratorijā analizējam gan komerciāli ražotus žāvētus, gan Latvijā audzētus svaigus un sasaldētus augus. Antimikrobiālo aktivitāti veselam augam nevar noteikt, bet tikai ekstraktam, jo tas spēj iekļūt šūnās. Tāpēc vispirms augus sasmalcinām, pārlejam ar ūdeni vai 50 procentīgu etanolu. Auga daļiņas paturam šķīdumā, lai izdalās vielas, kas šķīst šajos šķīdinātājos. Iegūtos augu izvilkumus pievienojam dažādu mikroorganismu uzsējumiem, ļaujam sēnei vai baktērijai izaugt un tad vērojam, kā augu ekstrakts tās ietekmē, – stāsta LU Bioloģijas fakultātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedras vadošā pētniece, bioloģijas zinātņu doktore VIZMA NIKOLAJEVA. Pētījumi veikti ar pīlādžiem, mežrozītēm, cidonijām, aronijām, upenēm, zemenēm – ogām un stublājiem, kartupeļiem, topinambūru, ķirbjiem, burkāniem, ziedkāpostiem, galda bietēm, pētersīļu un seleriju lapām un saknēm, puraviem, sīpoliem, dillēm un vēl vairākiem citiem augiem. Augu ekstraktu aktivitāti pētnieki pārbaudīja uz baktērijām, rauga un pelējumsēnēm, kā arī uz labvēlīgajām Lactobacillus ģints pienskābajām baktērijām.

– Šobrīd jau ir izdevies noteikt, kuriem augiem piemīt visspēcīgākā antimikrobiālā iedarbība. Tās ir aronijas, pīlādži, smiltsērkšķi, aivas jeb īstās cidonijas un krūmcidonijas.

Šos augus pētīsim arī turpmāk, taču jau šobrīd varam ieteikt tos biežāk pievienot pārtikas produktiem, pirmkārt, lai pasargātu tos no bojāšanās, otrkārt, lai cilvēka organismā traucētu mikroorganismu augšanu.

Veicot pētījumu, gan secinājām, ka augu ekstrakti diemžēl samazina ne tikai kaitīgo, bet arī labvēlīgo mikroorganismu augšanu. Lai gan zinātniskajā literatūrā minēts, ka augi spēj iedarboties arī uz patogēnajām sēnēm, piemēram, Candida albicans, tam apstiprinājumu neguvām. Taču konstatējām, ka dažādās valstīs un atšķirīgā augsnē audzētam sīpolam vai ābolam ir atšķirīga iedarbība. To nosaka augšanas apstākļi, augsnes sastāvs, klimatiskie apstākļi un vēl citi faktori, – stāsta Vizma Nikolajeva.

Lielākā daļa augu ekstraktu, kam piemīt antimikrobiāla iedarbība, ir skābi, pH līmenis – 2,4 – 4,5, bet skābums nav vienīgais, kas neļauj augt vai pat spēj nogalēt mikroorganismus. Augu sastāvā ir vēl citas bioloģiski aktīvas sastāvdaļas, piemēram, fenola savienojumi. (Tie augos rodas bioķīmisko procesu rezultātā nolūkā aizsargāt sevi.) Gan fenola savienojumu saturu, gan arī antimikrobiālo un antioksidatīvo aktivitāti noteica LU Pārtikas ķīmijas centra laboratorijā asociētās profesores IDAS JĀKOBSONES vadībā.

– Pateicoties mūsdienu analītiskajai aparatūrai, ar kuru mums ir iespēja strādāt pēdējos desmit gadus, varam izanalizēt Latvijas augu sastāvu.

Piemēram, pierādījām, ka garšaugos vielu, kam piemīt pretmikrobu iedarbība, ir vairāk nekā dārzeņos, ka skarbākos apstākļos augušos augos savienojumu ar antimikrobiālu un antioksidatīvu aktivitāti ir vairāk, tātad Latvijas āboli ir veselīgāki par dienvidu reģionos audzētajiem, – teic Ida Jākobsone.

– Neizdevās pierādīt, ka lielāka antimikrobiālā aktivitāte ir tiem augiem, kuros ir vairāk fenola savienojumu un askorbīnskābes. Šo sakarību konstatējām tikai dažos gadījumos. Nākamajos pētījumos centīsimies noteikt, tieši kuras vielas nosaka augu antimikrobiālo iedarbību. Taču jau šobrīd tos augus, kam piemīt izteiktāka antimikrobiālā iedarbība, iesakām lietot uzturā. Turklāt jāpatur prātā, ka tie mēdz iedarboties sinerģiski – katrs no tiem rada nelielu pozitīvu ietekmi un, tai summējoties, var gūt labu efektu, – teic Vizma Nikolajeva.

 

Pievienot komentāru

Revolūcija, kas nes attīstību un briesmasTāpat kā cunami vilni, cilvēki digitālās tehnoloģijas sākumā vilni apbrīno, neapzinoties tā spēku un ātrumu
Vietnes "nozagts.com" un "Toma joki" nonākušas arī Drošības policijas redzeslokāSavstarpēji saistītās interneta vietnes "nozagts.com" un "ukradeno.com", kā arī viena no populārākajām sociālā tīkla "Facebook" lapām latviešu valodā "Toma joki" ir Drošības policijas redzeslokā, tomēr dienesta pārstāvji nekomentē šo interneta resursu saistību ar personām, kas saņem Krievijas finansējumu un izplata Krievijas ideoloģisko propagandu.
FOTO: Divi BMW "nesadala" Marijas ielu; viens ietriecas graustā (2)Pēc divu "BMW" automašīnu sadursmes Elizabetes un Marijas ielas krustojumā šovakar, viena no tām ietriecās Marijas ielas graustā.
Draugiem Facebook Twitter Google+