Mobilā versija
+8.2°C
Urzula, Severīns
Sestdiena, 21. oktobris, 2017
18. jūlijs, 2017
Drukāt

Vai Austrālijas latvieši aizmirsti? (13)

Foto-Dainis BušmanisFoto-Dainis Bušmanis

Vēl nav par vēlu, bet drīz varētu būt. Tāda liekas situācija Austrālijā, gaidot Latvijas vēstniecības atvēršanu Kanberā. Latvijas okupācijas garajos gados Austrālijā dzīvojošie latvieši pašaizliedzīgi un dāsni ziedoja savu laiku, līdzekļus un bieži vien upurēja darba iespējas, lai uzturētu latvietību, sentēvu kultūru un neatkarīgas Latvijas ideju. Tautieši piedalījās cīņā par neatkarības atgūšanu un demonstrēja pret Austrālijas valdības lēmumu atzīt de iure Latvijas iekļaušanu Padomju Savienībā. Austrālijas latvieši panāca šā lēmuma atcelšanu, kas tad iespējami apturēja Latvijai negatīvu internacionālas ķēdes reakciju.

Kad Latvija atguva neatkarību 1991. gadā, Austrālijas latviešu kopiena, kas ir otra lielākā latviešu bēgļu grupa pasaulē, organizēja neskaitāmas palīdzības akcijas latviešiem Latvijā. Pabalstus sūtīja slimnīcu iekārtām, bruņotiem spēkiem, represētajiem un Otrā pasaules karā cietušajiem. Neskaitāmās mājās ar laipnību un mīlestību tika uzņemti latvieši no Latvijas, kas bija atbraukuši, lai apgūtu Rietumu pieredzi savās profesijās un darba laukos. Šeit ļoti piemēroti skan Adelaides Latviešu biedrības devīze “Latvietis latvietim un Latvijai”.

Latvieši Austrālijā gaidīja, ka drīz pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Austrālijas galvaspilsētā Kanberā atvērs atjaunotās Latvijas vēstniecību. Šā notikuma gaidītāji ļoti labi saprata, ka priekšroka būs jādod Latvijai svarīgākām zemēm kā ASV, Vācijai, Francijai, Krievijai un citām. Apjauta un saprata, ka mazliet būs jāpagaida. Latvieši Austrālijā priecājās, kad Latvija atvēra vēstniecību trešajā lielākajā latviešu kopienas zemē Kanādā. Priecājās par to, ka nu beidzot būs kārta Austrālijai. Bet tas nav noticis, latvieši Austrālijā šķiet aizmirsti, sarūgtinājums un vilšanās sajūta pieaug.

Tālāk minētie seši punkti ilustrē vēstniecības nepieciešamību, ko nespēj aizstāt Goda konsuls.

1. Goda konsuliem, kā arī profesionāliem konsuliem nav vēstniecības statusa, nedz iespaida Federālajā valdībā, nedz arī politiski un saimnieciski svarīgākās aprindās.

2. Profesionālam ģenerālkonsulātam būtu tādi paši trūkumi, kā minēts iepriekš. Atverot profesionālu ģenerālkonsulātu vienā no trim lielajiem latviešu centriem štatu galvaspilsētās – Melburnā, Sidnejā vai Adelaidē –, tas nepalīdzētu pārējām pilsētām un tur dzīvojošiem latviešiem. Atverot ģenerālkonsulātu katrā no minētajām pilsētām, tas maksātu vairāk nekā maza vēstniecība Kanberā. Tā būtu neracionāla līdzekļu izlietošana. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka Austrālija ir autonomu štatu konfederācija. Saimnieciskā dzīve katrā no štatiem koncentrējas ap sava štata galvaspilsētu. Attālumi starp galvaspilsētām ir milzīgi. Dažkārt lielāki nekā starp Rīgu un Berlīni vai Maskavu. Vienīgi vēstniecība federālā galvaspilsētā būtu pareizais risinājums un attaisnotu līdzekļus.

3. Ir neiespējami un apvainojoši Latvijas pilsoņiem pasu izdošanas un atjaunošanas lietās doties uz tūkstošiem kilometru tālo Tokiju vai Rīgu.

4. Goda konsuliem atsevišķo štatu galvaspilsētās trūkst resursu un kontaktu Latvijā šejienes ekonomiskām iniciatīvām. Goda konsuli var būt palīdzīgi iniciatīvu īstenošanā, bet nespēj būt vidutāji, lai šādām iniciatīvām atrastu iespējamos interesentus Latvijā. Daudzkārt tas ir nesekmīgi mēģināts gan tieši, gan caur dažādām organizācijām Latvijā. Vienīgi vēstniecība ar profesionālu personālu no Latvijas, ar pieredzi šādos laukos un tiešs kontakts un zināšanas par Latvijas apstākļiem var dot pozitīvus rezultātus.

5. Nerezidējošu vēstnieku retās vizītes, pasu komisiju vēl retākas un 
diasporas vietnieku apmeklējumi vai ekonomiski forumi vienā vai vairākās štatu galvaspilsētās vēstniecību nespēj aizstāt.

6. Fakts, ka šajā lielajā, kontinentu aptverošajā, bagātajā un pasaulē svarīgajā valstī, kuras galvaspilsētā ar vēstniecībām (dažkārt ļoti lielām) pārstāvētas ne tikai visas pasaules lielās valstis no visiem kontinentiem, bet arī liels skaits mazu valstu, daudz mazāku nekā Latvija.

Tas fakts, ka Latvijai savas sūtniecības Kanberā nav, liek mums dzirdēt neglaimojošus vārdus par Latviju un latviešiem. Patiešām, ir pēdējais laiks mest reālu skatu uz šo pasaules daļu un palīdzēt Austrālijas latviešiem, Goda konsuliem un organizācijām labāk un lietderīgāk kalpot Latvijas ekonomikas izaugsmei un labklājībai.

Latvijas sūtniecību Kanberā!

Aleksandrs Gārša, Latvijas Goda konsuls Kernsā, Latvijas Goda konsulu Austrālijā 
un Austrālijas latviešu vārdā

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Pasreizejai “zalo”& sarkano cekistu valdibai nav laika sadarboties ar Australiju.Prioritate ir partijas biedri no kremla, Tadzikistanas un citam stanam.Ari politiskie uzskati un dzives saturs ir identisks ar cekistiem,lai kur ari vini nebutu.
    Rezumè : Australija nav so cilveces atkritumu sabiedrota.

  2. Jānis Purvinskis Goda Konsuls Pertā. Atbildēt

    Aleksi, ļoti labi un, precīzi pateikts. Bet, vai nav jau par vēlu? Latvijas valdībai ir jāmostas, ja mēs gribam lai ”Latvija augtu un zeltu”, mums ir jābūt nomodā ar pasaules notikumiem. Nav tāda cita zeme Pasaulē, kuras dabas bagātības uz katru iedzīvotāju ir tik lielas, kā Austrālijā. Varbūt, vēl varbūt varam paspēt ”vilcienu nenokavēt” un vēl ietikt Austrālijas tirgū? Vēl pagājušo nedēļu, Austrālijas Ministru Prezidents meklēja tirdzniecības iespējas Eiropā. Vai mēs jau to nokavējām? Tāpēc, mums ir nepieciešama Latvijas vēstniecība Kanberā, un tagad ir tieši tas izdevīgais brīdis, kad varētu to atvērt, tieši mūsu valsts Simtgadē: Kas par skaistu reklāmu? Kas par labu dāvanu Latvijai?

  3. Valdis Freimantāls Atbildēt

    Komunistu un čekistu banda vienkārši B A I D Ā S no Austrālijas latviešem!

    Paniskas bailes no L A T V I S K Ā S domas un latviskā goda!

    Latviešu vienotības apkarošana ir G A L V E N A I S 4. maija parazītu darbs!

    Lasiet manu rakstu par atjaunotas Rīgas Latviesu Biedrības B R U T Ā L O iznīciāšanu www :”Mosties, celies, strādā”!

    Jāatjauno visas 3 000 likvidetas latviesu biedrības katras apdzīvotas vietas centrā – kā bija uz 1940. gadu!

  4. Gauži nepatīkami lasīt šo lūgumrakstu atklātā rakstā, adresētu patlaban atbildīgos amatos ievēlētiem politiķiem! Acīmredzot bez rezonanses plašākā sabiedrībā, kā daudz citu labu lūgumu, kas nav tālāk tikuši par atbildīgā amatvīra/sievas rakstāmgalda atvilkni, sliktākajā gadījumā, papīrkurvi, netikt arī šim pamatotajam saucienam pēc palīdzības mūsu tautiešiem svešumā! Jautājums ir īpaši aktuāls pēc tikko atklātās Latvijas vēstniecības Arābu Emirātos. Neesmu dzirdējis, ka tur mīt kaut cik ievērojams daudzums latviešu. Interesanti, cik mūsu tautieši dzīvo arābu zemēs, un, vai Austrālijas latvieši, kas ir, kā jau rakstā minēts, otrais lielākais tautiešu skaits svešumā, nebija vairāk pelnījuši beidzot saņemt savu vēstniecību kā arābi?!

  5. Latvijas latviešiem nav vairs pat savu slimokasu!

  6. Par latviešiem atceras pirms katrām vēlēšanām!

  7. Aizmirsta netiek tikai partiju nomenklatūra Atbildēt

    Ja Austrālijas latvieši nebūtu aizmirsti,tad Latvijā arī pensijas būtu kā Austrālijā!

  8. Jācer, ļoti jācer, ka pēc Saeimas vēlēšanām daudz kas mainīsies!!!

    • kārtējais nāburgu Antiņš zelta BMW aizbrauc garām Atbildēt

      Ceturtdaļu gadsimta ceram un, droši vien, septiņus gadsimtus vēl cerēsim…

  9. Jā, mūsu valdībai arābiskie Emīrāti liekas daudz vairāk ievērības vērti. (Skat. attiecīgo rakstu.)

  10. Austrālijas latviešu 90.gadu palīdzības sūtījumus Latvijas latv(ij)ieši nozaga !
    Bez kādiem sirdsapziņas pārmetumiem – sak’, tā tos budžus vajag aplaupīt…
    Piedalījās gan tagad augstos krēslos iesēdušies, gan pagastu līmeņa kvekši.Bezmaksas atsūtītos apģērbus un apavus iemanījās pārdot…

Monika Zīle: Vērtīgs ceļa spieķisVai tiešām pienācis laiks saprast, ka nav tādas profesijas, kas garantē palikšanu izvēlētajā nodarbē līdz pensijai?
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Karjeras kāpnes

Amerikas kinoaprindās izvērsies skandāls ap Holivudas producentu Hārviju Vainstainu, kurš tiek vainots par seksuālu uzmākšanos un izvarošanu. Skandāls sākās, kad laikraksts “The New York Times” ziņoja, ka Vainstains vairākus gadu desmitus seksuāli uzmācies gados jaunām sievietēm, kuras vēlējās darboties kinoindustrijā. Reaģējot uz šīm ziņām, kāda amerikāņu aktrise sociālajos tīklos aizsākusi akciju, kurā, lietojot tēmturi “#MeToo” (“#EsArī”), cilvēki atklāj, ka piedzīvojuši seksuāla rakstura uzbrukumus.

Arī Latvijas tvitera vidē parādījies tēmturis “#EsArī”, ko papildina atklāti stāsti no cietušajām sievietēm.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (5)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Māris Antonevičs: "Jaunās sejas" gaidotIzmaiņas mediju uzburtajā pasaules kārtībā – izrādās, ka jauni, spilgti līderi ne vienmēr ir liberāli.
Draugiem Facebook Twitter Google+