Ekonomika
Nauda

Vai bezkontakta kartes aizstāj nepieciešamību pēc skaidras naudas?0


Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls.
Publicitātes foto

Vairāk nekā puse jeb 54% iedzīvotāju uzskata, ka bezkontakta karte aizstāj nepieciešamību pēc skaidras naudas ikdienas pirkumiem.

Savukārt tie iedzīvotāji, kas ikdienā norēķinās ar bezkontakta karti par to ir vēl pārliecinātāki.

Teju 80% piekrīt šim uzskatam, liecina “Mastercard” un Finanšu nozares asociācijas pētījums.

Jauna paaudze – jauni ieradumi

37% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 34 gadiem makā nav skaidrās naudas vai ir reti. Ja skatāmies uz situāciju Latvijā kopumā, tad 26% iedzīvotāju ikdienā makā nenēsā vai gandrīz nenēsā skaidru naudu.

Turklāt lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (70%) norāda, ka jūtas neapmierināti, ja tirdzniecības vietā nav iespējams norēķināties ar bankas karti.

Vēl lielāks neapmierināto īpatsvars ir starp regulārajiem bezkontakta norēķinu karšu lietotājiem.

Viedokļi par augošo tendenci:

Finanšu nozares asociācijas Maksājumu karšu apakškomitejas līdzpriekšsēdētājs un “SEB bankas” Maksājumu karšu nodaļas vadītājs Ronalds Platkājis norāda, ka šobrīd novērojams, ka bezkontakta kartes kļūst par Latvijas iedzīvotāju ikdienu un jauno normu.

Šie pētījuma dati skaidri iezīmē, kas pēc pircēju domām ir ērtākais norēķinu veids ikdienas pirkumu iegādē, kā arī to, ka veidojas paaudze, kura nelabprāt makā glabā skaidru naudu.

“Šos paradumus nenoliedzami veicina arī tehnoloģiju attīstība. Bezkontakta karte ir tāpat, it kā tev makā vienmēr būtu līdzi precīza nauda. Maksā ērti — piik un gatavs! Lietot bezkontakta karti ir drošāk, nekā turēt makā skaidru naudu.”

Bezkontakta kartes ir tikpat drošas kā kartes, kas aizsargātas ar PIN kodu. Drošības nolūkā bezkontakta karšu norēķiniem bez PIN ievades Latvijā un arī Baltijā noteikts 25 eiro limits.

Latvijas Bankas valdes loceklis Jānis Blūms skaidro, ka Latvijas iedzīvotāji gluži tāpat kā citu eiro zonas valstu iedzīvotāji ikdienas norēķinos lieto gan skaidro, gan bezskaidro naudu.

Latvijas Bankas “Maksājumu radara” dati liecina, ka Latvijas iedzīvotājs nedēļā veic vidēji 13 maksājumus, no kuriem 8 (jeb 63%) ir bezskaidrā naudā.

Eiro zonā kopumā skaidrā nauda ir populārākais norēķinu līdzeklis maksājumu skaita ziņā tirdzniecības vietās un norēķinos par nelielām summām (līdz 45 eiro).

“Protams, ir visai lielas atšķirības starp valstīm, kā arī atkarībā no norēķinu vietas – skaidrā nauda ir ļoti populāra tirgos un ielu stendos saistībā ar maksājumu tehniskajām iespējām.”

Tehnoloģiju attīstība un maksājumu iespēju pieejamība veicina un veicinās bezskaidrās naudas maksājumu popularitāti, taču šī pāreja notiek ļoti pakāpeniski.

“Tehnoloģiskās pārmaiņas ne tikai rada ērtības, bet arī pakāpeniski padarīs bezskaidrās naudas lietošanu iespējamu situācijās, kur līdz šim tas bijis ļoti apgrūtinoši, piemēram, zibenīgos pārskaitījumos starp privātpersonām – ģimenes locekļiem, norēķinos lauku tirdziņos utt,” atzīmē J. Blūms.

Latvijas pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis stāsta, ka ērti, ātri norēķini ir daļa no laba servisa, ko tirgotājs var piedāvāt savam klientam.

Un ne vien pētījumi, bet arī reālā dzīve veikalos parāda, ka aizvien vairāk pircēju izvēlas bezskaidras naudas norēķinus.

“Iespēja samaksāt, vien nopīkstinot karti, kā arī straujā attīstība pašapkalpošanās zonu izveidē, ir stimulējusi cilvēku izvēli par labu maksājumu kartēm. Piemēram, “Rimi” tīklā gada laikā cilvēku skaits, kas skaidras naudas vietā izvēlas maksāt ar karti, pieaudzis par 5%,” norāda N. Krūzītis.

Lai skaidrotu tirgotāju un pircēju priekšrocības bezkontakta norēķiniem, no 2019. gada janvāra līdz martam Mastercard sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju organizē informatīvo kampaņu “Piik un gatavs”.

Kampaņas laikā galvenie sadarbības partneri — “Maxima”, “Narvesen” un “Rimi” — pirmie pievienojās “Piik un gatavs” kustībai, informējot par bezkontakta karšu priekšrocībām savus klientus.

Saistītie raksti

Tirgotāji ir laipni aicināti novērtēt bezkontakta karšu priekšrocības savās tirdzniecības vietās, atbalstīt informatīvo kampaņu un pievienoties “Piik un gatavs” kustībai.

“Mastercard” un Finanšu nozares asociācijas Latvijas iedzīvotāju pētījums veikts sadarbībā ar pētījumu centru SKDS 2018. gada rudenī, aptaujājot 1005 respondentus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

LA.lv