Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
15. jūnijs, 2015
Drukāt

Vai bioloģisks arī turpmāk būs bioloģisks? ES regula varētu atļaut vairāk pesticīdu

Foto - LETAFoto - LETA

Aitas ģimenes bioloģiskajā saimniecībā "Krīgeri" Īles pagasta "Kalnacīruļos". Vai ES regula ļaus to ganībās iepūst pesticīdus no kaimiņos miglota lauka?

Eiropas nākotne ir bioloģiskā lauksaimniecība, taču šai nozarei jābūt vienotam regulējumam – šāds ir viens no secinājumiem pēc pagājušajā nedēļā notikušā 9. Eiropas Bioloģiskās lauksaimniecības kongresa, kas notika Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā. Kongresā sprieda par bioloģiskās lauksaimniecības regulējumu, attīstību un iespējām jaunajā plānošanas periodā. Diskusiju centrā – bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas un marķēšanas regula, par ko visas puses cer vienoties līdz 16. jūnijam, kad gaidāma ES lauksaimniecības ministru padomes formālā sanāksme. Šobrīd Eiropas Parlamentā ir iesniegti vairāki simti priekšlikumu saistībā ar regulu, un šobrīd skaidrs, ka vienošanos nebūs viegli panākt.

EP loceklis un likumdošanas priekšlikuma referents par jauno bioloģiskās lauksaimniecības regulu Martins Hoizlings medijiem uzsvēra, ka galvenais jautājums – vai nākotnē bioloģiskā lauksaimniecība būs nišas tirgus vai arī kopējās lauksaimniecības nākotne. “Es piekrītu viedoklim, ka tā ir mūsu nākotne visā lielajā lauksaimniecības sektorā, tās ir tās izmaiņas, kas mums jāuzņemas, lai mēs varam tieši pāriet uz bioloģisko lauksaimniecību,” sacīja Hoizlings. Viņš arī norādīja, ka ir nepieciešama saskaņotāka regula un regulējums Eiropas līmenī, tādēļ būtu jāizveido institūcija, kas harmonizētu standartus, jo īpaši importa standartus attiecībā uz importētās bioloģiskās lauksaimniecības produktu un pārtikas ievešanu Eiropā. Tāpat ir jārada labāki apstākļi importa iespējām un jādomā par lielāku patērētāju aizsardzību.

Arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs cer, ka izdosies vienoties par jauno regulu, lai gan visām dalībvalstīm nav vienota viedokļa. Vēl palikuši smagi jautājumi, tostarp jāvienojas par atliekvielu līmeņiem bioloģiskajā lauksaimniecības produkcijā, kā arī eksporta kontroli. Pesticīdu atliekvielu līmeņi jeb tā saucamie šķēršļi ir viens no tiem jautājumiem, par ko valda lielākās nesaskaņas. Zemkopības ministrijas valsts sekretāres vietnieks Aivars Lapiņš skaidro, ka jau šā brīža regulējumā nav simtprocentīgas garantijas, ka bioloģiskie produkti ir pilnīgi bez jelkādām atliekvielām. Jo mēdz būt gadījumi, kad blakus bioloģiskajam zemniekam saimnieko intensīvi ražojošs lauksaimnieks un vējš var uzpūst ko uz bioloģisko lauku, taču pie tā nav vainojams bioloģiskais zemnieks.

Gustavs Norkārklis: "Ja noteiks pesticīdu atliekvielu sliekšņus, tad bioloģiskajai lauksaimniecībai būs krusts pāri." Foto - LETAGustavs Norkārklis: "Ja noteiks pesticīdu atliekvielu sliekšņus, tad bioloģiskajai lauksaimniecībai būs krusts pāri." Foto - LETA

Arī Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas prezidents Gustavs Norkārklis atzīst – ja noteiks pesticīdu atliekvielu sliekšņus, tad bioloģiskajai lauksaimniecībai būs krusts pāri. Viņaprāt, gadījumos, kad bioloģiskajā saimniecībā tiek atklātas kādas atliekvielas, jāveic izmeklēšana un jāmeklē cēloņi, kur tās radušās. G. Norkārklis arī domā, ka regula nebūtu jāskata tikai bioloģiskās lauksaimniecības, bet gan visas kopējās lauksaimniecības politikas kontekstā. “Atliekvielas ir saistītas ar konvenciālo lauksaimniecību, tas ir jautājums par līdzāspastāvēšanu, par ko ļoti maz runā Eiropas līmenī. Latvijā tas ir viens no lielākajiem draudiem,” tā Gustavs Norkārklis. Viņš norādīja, ka bioloģiskās lauksaimniecības regulējumā ir grūti panākt kompromisu, jo Eiropa ir liela un dalībvalstīm ir atšķirīgi saimniekošanas veidi un vēsture.

To, ka bioloģiskās lauksaimniecības apjomi pieaug, apliecina statistika, taču Eiropas Savienībā bioloģiskās platības aizņem vien 5,4% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Pievienot komentāru

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+